Aptauja: Turpinoties karam Ukrainā, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju moka miega traucējumi Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Attēli - www.pexels.com un "Kantar"
Martā tika atzīmēts miega veselības mēnesis, kad tika aktualizēta pilnvērtīga miega nozīme ikviena cilvēka dzīvē. Šajā kontekstā pētījumu kompānija "Kantar" noskaidroja, vai un cik bieži iedzīvotāji Latvijā ir izjutuši miega traucējumus un vai ir vērojamas kādas izmaiņas dinamikā.
Pētījums liecina, ka kopumā trīs ceturtdaļas (75%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ir izjutuši dažādus miega traucējumus (piemēram, bezmiegu, mošanos naktīs, neizgulēšanās sajūtu, sliktus sapņus). Turklāt puse (49%) iedzīvotāju miega traucējumus izjūt vienu vai vairākas reizes nedēļā vai pat katru nakti, kamēr piektdaļa (18%) tos izjūt vairākas reizes mēnesī. Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju (19%) pēdējā mēneša laikā miega traucējumus nav izjutuši.
Aplūkojot datus dinamikā, redzams, ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā mēneša laikā ir izjutuši miega traucējumus, divu gadu laikā ir būtiski pieaudzis (no 70% uz 75%), attiecīgi samazinoties to iedzīvotāju īpatsvaram, kuri šos traucējumus nav izjutuši, skaidro uzņēmumā.
Iezīmējas sakarība, ka jaunieši (18–24 g.v.) biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji pēdējā mēneša laikā miega traucējumus ir izjutuši vienu vai vairākas reizes nedēļā vai pat katru nakti. Vērojams arī, ka latvieši salīdzinoši biežāk nekā krievu (vai citas) tautības iedzīvotāji miega traucējumus ir izjutuši vienu vai vairākas reizes nedēļā vai pat katru nakti, kamēr krievu (vai citas) tautības iedzīvotāji biežāk nekā latvieši ir atzinuši, ka viņi miega traucējumus nav izjutuši.
Viens no pēdējā laika lielākiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas atstājis ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, ir karš Ukrainā. Dati atklāj sakarību, ka miega traucējumus caurmērā biežāk ir izjutuši arī tie iedzīvotāji, kuru emocionālo stāvokli karš Ukrainā ir ietekmējis ļoti lielā vai lielā mērā, norāda "Kantar".
Pētījums veikts no 2024.gada 26. līdz 28.martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
