Menu
 

Komentārs. Jauns Valsts prezidents Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Komentārs. Jauns Valsts prezidents Foto - Saeimas administrācija

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījums Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Veicot izmaiņas valsts pamatlikumā, grozīts Satversmes 36. pants, kurā mainīts viens vārds – “aizklāti” vietā “atklāti”.

Raimonds Vējonis Valsts prezidenta amatā oficiāli stājās 2015. gada 8. jūlijā, līdz ar to Saeimai par Valsts prezidenta ievēlēšanu būs jālemj šā gada vasaras sākumā. Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 6. pants paredz, ka kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

Lai gan publiskajā telpā vēl nav sākušās kaislīgas debates par vienu vai otru iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu, dažus secinājumus tomēr jau var izdarīt. Vispirms – par pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iespējām tikt pārvēlētam uz otro pilnvaru termiņu. Sausa matemātika liecina, ka šāda iespēja ir ļoti niecīga, pat tuvu nullei. Vairāku partiju pārstāvji jau ir noraidoši izteikušies par atbalstu Vējoņa atkārtotai kandidēšanai. Pat Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), no kuras rindām Vējonis tika ievēlēts, nav paudusi nepārprotamu visas partijas atbalstu viņa otrreizējai kandidēšanai.

Tiesa gan, vēlēšanu laikā toreizējais premjers Māris Kučinskis paziņoja, ka atbalsta Vējoņa kandidatūru otrreizējam termiņam. Tas bija vēlēšanu laikā, taču, domājams, pēdējo mēnešu notikumi varētu būt krietni atvēsinājuši vai pilnībā izgaisinājuši arī “zaļzemnieku” vēlmi Vējoni vēlreiz redzēt Valsts prezidenta amatā, jo diez vai ZZS līderi būs piemirsuši, ka tieši Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidātu Jāni Bordānu Vējonis nosauca kā pirmo iespējamo valdības sastādītāju.

Tas bija Bordāns, kurš savas šobrīd pārstāvētās partijas sarkanās līnijas pret ZZS bija novilcis ar treknu, pa gabalu ieraugāmu krāsu. Šādu gājienu varētu mīkstināt vienīgi fakts, ja ZZS tomēr ar ievērojamiem panākumiem būtu izdevies kļūt par koalīcijas partiju, taču pirmais nominants Bordāns jau starta pozīcijās ZZS nostādīja iedzinēju situācijā, kurā visu valdības veidošanas periodu viņi tika uzskatīti par vērā neņemamiem vai maz ticamiem valdības partneriem. Un tas situācijā, kad partijai nomināli ir Valsts prezidenta postenis!

Ja partijas nesteidz atbalstīt Vējoni, kurš pats gan arī vēl nav atbildējis, vai kandidēs uz nākamo pilnvaru termiņu, kurš tad būs nākamais Valsts prezidents? Kuru kandidātu Saeima pirmo reizi vēlēs atklāti?

Premjers Krišjānis Kariņš jau ir izteicies, ka “koalīcijai vajadzētu vienoties par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu”. Savukārt Saeimas deputāts, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols ir paudis, ka, viņaprāt, piemērotākais kandidāts būtu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Un nav pat svarīgi, vai šie paziņojumi tikuši sinhronizēti, visticamāk, ja nenotiks lielas zemestrīces vai citas neparedzamas kataklizmas, varam uzskatīt, ka nākamā Valsts prezidenta vārds mums ir nosaukts, un šajā situācijā ir ļoti grūti iedomāties citu cienījamāku kandidātu, par kuru varētu vienoties koalīcijas iekšienē.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.