Ekonomists: Pērn ekonomikas izaugsme ievērojami pārsniegusi prognozēto

Tik labs rezultāts lielā mērā sasniegts, pateicoties negaidīti labiem rezultātiem būvniecībā, nekustamo īpašumu, banku un tranzīta nozarēs, kā arī nodokļu iekasēšanā. Vienlaikus tirdzniecībā, rūpniecībā un autopārvadājumos iepriekšējais gads ir bijis sliktāks kā gaidīts gada sākumā.

No šobrīd pieejamās informācijas var secināt, ka kopumā līdzīgas tendences turpinājušās arī pērnā gada pēdējā ceturksnī. Būvniecībā pieaugums paātrinājies līdz 24% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un pakalpojumos izlaide augusi par 4%. Arī ostās un dzelzceļa pārvadājamos 2018. gada pēdējais ceturksnis bija labāks nekā 2017. gada nogale, savukārt VID dati liecina, ka patēriņa nodokļu ieņēmumi turpina augt ievērojami straujāk nekā ekonomika kopumā. Tikmēr rūpniecībā gada nogalē izaugsme bija vien 2%.

Pēdējie divi gadi Latvijas ekonomikā ir bijuši ļoti labi un ar šādu IKP pieauguma tempu virs 4% mēs varam cerēt ES vidējo dzīves līmeni sasniegt nedaudz vairāk kā 10 gados. Taču es joprojām esmu skeptisks par to, vai šādu pieauguma tempu spēsim saglabāt arī šogad, jo pozitīvie pārsteigumi pērn vismaz daļēji ir bijuši ciklisku faktoru un veiksmes rezultāts. Piemēram, finanšu sektorā pērn pieaugusi banku peļņa, pat neskatoties uz straujo nerezidentu depozītu aizplūdi. Taču tas vismaz daļēji ir noticis uz vienreizēju komisiju maksājumu rēķina un līdz ar to pēdējā gada Latvijas finanšu sistēmas satricinājumu ietekme makroekonomikas rādītājos vēl pilnībā nav atspoguļojusies.

Papildus tam iepriekšējos divos gados Latvijas ekonomikas izaugsmi ievērojami stimulēja ES fondu ieplūde, kas, pēc maniem aprēķiniem, IKP izaugsmi 2017. un 2018. gadā palielināja par aptuveni vienu procentpunktu. Īpaši izteikti tas varētu būt bijis tieši pērnā gada pēdējā ceturksnī, jo līdz 2018. gada nogalei bija nepieciešams apgūt pietiekami lielu ES fondu apjomu, lai nepazaudētu daļu no šī perioda ES fondu pieejamā finansējuma. Šogad šāds papildus izaugsmes impulss no ES fondiem vairs nav gaidāms, jo saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm ES fondu apguve tuvākajos gados saglabāsies 2018. gada līmenī.

Papildus tam kavēšanās ar valsts budžeta pieņemšanu un neskaidrības par pašvaldībām pieejamo līdzekļu apjomu, kā arī korupcijas skandāli Rīgas Satiksmē varētu aizkavēt atsevišķu pašvaldību investīciju projektu realizāciju. Līdz ar to būvniecībā pieaugums šogad nebūs ne tuvu 20%, ko redzējām 2017. un 2018. gadā, bet drīzāk varētu būt ap 5% un šī gada nogalē, iespējams, pat mazāk.

Vienlaikus arī ārējā ekonomiskā vide Latvijai šogad būs nelabvēlīgākā pēdējo triju gadu laikā. Eirozonas apstrādes rūpniecībā novembrī fiksēts spēcīgākais kritums pēdējo piecu gadu, savukārt Vācijā dīzeļa emisiju skandālu rezultātā ražošanas apjomu kritušies pat par 5% salīdzinājumā ar 2017. gada novembri, un eirozonas lielākā ekonomika šobrīd balansē uz recesijas robežas.

Noskaņojuma rādītāji liecina arī par izaugsmes bremzēšanos arī Zviedrijā, kas Latvijas uzņēmējiem varētu būt pat nozīmīgāk par notiekošo Vācijā. Papildus tam pasaules tirdzniecībā novembrī fiksēts vājākais mēnesis pēdējo vairāk nekā divu gadu laikā un arī decembris neizskatās iepriecinoši. Uz šī fona Starptautiskais Valūtas fonds jau paspējis samazināt globālās ekonomikas prognozi un Brexit, finanšu tirgus svārstības, protekcionisms, izaugsmes bremzēšanās Ķīnā un citi riski rada papildus draudus globālās ekonomikas izaugsmei.

Lai gan mans pēdējo mēnešu pesimisms attiecībā uz Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvām pagaidām nav attaisnojies, es joprojām saglabāju savu Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam 2,8% apmērā. Tas, protams, ir ļoti piesardzīgs vērtējums, un šī gada pirmais ceturksnis pagaidām izskatās pietiekoši labi, taču gada otrajā pusē sagaidu, ka izaugsme Latvijā bremzēsies un, manuprāt, pastāv aptuveni 30% iespēja, ka tā uz kādu brīdi var noslīdēt pat zem 2%.