Mārtiņš Āboliņš: Lejupslīde rūpniecībā tuvojas beigām
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Pēdējie divi gadi Latvijas rūpniecībā nav bijuši viegli, un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, arī šī gada februārī Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinājās kritums, ražošanas apjomiem samazinoties par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Dēļ inflācijas, augstajām energoresursu cenām un vājā ārējā pieprasījuma, ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš 2022. gada janvāra ir sarukuši par 10 %.
Tomēr šobrīd arvien vairāk signālu liek domāt, ka lejupslīde Latvijas rūpniecībā tuvojas beigām un ar katru mēnesi šie signāli kļūst arvien pārliecinošāki. Tas ļauj cerēt, ka rūpniecībā 2024. gads būs labāks par iepriekšējo gadu.
Pamatu optimismam šobrīd dod ražotāju noskaņojuma rādītāji, kas pēdējos mēnešos ir sākuši uzlaboties lielākajā daļā pasaules lielāko ekonomiku. Piemēram, ASV šī gada martā rūpniecības noskaņojums ir kļuvis pozitīvs pirmo reizi kopš 2022. gada septembra. Arī Eiropas rūpniecībā šķiet esam tuvu šī cikla zemākajam punktam, un kopš decembra ir sākuši uzlaboties uzņēmēju noskaņojuma rādītāji rūpniecībā gan eirozona kopumā, gan Latvijā.
Viens no faktoriem kas veicina ražotāju noskaņojumu uzlabošanos Eiropā, ir gatavo preču krājumu samazinājums rūpniecībā. Preču krājumi rūpniecībā ļoti strauji pieauga pēc pandēmijas beigām, kad tika atcelti ierobežojumi pakalpojumu nozarēm, un salīdzinoši pilnās noliktavas bija būtisks faktors kādēļ pērn ražošanas apjomi rūpniecībā samazinājās ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Taču šobrīd situācija mainās, un to liecina arī autokravu pārvadājumu pieaugums Vācijā kopš gada sākuma, kas vēsturiski ļoti cieši ir saistīts ar rūpniecības aktivitāti Eiropas Savienībā.
Uzlabojumi rūpniecībā nav vienmērīgi
Lai arī situācija rūpniecībā šobrīd sāk stabilizēties, tomēr situācija dažādos tirgos un nozarēs ir ļoti atšķirīga. Piemēram, ražotāju noskaņojumu rādītāji Francijā, Itālijā, Spānijā ir uzlabojušies daudz straujāk nekā Vācijā, kur atkopšanos kavē augstās energoresursu cenas un pieaugošā globālā konkurence autobūves nozarē. Tāpat ļoti sarežģīta situācija joprojām ir ar būvniecību saistītajās nozarēs, jo Eiropā ir būtiski samazinājušies privātā sektora būvniecības apjomi, dēļ augstajām procentu likmēm.
Šo vājo pieprasījumu būvniecībā mēs redzam arī Latvijas rūpniecības rādītājos. Piemēram, februārī mēbeļu ražošana Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 16,6 %, gatavo metālizstrādājumu – par 10,3 % un nemetālisko minerālu, ko pārsvarā veido būvmateriāli, ražošana saruka par 7,9 %. Turpretim virknē citu nozaru jau šobrīd ir vērojams pieaugums. Piemēram, auto detaļu ražošana februārī pieauga par 12,6 %, ķīmisko produktu – par 20,0 %, un poligrāfijā izlaide palielinājās par 18,4 %.
Gada otrajā pusē pieaugums Latvijas rūpniecībā varētu pārsniegt 5 %
Rūpniecībā šogad pieprasījumu veicinās ne tikai krājumu samazināšanās, bet arī pieprasījums šogad varētu augt straujāk nekā pērn. Bezdarbs gan Latvijā, gan Eiropā joprojām ir zems, darba samaksa turpina pieaugt, savukārt inflācija šobrīd eirozonā jau ir zem 2,5 %, un Latvijā pat zem 1 %. Tas nozīmē, ka patērētāju pirktspēja šogad uzlabosies un papildus stimulu patēriņam no gada vidus varētu dot gaidāmais procentu likmju samazinājums eirozonā.
Pēc manām prognozēm, šī gada otrajā pusē pieaugums Latvijas rūpniecībā varētu pārsniegt 5 %, lai arī gadā kopumā izaugsme Latvijas rūpniecībā, visticamāk, būs relatīvi maza un nevienmērīgā. Būvniecībā šis gads būs sarežģīts, un joprojām salīdzinoši augstās energoresursu cenas, darba samaksas pieaugums, kā arī pieaugošā konkurence no Ķīnas dažādās nozarēs ir liels drauds Eiropas rūpniecības konkurētspējai. Tādēļ rūpniecībā pagaidām vairāk ir runa par ciklisku pieprasījumu pieaugumu pēc diviem negatīviem gadiem, taču par noturīgu strukturālu pieaugumu Eiropā rūpniecībā pagaidām runāt ir pāragri.