Aptauja: Darba dienās teju puse Latvijas iedzīvotāju mēdz izlaist pusdienas
- Autors: Nadīna Erdmane, "Narvesen" sabiedrisko attiecību konsultante
Foto: pixabay.com
Mūsdienu dzīves ritms kļūst arvien dinamiskāks, un nereti šķiet, ka visu darbu paveikšanai ar 24 stundām diennaktī ir par maz. Līdz ar saspringtu darba grafiku puse steidzīgo Latvijas iedzīvotāju laika taupīšanas nolūkos visbiežāk atsakās no tik nepieciešamās pusdienu pauzes un savu brīvo laiku ziedo virsstundu darbam, liecina “Narvesen” veiktā iedzīvotāju aptauja. Iedzīvotāju vērtējumā vissteidzīgākie ir medicīnas nozares darbinieki.
Mediķus par visdinamiskāko profesiju sauc teju puse Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 14% akcentē tieši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjus. Kā otra dinamiskākā profesija tiek minēti pārtikas veikalu kasieri un pārdevēji (24%), bet trešajā vietā – ugunsdzēsēji un glābēji (23%). Tiem seko policisti (20%) un šoferi – sabiedriskā transporta vadītāji, tālbraucēji (16%).
Kopumā 40% respondentu atzīst, ka lielas slodzes gadījumā bieži neatliek laika ieturēt pilnvērtīgu maltīti, kā arī veikt citas veselībai nozīmīgas darbības – atvēlēt pietiekami daudz laika miegam (40%), atpūtināt acis pēc darba pie datora (40%) un izkustēties pēc darba nemainīgā pozā (37%). Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām un lauku reģioniem, par pilnvērtīgu ēdienreizi darba steigā visbiežāk piemirst rīdzinieki (46%), kā arī vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Noslogotās darba dienās no pusdienām mēdz atteikties vairāk nekā puse ražošanas nozarē strādājošo (53%), puse tirdzniecības jomas pārstāvju un 49% banku, apdrošināšanas un finanšu sektora darbinieku. Kā liecina aptaujas dati, steigā izlaista ēdienreize mēdz atstāt nelabvēlīgas sekas uz darbinieku labsajūtu un darba spējām. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apstiprina, ka, izlaižot maltīti, izjūt enerģijas trūkumu un nogurumu (60%), kļūst nervozi un viegli aizkaitināmi (42%).
Lūgti novērtēt savu dzīvesveidu, Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka visvairāk rūpējas par pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu (33%), kā arī laiku, kas pavadīts svaigā gaisā (30%). Piektā daļa iedzīvotāju seko līdzi, lai viņa maltītes būtu pilnvērtīgas un sabalansētas. Veselīgas maltītes par sava dzīvesveida sastāvdaļu biežāk sauc iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (26%) ar ienākumiem virs 900 EUR (28%).
Kā norāda “Narvesen” mārketinga vadītāja Ilze Dumceva, pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu cilvēku steidzīgais un dinamiskais ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien biežāk rosina domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam, kas īpaši pieprasīti aktīvo un steidzīgo profesiju pārstāvju vidū. “Mūsu aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas,” stāsta I. Dumceva.
“Narvesen” aptauja veikta 2018. gada decembrī sadarbībā ar interneta aptauju paneli “Snapshots”. Aptaujā piedalījās 733 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.