Viedoklis. Atkal par ceļiem un neceļiem... Apriņķis.lv
- Autors: Uldis Prancāns, "Ogres Vēstis Visiem"
Foto: pixabay.com
Saskaņā ar "Global Competitiveness Index" ziņojumu Latvija (tavu pārsteigumu!) pasaules autoceļu reitingā joprojām rezervējusi 107. vietu 137 valstu sāncensībā. Valsts atbildīgās institūcijas veic novēlotus, lēnus un kaitinošus darbus. Brīnumainā kārtā virzāmies uz priekšu.
Tiek lēsts, ka 2018. gada beigās labā vai pat ļoti labā tehniskajā stāvoklī būs aptuveni 70% valsts galveno autoceļu (pirms četriem gadiem bija 36%). Progresu noteica ES fondu finansējums. Savukārt reģionālie un vietējie ceļi ir "bēdu ieleja"; 50–60% vispār nav redzējuši remontus, stāvot mierā 30, 40 un pat 50 garus gadus.
Lai aptuveni 10 gadu laikā panāktu, ka Latvijā nav sliktā vai ļoti sliktā "veselībā" esošu ceļu (kritiski ir 44% melnā seguma un 43% grants autoceļu), ik gadu vajadzētu 720 miljonus eiro. Vietējām pašvaldībām pieder divreiz vairāk ceļu (38 000 km), nekā valstij (20 000 km), bet jāiztiek ar 25% no ceļiem paredzētās valsts budžeta naudas. Varas elite vietējās nozīmes brauktuves klasificē kā otro šķiru, bet pašvaldībām tās vitāli svarīgas. Esam centīgi "mācījušies" no Eiropas, mums ir "divu ātrumu Latvija". Tieši ceļu dēļ uz lauku apvidiem nenāk uzņēmēji; pašvaldību ekonomiskā attīstība, izglītība un tūrisms ir ciešā sazobē ar brauktuvju stāvokli.
Šogad valstī notiek visu ceļu audits, lai redzētu, kuras līnijas noslogotas, kuras – nē. Jāizvērtē cilvēku migrācijas, skolu un slimnīcu tīkla izmaiņas (lasi – reorganizācija vai slēgšana)... Pēc audita mainīsies naudas plūsma vietējiem ceļiem. Atkal viens "bet"! Grūti pateikt, vai mazā pašvaldība, kas slikto ceļu dēļ zaudējusi arī daļu iedzīvotāju, nesaņems vēl mazāk naudiņas. Turklāt no 2020. gada Latvijai vairs nebūs pieejami ES fondu līdzekļi. Toties valstī ir un būs akūtas vajadzības citās jomās – vispirms veselībā un izglītībā, kas arī stutējamas vien tad, ja sakārtots ceļu tīkls. Varbūt glābiņš – Autoceļu fonda "reanimācija"?