Ko rakstījām decembrī pirms desmit, trīsdesmit un septiņdesmit gadiem Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Karstu tēju ar medu baudot, ielūkosimies laikrakstu “Darba Balss” un “Rīgas Apriņķa Avīze” arhīvā. Kā jau sagaidāms, vissenākie raksti ir tie interesantākie. Lūk, 1948. gadā aicina veidot kolchozu bibliotēkas. Neiet viegli. Grāmatu maz, lasītāju – vēl mazāk. Bet kopumā drosmīgs raksts – Staļins nav pieminēts vispār.
1948.gada 14.decembrī “Darba Balss” publicē Z. Rūjas rakstu ar aicinājumu veidot kolchozu bibliotēkas.
“Patlaban visā republikā notiek grāmatu vākšana kolchozu bibliotēkām. Arī mūsu apriņķī cildenais pasākums vēršas plašumā. Ļaudis arvien vairāk izprot vērtīgas grāmatas audzinošo un izglītojošo nozīmi. Grāmatas ar katru dienu vairāk kļūst par mūsu palīgu darbā, par padomdevēju, par spēcīgu atbalstu mūsu augšupejošajā dzīvē. Apriņķī jau šobrīd ir 35 kolchozi, un to skaits aug ar katru dienu. Mēs apzināmies nepieciešamību, ka katrā kolchozā ir ar daudzpusīgu literatūru bagāta bibliotēka, bet patlaban mums tādu bibliotēku nav. Un, kur šīs bibliotēkas jau iekārtotas, tās vēl maz izveidotas. Tā, Babītes pagasta kolchoza “Spilva” bibliotēkā ir tikai 25 grāmatas, “Babītē” – 30, Līgatnes pagasta kolchozā “Pirmais maijs” ir tikai seši lasītāji, “Jaunajā arājā” – astoņi. Šie fakti norāda uz lielo darbu, kas veicams tuvākajā laikā.”
1958.gada 17.decembrī laikraksta “Darba Balss” 1. lpp. publicēts oficiāls dokuments, kas pieņemts Rīgas pilsētas Staļina rajona darbaļaužu deputātu padomes sesijā 8. decembrī. Tas ir dokuments, kas aicina visus iesaistīties svarīgā notikumā – tautas skaitīšanā.
Pārlasot uzsaukumā minētos darbus, jāsecina, ka pretestība varētu būt bijusi liela, jo uzsvars tiek likts uz milzīgu skaidrojošo darbu sapulcēs, lekcijās un referātu priekšlasījumos. Turklāt kļūst skaidrs, ka tehniski tas ir bijis sarežģīts uzdevums, jo daudzviet tiek solīts atjaunot ielu un numuru piestiprināšanu mājām, precizēt māju plānus un kartes. Vienlaikus skaidrs, ka tautas skaitīšanai ir ideoloģiskas propagandas mērķi:
“Rīgas pilsētas Staļina rajona Darbaļaužu deputātu padomes AICINĀJUMS visiem Latvijas PSR pilsētu, rajonu, ciematu un ciemu Darbaļaužu deputātu padomju deputātiem un visām tautas skaitīšana sveicināšanas komisijām.
No 1959. gada 15. līdz 22. janvārim pēc valdības lēmuma mūsu zemē notiks Vissavienības tautas skaitīšana.. Skaitīšanas materiālos spilgti atspoguļosies pasaulvēsturiskie panākumi, ko padomju tauta guvusi Komunistiskās partijas vadībā. Uz skaitīšanas rezultātiem balstīsies, izstrādājot komunistiskās celtniecības perspektīvos plānus mūsu zemē, kuru galveno virzienu noteiks Padomju Savienības Komunistiskās partijas XXI kongress.”
1978.gada 26.decembrī par Ziemassvētkiem un arī Jaungadu runā maz. Redakcija aizņemta ar PSRS vēlēšanu atspoguļošanu.
“Darba Balss” publicē Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu par vēlēšanu komisijas sastāva apstiprināšanu PSRS desmitā sasaukuma Augstākās padomes Tautību padomes vēlēšanām no Latvijas PSR. Lasot vēlēšanu komisijas locekļu sastāva sarakstu, var ieraudzīt arī pa dažam labam zināmam uzvārdam, turklāt aina, kā darbaļaužu pārstāvji brauc uz Maskavu balsot par vienīgo sarakstu un vienīgajiem īsteni cienīgajiem kandidātiem, acu priekša ataust jo spilgta.
“Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Eduards Jakubaitis – no Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas zinātnieku kolektīva, vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Vilmanis – no mēbeļu ražošanas apvienības “Rīga” strādniekiem, inženiertehniskajiem darbiniekiem un kalpotājiem, vēlēšanu komisijas sekretārs Boriss Tretjakovs – no Latvijas komunistiskās organizācijas.
Vēlēšanu komisijas locekļi: Jānis Voldemārs Endzelis – no Bauskas rajona PSPS 50. gadadienas padomju saimniecības strādniekiem, inženiertehniskajiem darbiniekiem un kalpotājiem, Edgars Iltners – no T. Zaļkalna Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijas profesoriem un pasniedzējiem.”
1988.gada 6.decembrī “Darba Balsī” var lasīt L. Gulbes publikāciju ar nosaukumu “Par divām patiesībām domājot”. Tajā izskan vairāku LPSR Tautu forumam izvirzīto pārstāvju viedokļi par tēzēm, kuras viņi grasās paust forumā.
Viens no tiem – Andrejs Šustovs, kolhoza “Ezerciems” galvenais enerģētiķis, kurš forumam izvirzīts kā krievu tautības pārstāvis: “Domāju, ka noteikti izteiktu ierosinājumu Interfrontes locekļiem atteikties no konfrontācijas. Ja pastāvēs divi spēki, mēs nepanāksim neko, jo saasinās attiecības ar cilvēkiem. Bet ir taču Latvijas Tautas fronte, nevis latviešu Tautas fronte. Izveidojies nenormāls stāvoklis, jo pastāv patiesība krieviem un patiesība latviešiem – “Sovetskaja Latvija” un “Cīņa”, “Sovetskaja Molodjož” un “Padomju Jaunatne”.”
2008.gada 23.decembrī “Rīgas Apriņķa Avīzē” publicēta Raivja Bahšteina saruna ar ādažnieku Gunāru Freidenfeldu. Tā iesākas ar komponista un radio cilvēka bažām par “Latvijas Radio 2” nākotni.
“R. Bahšteins: – Izskanējušas ziņas, ka valdības solītā budžeta apcirpšana “Latvijas Radio” varētu kļūt par sāpīgu triecienu. Kā tas ir – būt visam pa vidu?
G.Freidenfelds: – Neko vēl precīzi nezinām, bet var būt tikai mīnusi. Algas noteikti var samazināties, kas zina – varbūt sekos štatu samazināšana. Vēl jau nekas nav strikti pateikts. Šlesera kungs it kā sola pārlikt naudiņu no vienas valsts kabatas otrā kabatā un mūsējos pasaudzēt. Pašlaik notiek šūmēšanās ap šo krīzi. Kolēģu vidū daudzi ir kredītus ņēmuši, un problēmas var rasties. Gandrīz 20 gadus cilvēkiem nav bijušas tādas bailes no naudas trūkuma.”
2008.gada 2.decembrī reportāža par Rīgas HES tilta remontu. Publikācijā uzsvērts, ka tikai dažus mēnešus pēc gadu ilgušā remonta autovadītāji uz tilta seguma saskaitījuši jau aptuveni 15 bedres. Kā darbu veicēju publikācijā atpazīstam vēl šobrīd Latvijas tirgū lielus pasūtījumus saņemošu būvnieku kompāniju. Jāsecina, ka nekvalitatīvo darbu veikšana nav traucējusi turpināt veikt lielu objektu būvniecību. Tā, lūk!
“Nešaubīgi var apgalvot, ka 651 172 latus vērtie asfalta segumi un hidroizolācijas maiņas darbi paveikti nekvalitatīvi. Jauns asfalta segums joslā Babītes virzienā ieklāts pērn, šopavasar tilta remonts tika pabeigts ar asfalta seguma maiņu Salaspils virziena joslā. Bedres un izbraukātas rievas asfaltā šobrīd vairāk manāmas pirmajā remontētajā joslā, taču bez defektiem nav arī šovasar klātais asfalts.
Darbus veica SIA “Merks” un AS “Merko Ehitus” apvienība pēc VAS “Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma.”