Menu
 

Kaspars Gerhards: Latvieši ir spējīgi uzņēmēji Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola, "Kodols"
  • Komentāri
Kaspars Gerhards: Latvieši ir spējīgi uzņēmēji Foto - Valsts kanceleja

Līdz ar Krišjāņa Kariņa valdības izveidošanu ministru amatus ieguvuši politikā un valsts pārvaldē līdz šim nebijuši cilvēki, tomēr ir ministri, kas saglabājuši iepriekšējo amatu. Ir arī tādi, kas ministra amatu pildījuši citās nozarēs. Viens no tiem ir Kaspars Gerhards, kurš iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet šajā ir apstiprināts zemkopības ministra amatā.

Sarunā ar jauno Zemkopības ministrijas vadītāju “Kodols” skaidroja, kāda ir viņa personiskā, ar lauksaimniecību saistītā pieredze, vai latvieši joprojām ir zemnieku tauta un kas satrauc reģionos dzīvojošos uzņēmējus.

– Līdz ar valdības izveidošanu jūs esat apstiprināts zemkopības ministra amatā. Kuri, jūsuprāt, ir nozarē prioritāri veicamie darbi?

– Nozarē ir daudz darbu, kas paveicami, taču kā pirmo noteikti varu minēt to, ka ir jāuzsāk intensīvas sarunas Briselē par kopējā budžeta palielināšanu lauksaimniecībai. Ir redzams, ka šobrīd maksājumi Eiropas līmenī nav taisnīgi, jo neietver visas sadaļas attiecībā tieši uz Latvijas lauksaimniekiem no tām, kas paredzētas Eiropas lauksaimniecībā strādājošajiem.

Otrkārt, ir jāveido atbalsts vietējai lauksaimniecībai, dārzkopībai, augļkopībai, nodrošinot zaļā publiskā iepirkuma principa pilnvērtīgu ievērošanu un izmantošanu valsts pārvaldē un pašvaldībās. Tas nodrošinātu zaļās un vietējās produkcijas īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību institūcijās. Kā piemēru varu minēt ieguvumus, ko saņemtu sociālie centri, izglītības iestādes un citas institūcijas, iepērkot vietējā ražojuma pārtiku ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi iedzīvotāji saņemtu ekoloģiski kvalitatīvāku pārtiku un vienlaikus tiktu atbalstīti vietējie uzņēmumi, no kuriem šīs preces vai pakalpojumi tiktu iegādāti.

Treškārt, ir nepieciešams sabalansēt meža saimniecisko un ekonomisko darbību ar vides vajadzībām, piemēram, biotopu saglabāšanu u.tml. Proti, darbojoties meža saimniecībās, ir būtiski ievērot vides prasības, kas ir vērstas uz vides kvalitātes jeb Latvijas dabas saglabāšanu.

Tāpat noteikti strādāsim pie tā, lai valsts atbalsta maksājumu novirzītu tieši tiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem, kuru produkcija tiek ražota Latvijā. Tādējādi iespējams veicināt Latvijas ražotāju produkcijas popularitāti un pieejamību, it sevišķi Latvijas patērētāju vidū.

– Zemkopības ministrija ilgus gadus ir bijusi Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā, tagad to vadīs Nacionālās apvienības ministrs. No šī fakta izriet divi jautājumi: kādu paredzat sastrādāšanos ar ilggadējiem “zaļzemnieku” lobijiem un lobija organizācijām nozarē un vai nozarē sagaidāma būtiska kursa maiņa?

– Tas, ko varu apgalvot pilnīgi droši, – mēs strādāsim kopā ar nozari. Ir būtiski veidot sadarbību ar nozares pārstāvjiem un organizācijām, jo tikai mijiedarbībā ir iespējams veicināt pilnvērtīgu attīstītību. Valsts institūciju izpratne par lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu jomu procesiem nevar būt atrauta no realitātes, tādēļ ir vitāli svarīgi konsultēties un veidot sadarbību ar nozares profesionāļiem.

Runājot par lobiju, jāteic, ka mēs noteikti sadarbosimies ar visiem nozares līmeņiem, nevis tikai ar vienu vai divām atsevišķām lielajām organizācijām. Sadarbībai ir jābūt vispusīgai, tādēļ jau šobrīd esam uzsākuši darbu pie tā, lai panāktu iekļaujošu kopējo labumu. Savukārt runāt par kursa maiņu ir pāragri. Pat varētu teikt, ka nav aktuāli, jo ministrijas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai laukos atgriežas dzīvība – gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmējdarbība. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem varu minēt atbalsta palielināšanu tām saimniecībām, kuras savu darbību vēl tikai uzsāk un rada augstas pievienotās vērtības produktus.

– Vai apgalvojumam, ka latvieši ir zemnieku tauta, mūsdienās vēl ir pamats?

– Esmu pārliecināts, ka latvieši ir spējīgi uzņēmēji, arī lauksaimniecībā. Ir pietiekami daudz piemēru reģionos, kur tālredzīga un pārdomāta uzņēmējdarbības plāna īstenošana kļūst par pamatu darboties spējīgam uzņēmumam, kurš nodrošina peļņu pašam uzņēmējam, darbu vietējiem iedzīvotājiem un veicina teritoriju attīstību, tādējādi sekmējot gan nozares, gan reģionālo attīstību kopumā.

Ir svarīgi saprast, ka ikviens uzņēmums veido daļu no ieguldījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tas ir darbs iedzīvotājiem, Latvijas produkcijas ražošana, nodokļi valsts budžetā, teritoriju uzturēšana un apsaimniekošana, eksporta veicināšana utt. Jo vairāk mēs spēsim veidot tādu vidi, kas ir piemērota un lauksaimniecības nozarēm draudzīga, jo stiprāku, stabilāku un daudzpusīgāku nozari mēs spēsim izveidot.

Pilnu interviju lasiet 8.februāra laikrakstā “Kodols”.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.