Skolotāja: Kas patiesībā kavē skolēnus sasniegt labākus rezultātus matemātikā? ^{Apriņķis.lv}

Daudzi uzskata, ka matemātika ir garlaicīga un tajā ir tikai formulas, taču tā nebūt nav. Ja matemātika būtu garlaicīga, es neveltītu tai 35 savas dzīves gadus. Tas ir mācību priekšmets, ko skolēni apgūst no pirmsskolas līdz 12. klasei, bet cilvēce kopumā to pēta jau no 13. gadsimta, tāpēc zināšanu apjoms ir milzīgs. Tā ir bagāta ne tikai ar formulām, bet arī dažādām teorēmām un ikdienas dzīvē noderīgām lietām. Taču kāpēc matemātika aizvien ir klupšanas akmens tik daudziem skolēniem?

Matemātikas rezultātus ietekmē lasītprasme

Matemātika kā priekšmets prasa pievērst uzmanību detaļām, tā prasa laiku un iedziļināšanos, taču mūsdienu steidzīgais dzīves ritms rada vēlmi visu sasniegt viegli un ātri. Arī tehnoloģijas patiesībā ir viens no aspektiem, kas traucē matemātikas apguvei, jo tās pieradina mūs iegūt atbildi ar dažiem klikšķiem, bet matemātikā atbildes reti nāk ātri. Problēma nav matemātikā kā priekšmetā, eksāmenu rezultāti vienkārši atspoguļo kopējo situāciju ar ikdienas steigu, lasītprasmes līmeni un nevēlēšanos iedziļināties sīkumos.

Arī lasītprasme, par kuras līmeni jauniešu vidū pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, ir viens no priekšnoteikumiem, lai gūtu labus rezultātus matemātikā. Īpaši gadījumos ar teksta uzdevumiem – puse no panākumiem ir rūpīgi un ar izpratni izlasīts uzdevuma apraksts. Lai demonstrētu labus rezultātus matemātikā, ir svarīgi atļaut sev domāt, jo šis priekšmets būtībā māca ieraudzīt, sistematizēt un atrisināt problēmu. Šīs prasmes noderēs tālākajā dzīvē neatkarīgi no izvēlētās profesijas.

Mācību stundu skaits un pedagogu prasmes

Vēl viens no izaicinājumiem, kas kavē labāku matemātikas rezultātu sasniegšanu, ir pārlieku mazais matemātikas stundu skaits. Matemātika ir prāta trenažieris, kas iedarbojas pat labāk, nekā krustvārdu mīklas, bet tas jālieto regulāri – šīs prasmes nepieciešams attīstīt katru dienu, nevis fragmentāri. Būtiska nozīme ir arī atmiņas trenēšanai – dažādas atmiņas spēles, dzejoļu mācīšanās no galvas u.tml., tas viss var palīdzēt arī matemātikas apguvē.

Domājot par matemātikas apguvi, jāuzsver, ka liela nozīme ir arī pedagogu prasmēm un zināšanām. Ir daudzi skolēni, kurus matemātika aizrauj, viņi ir gatavi meklēt risinājumus, tāpēc pedagogam vienlaikus jāspēj gan motivēt šos jauniešus iet tālāk, gan arī pievērst uzmanību tiem, kuriem jāpārvar aizspriedumi par šo mācību priekšmetu. Pedagogam vienmēr jābūt rezervē vairākām stratēģijām, jo ir skolēni, kuri saprot tēmu ļoti ātri, citi – jaunas lietas uztver caur attēliem, zīmējumiem, bet vēl citiem nepieciešams skaidrojums ar telpisko objektu palīdzību. Mūsdienu bērni nav sliktāki vai vājāki par iepriekšējām paaudzēm, viņi vienkārši dzīvo citā laikmetā – daudz steidzīgākā pasaulē, nekā tas bija pirms divdesmit gadiem, tāpēc bieži vien nav laika iedziļināties vienā vai otrā lietā.

Mācību satura pēctecība

Lai sekmētu labākus skolēnu rezultātus matemātikā, svarīga ir arī mācību satura pēctecība. Šobrīd vidusskolēni var apgūt matemātiku optimālajā līmenī (“Matemātika 1”) vai padziļinātā līmenī (“Matemātika II”). Ja paraugāmies uz optimālo līmeni, rodas jautājums – vai tiešām nepieciešams saturā iekļaut tik daudz un dažādas tēmas pie salīdzinoši neliela stundu skaita? Vai nebūtu labāk apgūt mazāk, bet padziļināti un ar lielāku izpratni?

Matemātika palīdz attīstīt daudzas un dažādas prasmes, un tas ir ļoti radošs mācību priekšmets – bez tās nav iedomājama nedz mūzika, nedz arhitektūra, kur nepieciešams gan radošums, gan konkrēti aprēķini. Tā viennozīmīgi ir ļoti būtiska, arī domājot par nākotnes profesijām, kur izšķiroša loma būs tieši kritiskajai domāšanai un projektu vadībai. Tiklīdz spēsim ieraudzīt, kur un kāpēc matemātika ir nepieciešama un var palīdzēt, pieaugs arī interese un motivācija.