Menu
 

Eksperts: Pensiju kapitāls ir kā koks – sausa vasara tā augšanu neaptur Apriņķis.lv

  • Autors:  Pēteris Stepiņš, "Swedbank" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Latvijā
Eksperts: Pensiju kapitāls ir kā koks – sausa vasara tā augšanu neaptur Foto: pixabay.com

Pensijas kapitāls turpina un turpinās augt, īslaicīgs ienesīguma kritums nenozīmē, ka nākotnes pensija samazināsies. Tā pieaugs. Šāda īsumā ir mana atbilde uz daudziem jautājumiem par un ap pensiju otrā līmeņa kapitāla ienesīguma samazinājumu 2018. gada nogalē.

Jautājumi ir pamatoti un labi saprotami, jo pensiju pārvaldnieki taču ir apņēmušies darīt visu, lai pensiju kapitāls nemitīgi augtu. Protams, ir svarīgi sekot līdzi ienesīguma rezultātiem, jo pensiju otrajā līmenī ieguldītā un arī nopelnītā nauda ir reālu cilvēku nākotnes kapitāls, nevis kaut kāda abstrakcija. Tāpēc ir labi, ka ažiotāža ap ienesīguma rezultātiem ir, nevis tās nav vispār. Taču, ziņojot par šiem jautājumiem, nedrīkst apstāties pie skanīgā vēstījuma par “mīnusiem”, jo ar pensiju kapitālu ir līdzīgi kā ar ilggadīgu koku – sausuma dēļ tas kādu brīdi varbūt augs lēnāk, taču tas vienalga turpinās pieņemties spēkā un plašumā.

Kas tad īsti ar mūsu pensijām ir noticis aizvadītajā gadā? Apskatot datus par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla svārstībām, teiksim, šā gada 1. janvārī, varam vērot mīnusa zīmes teju pie visu pensijas pārvaldnieku plāniem (skat. portālā manapensija.lv). Ieskatoties uzmanīgāk, redzam, ka mīnusa zīmes “izzūd” tajās ailītēs, kur atainots pensiju plānu ienesīgums ilgtermiņā – trīs, piecu, desmit gadu griezumā. Tātad īstermiņa ienesīguma kritums “nenoēd” ienesīgumu ilgtermiņā. Proti, ievadā minētais “koks” 2018. gadā auga gausāk nekā citus gadus, iespējams, kādā no mēnešiem augšana apstājās pavisam, taču aizvadītajās desmitgadēs jau izaugušais koka stumbrs, saknes un lapotne no tā nav cietusi. Tā turpina un turpinās augt, jo sausuma periodi mijas ar auglīgiem gadiem.

Tieši tāpat notiek finanšu tirgos. ASV prezidenta Donalda Trampa negaidītās kustības un lēmumi ārējās ekonomiskās politikas laukā, kā arī pieaugoša neskaidrība par un ap britu izstāšanos no ES pērn radīja pieminēto “sausumu”. Finanšu tirgi šos notikumus traktēja kā neskaidrību, tāpēc 2018. gads paliks atmiņā ar akciju cenu samazināšanos visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Piemēram, globālo akciju tirgu raksturojošais “MSCI All Country” indekss eiro izteiksmē samazinājās par 4,4%. Jaunattīstības valstu “MSCI Emerging Markets” indekss eiro izteiksmē nokrita vairāk nekā par 10%, bet attīstīto Eiropas valstu akciju indekss “STOXX Europe 600” saruka par nepilniem 11%. Un tas ietekmēja pensiju ienesīgumu rādītājus, jo otrā pensiju līmeņa kapitāls tiek ieguldīts akcijās, valsts obligācijās un citos vērtspapīros.

Iepriekšējo reizi tik negatīvi rezultāti gada griezumā bija vērojami 2011. gadā, kad tika samazināts ASV kredītreitings un eirozonu plosīja parāda krīze. Akciju tirgus indeksi gada laikā samazinājās vairāk nekā par 10–15%. Droši vien daudziem vēl ir atmiņā šie notikumi, kā arī spekulācijas par eiro sabrukumu. Kas notika tālāk? Eirozona paplašinājās, pasaules ekonomika turpināja attīstīties, un kopš 2011. gada beigām jau pieminētais “STOXX Europe 600” indekss ir pieaudzis par nepilniem 70%. “Koks” ir turpinājis augt, neskatoties uz sausajām vasarām un cilvēku bažām krīzes laikā.

Kā cilvēkiem rīkoties brīžos, kad finanšu tirgi stagnē un ir sajūta, ka mana pensijas kapitāla ienesīgums ir pārlieku zems? Es neieteiktu lejupslīdes vai stagnācijas brīdī mainīt pensijas pārvaldnieku vai mainīt pensijas plāna ienesīguma stratēģiju, it īpaši, ja līdz pensijai ir vēl desmit gadi un vairāk. Katrs no pārvaldniekiem cenšas nodrošināt iespējami augstu atdevi saviem klientiem, taču globāla finanšu krīze skar tos visus. “Pārstādīt” savu pensijas kapitāla kociņu citā zemē prātīgāk būtu tad, kad tas nav apdraudēts, proti, labajos laikos. Lēkāšana no viena plāna uz citu neko daudz nemainīs, drīzāk pretēji, – aktīvajiem un konservatīvajiem pensiju plāniem ir katram sava kapitāla atdeves dinamika, tāpēc nogaidot viena plāna ietvaros īstermiņa kritumi tiks kompensēti, bet pārejas gadījumā tā var nenotikt. Prātīga pieeja būtu regulāri sekot līdzi sava pārvaldnieka darbības rezultātiem un trauksmi celt tad, ja “mīnusi” parādās laikā, kad pārējie pensiju plāni pelna.

Īsi par to, kas mūs varētu sagaidīt šogad un turpmāk. Jāsaka, ka abas pieminētās neskaidrības – ASV prezidenta tarifu politika un ģeopolitiskās izvēles, kā arī Brexit – pagaidām nav atrisinājušās. Šie riski saglabājas. Jāņem arī vērā, ka pasaules ekonomika ir baudījusi aptuveni 10 gadus ilgu izaugsmes periodu, kam teorētiski var sekot kritums. Ekonomikas pieauguma ciklu sākumu un beigas prognozēt nevar, taču vēsturiskā pieredze rāda, ka, neskatoties uz lielākām svārstībām, globālo akciju tirgus atdeve ilgtermiņā ir augstāka nekā obligācijām jeb noguldījumam bankas depozītā. Proti, profesionālu ieguldītāju veidots un vadīts ieguldījuma plāns ilgtermiņā spēs pārdzīvot arī vairākus “sausuma gadus” pēc kārtas.

Tāpēc krīzes laikā īpaši uzskatāmi ir redzama ieguldījumu pārvaldnieka loma. Jo, spējot prognozēt notikumus kaut nedaudz uz priekšu, mēs varam izdarīt visu iespējamo, lai lejupslīdes laikā zaudējumi būtu nelieli, bet ekonomikas pieauguma laikos peļņa turētos maksimāli augsta. Savukārt pensiju plānu dalībniekiem ir būtiski savlaicīgi plānot savu pensionēšanās vecumu un attiecīgi izvēlēties arī pensiju plānu, vienmēr būt apdomīgiem un disciplinētiem investoriem. Pozitīvs rezultāts neizpaliks, jo mūsu kopīgais pensiju koks turpina augt.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.