Komentārs. Ķeriet zagli! Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto - LETA
Vispārzināms ir apgalvojums, ka šos vārdus visskaļāk kliedz tie, kas visvairāk vainīgi. Un tajā ir liela gudrība! Tomēr apgalvojuma patiesumu vajag pierādīt, tā sakot, ar piemēriem iz dzīves. Viens no notikumiem, kas šobrīd norisinās politiskajā arēnā, ir tam apliecinājums, turklāt droši varēs kalpot par klasisku piemēru vēl arī nākamajām paaudzēm.
Ja tiktu rīkota viktorīna, kurā lasītājiem lūgtu nosaukt partiju, kura visdedzīgāk un visskaļāk politiskajā retorikā ir saukusi: “Ķeriet zagli!”, vai kuras pārstāvji ir iestājušies par bezkompromisa tiesiskumu Latvijas likumības sardzē, apkarojot “tumsas spēkus” oligarhu veidolos, nebūtu nepieciešams pat dot ierastos trīs atbildes variantus. Lielākā daļa respondentu nemaldīgi zinātu – tā ir Jaunā Konservatīvā partija ar tās līderiem Juri Jurašu un Jutu Strīķi priekšgalā. Bez šaubīšanās!
Bet kas notiek brīdī, kad pašiem “gaismas spēkiem” jādemonstrē tiesiskuma paraugstunda? Šobrīd, kad tiesiskuma aizstāvji paši savā rīcībā tiek konfrontēti ar likumpaklausību un tiesiskumu, viss noris tik hrestomātiski, ka ne vairs ko pielikt, ne atņemt.
Nupat bijām liecinieki notikumam, kad Ģenerālprokuratūra lūdza kriminālvajāšanai izdot Saeimas deputātu Juri Jurašu, kurš turklāt šobrīd vēl ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības padomes locekļa amatā. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeijers medijiem pauda pārliecību, ka pret deputātu J. Jurašu var sākt kriminālvajāšanu par valsts noslēpuma izpaušanu.
Kā uz šo notikumu reaģēja tiesiskuma sargātājs? Atkāpās no augstajiem amatiem? Nolika deputāta mandātu? Apturēja savu politisko darbību līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai? Nekā nebija! Tiesiskuma iemiesojums turpināja apgalvot, ka visās viņa nedienās ir vainīgi žņaudzošie, visur esošie, bet vēl nepietiekami apkarotie personāži no tumsas garu valstības.
Arī likumu esot nācies pārkāpt, jo savulaik tie, kam vajadzēja rīkoties, neesot, viņaprāt, pietiekami ātri sasēdinājuši uz apsūdzēto sola visus, kas miljonu domās iedomājuši, solījuši vai Juraša klātbūtnē sarunā pieminējuši. Viņam šķitis, ka, ja reiz likumīgi nevar, tad vismaz sabiedriskajai tiesai vainīgie jāsoda. Un Latvijas Policijas akadēmijā maģistra grādu tiesību zinātnēs ieguvušais Jurašs vēsā mierā apgalvo, ka viņa savdabīgā izpratne par procesa pareizību ir bijis pietiekams pamats, lai likumu neievērotu un ignorētu to, ka ar savu parakstu apliecinājis neizpaust valsts noslēpumu.
Tiesiskuma un likumīgas kārtības (ne)ievērošanā daudz neatpaliek arī turpmākie Jaunās Konservatīvās partijas lēmumi. Nebūdami sīkumaini, lai pakļautos likumiskajai kārtībai, kas paredz, ka lietas materiāli tiek atslepenoti tikai brīdī, kad dokumenti nonāk tiesas izvērtēšanai, tiesiskuma sardzē stāvošie ir ar plašu skatu uz dzīvi, ļaujot jebkuram interesi izrādījušam deputātam dokumentus pētīt un nospriest, vai prokuratūras darbiniekiem ir bijis pietiekami prāta un apskaidrības, lai ķertos klāt pašam oligarhu apkarotājam.
Vai vajadzētu ņemt vērā, ka kaut kur kādreiz sausajā likumu valodā ir minēts kaut kas par tiesu varas neietekmējamību? Nu nē, tiesiskuma sargātājiem ir visaptverošāks skats uz notiekošo, un likuma šaurajās normās revolucionārā pārliecība negrasās nosmakt.