Viedoklis. Nekustamā īpašuma nodoklis veido situāciju, kurā īpašumi tiek koncentrēti arvien šaurākas grupas rokās

1.Rakstā tiek nosauktas nozares (veselības, izglītības un ceļi), kas nav saistītas ar pašvaldību budžetiem un tiek uzturētas ar sociālā, ceļa un daļēji no iedzīvotāju ienākuma (20% valsts, 80% pašvaldību budžetos) nodokļiem, turklāt jau tagad mūsu valsts tēriņi ceļiem ir tikpat lieli cik Lietuvā un Igaunijā. Viens no pasaules slavenākajiem ekonomistiem, kas vairākus gadus ir konsultējis dažādas valstis par budžeta problēmām, ar gadiem ir ievērojis vienu izteiktu likumsakarību – ja valstī, kurā ieradies, pa ļoti sliktiem ceļiem brauc ļoti labas, ekskluzīvas mašīnas, tad tā ir korupcijas caur grauzta valsts, ko šodien mūsu valstij norāda arī tādi starptautiskie partneri kā OECD un “Moneyval”.

Līdz ar to, lai uzlabotu stāvokli Bergas kundzes nosauktajās nozarēs, ļoti svarīgi būtu lielākas pūles veltīt korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanai, kas savstarpēji ir cieši saistītas, nevis turpināt konfiscēt iedzīvotājiem mājas. Pašreizējie notikumi “Rīgas satiksmē” pierāda, ka veiksmīga korupcijas apkarošana tikai viena mēneša laikā pašvaldības budžetam spēj iegūt papildus vairāk nekā 9 miljonus eiro.

Atļaujot piedalīties valsts iepirkumos nodokļa parādniekiem un pēckrīzes laikā divas reizes atceļot UIN nodokļa parādu (ko, starp citu, aizliedza starptautiskie aizdevēji), bet šogad, gada sākumā neieviešot jauno medicīnas pakalpojumu sistēmu, muļķos ir palikuši godīgie nodokļu maksātāji, kas negodīgās konkurences dēļ ir spiesti pievienoties krāpniekiem, līdz ar to pati valsts ar saviem lēmumiem regulāri veicina ēnu ekonomikas pieaugumu un finanšu aizplūšanu garām valsts budžetam. Tas viss liecina, ka Latvijā nav izdevīgi būt godīgam nodokļu maksātājam.

2.Runājot par PVN un akcīzes nodokļu ietekmi uz cenām, līdz ar to uz patēriņu. Jā, tie ir cenu ietekmējoši lielumi, bet ne galvenie. Paši esam liecinieki tam, ka, samazinot PVN dažām pakalpojumu un preču grupām, pēc neliela laika cenas ar dažādiem aizbildinājumiem atgriežas iepriekšējā līmenī, vai pat kļūst augstākas.

Noteicošais cenu regulējošais spēks brīvajā tirgū ir konkurence, ko nosaka arī ekonomikas teorija. EK (Eiropas Komisija) kā galveno šķērsli konkurences palielināšanai min protekcionismu, kas ar spēcīgu lobistu palīdzību tiek iestrādāts ES (Eiropas Savienības) dalībvalstu un pašvaldību dažādos likumos un normatīvajos aktos, palielinot cenas un traucējot Eiropas kopējai attīstībai, līdz ar to konkurencei pasaules tirgos. Aplūkojot Dānijas un Zviedrijas ekonomiskos rādītājus, ir redzams, ka augstākās PVN nodokļu likmes (25%) netraucē gūt arī augstākos ieņēmumus budžetā starp ES valstīm, līdz ar to minējumi par PVN palielināšanas negatīvajām sekām ir maldinoši.

3.Pagājušogad ieviestais UIN (uzņēmējdarbības ienākuma nodoklis) 0% reinvestētās peļņas nodoklis ne tikai nav palielinājis investoru skaitu, bet arī sakrīt ar budžeta ieņēmumu kritumu un Latvijas iekļūšanu beznodokļu valstu sarakstā. Tādēļ šeit būt vieta pamatotam jautājumam: kāpēc gandrīz 50 000 Latvijas iedzīvotāju mājokļa svarīga jautājuma risināšanai tiek pieprasīti kompensējošie mehānismi, bet UIN nodokļa 0% likmes ieviešanai tāda prasība nebija?

4.Latvijas strādājošo iedzīvotāju IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) jau pašreiz sasniedz Eiropas vidējo līmeni (kopā ar sociālo tuvojas jau augstākajam), kas neproporcionāli zemo algu un augsto cenu dēļ iedzīvotāju pirktspēju padara par vienu no zemākajām Eiropā, par ko liecina piektais zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju, un ir būtiskākais valsts labklājības līmeņa rādītājs.

Manipulējot ar iedzīvotāju nezināšanu, kā galvenais labklājības rādītājs mūsu valstī bieži tiek piesaukts IKP (iekšzemes kopprodukta) kāpums, kurā regulāri Latvija ir līdere, tālu aiz sevis atstājot tādas ekonomiski spēcīgas un augsta labklājības līmeņa valstis, kā Lielbritāniju, Vāciju, Dāniju, Zviedriju u.c. ES valstis. Tomēr IKP kāpums nenodrošina iedzīvotāju labklājību un pirktspēju, līdz ar to nodokļa sloga taisnīgākas pārdales rezultātā radīto iekšzemes kopprodukta kāpuma palēnināšanos vidusmēra latvietis pat nepamanītu.

5.Ņemot vērā to, ka NĪN (nekustamā īpašuma nodoklis) neatbilstot īpašnieka ienākumiem, tādēļ pēc savas būtības ir konfiscējošs, visai mulsinošs ir Bergas kundzes u.c. Latvijas vadošo ekonomistu viedoklis par šī nodokļa pamatotību vienīgajam īpašumam, turklāt šis nodoklis ir ar visplašāko negatīvo ietekmi uz demogrāfisko, sociālo un tiesisko jomu un valsts ekonomisko attīstību kopumā.

Kopš 2016. gada biedrība “Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam” ir sastapusies ar vairākiem bēdu stāstiem, kas atklāj šī nodokļa graujošo spēku, iznīcinot ne tikai cilvēku dzīves, bet arī pašvaldības un valsti kopumā. Iedziļinoties iedzīvotāju sniegtajā informācijā skaidri izgaismojas tendence, kas norāda to, ka īpašuma konfiscēšanas draudiem visbiežāk pakļauti ir tie iedzīvotāji, kuri ir privatizējuši, vai mantojuši savas tēvu mājas, dzīvokļus, vai pateicoties tam, ka viņu ienākumi ir legāli, ar kārtīgi nomaksātiem nodokļiem dzīvo hipotekārā kredīta ieķīlātos mājokļos. Zaudējot savas darba spējas, nonākot līdz pensionēšanās vecumam vai vienkārši pēkšņi pieaugot NĪN nodoklim, konfiscēšanas draudu ietekmē cilvēkiem nākas pamest savas mājas. Cerībās uz stāvokļa uzlabošanos nodokļa apmaksa tiek sadalīta vairākos maksājumos vai atlikta, kas bieži beidzas ar īpašuma konfiscēšanu.

Interesējoties par šo cilvēku likteņiem, nākas secināt – tie vienkārši pazūd, kļūstot par bezpajumtniekiem, cerībās atmaksāt hipotekāro kredītu pametot valsti vai pārceļoties uz īres dzīvokļiem citās pašvaldībās. Visskarbākie stāsti ir saistīti ar iedzīvotāju mēģinājumiem konfiscēšanas brīdī pretoties. Pirms gada Latgalē konfiscētās mājas īpašnieks, aizstāvot savas tiesības uz no tēvutēviem mantotās mājas, ar bisi sašāva policistus un jauno īpašnieku, bet vistraģiskākie notikumi pirms dažiem gadiem risinājās Rīgā, kur divas sievietes, māte ar meitu, konfiscēšanas brīdī iebarikādējās savā mājā un aizdedzināja to.

Ir zināmi mazāk traģiski, bet tikpat bēdu pilni stāsti, kas atklāj šī nodokļa patieso būtību – īpašumu atņemšanu mazāk turīgajiem par labu ar naudas, vai ar varas turīgākajiem. Pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas, konfiscēto īpašuma uzpircēji ir komersanti, kas saistīti ar pašvaldību politiskām partijām, vai paši politiķi.

Viss iepriekš rakstītais liecina, ka Latvijā pašreiz esošajam NĪN nodoklim ar progresivitāti nav nekādas saistības, tādēļ nav saprotami Latvijas ekonomistu pārmetumi par progresivitātes trūkumu iniciatīvai, gluži pretēji, piedāvājums atcelt NĪN nodokli vienīgajam īpašumam nodrošina visiem mūsu valsts iedzīvotājiem vienādas tiesības uz īpašumu, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, bet, lai panāktu progresivitāti, NĪN nodoklis tiek sadalīts starp pelnošiem un vienlaicīgi vairāku īpašumu īpašniekiem, kas arī ir pašvaldību infrastruktūras vislielākie patērētāji. Turklāt pašreiz esošais NĪN nodoklis ar valsts atbalstu veido situāciju, kurā īpašumi tiek koncentrēti arvien šaurākas grupas rokās un vecina sabiedrības segregāciju, pret ko citās ES valstīs aktīvi cīnās kā pret brīvā tirgus nelabvēlīgo blakusparādību.

Būtībā galveno progresivitāti, jeb principu – bagātākais maksā vairāk – var panākt, iestrādājot progresivitāti attiecībā pret ienākumiem, papildus ieviešot dzīvē mūsu piedāvāto iniciatīvu, kurā ir apkopota pārējo ES valstu pieredze. Nedomāju, ka citu Eiropas valstu ekonomisti, neapliekot vienīgo īpašumu ar nodokļiem, būtu mazāk kompetenti un zinoši par Latvijas ekonomiskajiem teorētiķiem.