Jānis Vanks: Mīti un patiesība par sievietēm autovadītājām Apriņķis.lv
- Autors: Jānis Vanks, Drošas braukšanas skolas vadītājs
Foto - arhīvs
Lai gan mūsdienās aizvien ir izplatīti dažādi stereotipi par sievietēm autovadītājām, kas atspoguļojas dažādos jokos un izteicienos, patiesībā statistika liecina par pretējo. “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka sievietes retāk brauc nepiesprādzējušās. 70% sievietes norāda, ka nav braukušas bez piesprādzēšanās, kamēr vīrieši 58%. Sievietes arī retāk sēžas pie stūres reibumā – 76% sievietes norāda, ka nekad nav sēdušās pie stūres reibumā, bet vīrieši – 58%. Sievietes arī retāk pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, piemēram, tikai 17% sieviešu norāda, ka bieži pārsniedz atļauto ātrumu par 10 km/h, kamēr šādu atbildi sniedz 24% vīriešu.
Ja statistika liecina par atbildīgu braukšanu, kāpēc joprojām pastāv stereotipi?
Aizspriedumi par sievietēm pie stūres saglabājušies vēl no aizvadītā gadsimta vidus, kad sievietes retāk strādāja algotu darbu un vairāk uzturējās mājās. Darbs un pārvietošanās no darba uz mājām sekmēja arī to, ka vīrieši biežāk ieguva autovadītāja apliecību, taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka 2023. gadā autovadītāja apliecību ieguva 16 355 jaunie autovadītāji, no kuriem vairāk nekā puse (8477) bija sievietes. Kāpēc tad joprojām pastāv stereotipi?
Vīrieši ir pašpārliecinātāki
Papildus aizspriedumiem un jokiem, kas saglabājušies jau vēsturiski, jāmin arī psiholoģiskās atšķirības. Lielai daļai vīriešu ir lielāka pārliecība par to, ka viņi brauc labāk. Diemžēl, ja tas ir savienojumā ar alkohola lietošanu pie stūres, rodas arī pārdrošības un visatļautības sajūta.
Ja paraugāmies uz ““Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” datiem, kas liecina par to, ka vīrieši daudz biežāk, braucot pie stūres nodarbojas arī ar blakus lietām, piemēram, 30% ēd (sievietes – 23%) vai 11% raksta ziņas telefonā (sievietes – 9%), 43% dzer kafiju (sievietes – 36%), arī tas liecina par to, ka vīrieši jūtas daudz pārliecinātāki par savām spējām vadīt auto, jautājums, protams, cik tas ir pamatoti? Tas, ka sievietes daudz retāk pie stūres nodarbojas ar blakus lietām, retāk sēžas pie stūres reibumā un mazāk pārsniedz ātrumu, apliecina, ka viņas ir atbildīgākas autovadītājas.
Sievietes vaino braukšanas kultūru, vīrieši – ceļu stāvokli
Vīrieši ir pašpārliecināti autovadītāji, un tas nereti nozīmē arī mazāku gatavību atzīt savas kļūdas. Piemēram, uz jautājumu, kas rada lielākos riskus uz ceļiem, 56% sievietes norādīja, ka pašu autovadītāju braukšanas paradumi (šādu atbildi sniedza 50% vīriešu). Savukārt vīrieši biežāk (29%) minēja, ka vainīgs ceļu stāvoklis (šādu atbildi sniedza 19% sievietes).
Neraugoties uz to, ka Latvijā patiešām ir problēmas ar infrastruktūru, satiksmi veidojam mēs – autobraucēji. Un tieši tie lēmumi, kurus pieņemam pie stūres, arī vairo vai samazina riskus. Ja mēs brauktu atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, nedarītu blakus lietas pie stūres, tad pārvietošanās visiem būtu daudz drošāka.
Sievietes retāk ziņo pār pārkāpumiem
Vēl viena no atšķirībām, kas jāmin: sievietes retāk ziņo policijai, ja bijušas liecinieces citu autovadītāju neadekvātai rīcībai uz ceļa. Tikai 14% sievietes atzīst, ka šādās situācijās ir ziņojušas policijai, lai gan jāpiezīmē, ka mēs, Latvijas sabiedrība, kopumā maz ziņojam policijai par dažādiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, jo pastāv plaši izplatīts uzskats, ka sūdzēties, ziņot nav labi.
Patiesībā, ja ziņosim par pārkāpumiem, neadekvātu citu autovadītāju rīcību u.tml., varam samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Arī pats esmu ziņojis attiecīgajām iestādēm par citiem vadītājiem, it īpaši tādos brīžos, kad redzu – kāds grasās sēsties pie stūres reibumā. Iespējams, sievietes retāk ziņo par pārkāpumiem, jo ir situācijas, kad viņas nejūtas droši to darīt, vai nav pārliecinātas par savu lēmumu.
Sievietes biežāk gatavas mācīties
Bieži vien cilvēki, kuri pie auto stūres nejūtas pietiekami droši, brauc piesardzīgāk un vairāk pievērš uzmanību ceļam un citiem auto. Visbiežāk tas nozīmē, ka autovadītājs nav veltījis pietiekami daudz laika, lai iegūtu papildus zināšanas un uzlabotu savas braukšanas prasmes, taču nav saistības ar dzimumu. Ja autovadītājs pie stūres jūtas nedroši, iesaku tomēr izmantot iespējas un papildināt zināšanas, pilnveidot prasmes, piemēram, apmeklējot drošas braukšanas nodarbības u.tml.
Darbā ar autovadītājiem esmu pārliecinājies, ka tieši sievietes biežāk ir gatavas atzīt, ka viņām nepieciešams pilnveidot prasmes. Ja uz nodarbību atnāk vīrietis, kuram ir 30 vai 40 gadu braukšanas stāžs, mēdz gadīties, ka attieksme ir “ko tu man vēl vari iemācīt?”, turpretī sievietes ar tikpat lielu pieredzi ir gatavas uzklausīt ieteikumus un mācīties.