Menu
 

Kaspars Gerhards: Latvieši ir spējīgi uzņēmēji Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola, "Kodols"
Kaspars Gerhards: Latvieši ir spējīgi uzņēmēji Foto - Valsts kanceleja

Līdz ar Krišjāņa Kariņa valdības izveidošanu ministru amatus ieguvuši politikā un valsts pārvaldē līdz šim nebijuši cilvēki, tomēr ir ministri, kas saglabājuši iepriekšējo amatu. Ir arī tādi, kas ministra amatu pildījuši citās nozarēs. Viens no tiem ir Kaspars Gerhards, kurš iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet šajā ir apstiprināts zemkopības ministra amatā. Sarunā ar jauno Zemkopības ministrijas vadītāju «Kodols» skaidroja, kāda ir viņa personiskā, ar lauksaimniecību saistītā pieredze, vai latvieši joprojām ir zemnieku tauta un kas satrauc reģionos dzīvojošos uzņēmējus.

– Līdz ar valdības izveidošanu jūs esat apstiprināts zemkopības ministra amatā. Kuri, jūsuprāt, ir nozarē prioritāri veicamie darbi?

– Nozarē ir daudz darbu, kas paveicami, taču kā pirmo noteikti varu minēt to, ka ir jāuzsāk intensīvas sarunas Briselē par kopējā budžeta palielināšanu lauksaimniecībai. Ir redzams, ka šobrīd maksājumi Eiropas līmenī nav taisnīgi, jo neietver visas sadaļas attiecībā tieši uz Latvijas lauksaimniekiem no tām, kas paredzētas Eiropas lauksaimniecībā strādājošajiem.

Otrkārt, ir jāveido atbalsts vietējai lauksaimniecībai, dārzkopībai, augļkopībai, nodrošinot zaļā publiskā iepirkuma principa pilnvērtīgu ievērošanu un izmantošanu valsts pārvaldē un pašvaldībās. Tas nodrošinātu zaļās un vietējās produkcijas īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību institūcijās. Kā piemēru varu minēt ieguvumus, ko saņemtu sociālie centri, izglītības iestādes un citas institūcijas, iepērkot vietējā ražojuma pārtiku ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi iedzīvotāji saņemtu ekoloģiski kvalitatīvāku pārtiku un vienlaikus tiktu atbalstīti vietējie uzņēmumi, no kuriem šīs preces vai pakalpojumi tiktu iegādāti.

Treškārt, ir nepieciešams sabalansēt meža saimniecisko un ekonomisko darbību ar vides vajadzībām, piemēram, biotopu saglabāšanu u.tml. Proti, darbojoties meža saimniecībās, ir būtiski ievērot vides prasības, kas ir vērstas uz vides kvalitātes jeb Latvijas dabas saglabāšanu.

Tāpat noteikti strādāsim pie tā, lai valsts atbalsta maksājumu novirzītu tieši tiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem, kuru produkcija tiek ražota Latvijā. Tādējādi iespējams veicināt Latvijas ražotāju produkcijas popularitāti un pieejamību, it sevišķi Latvijas patērētāju vidū.

– Zemkopības ministrija ilgus gadus ir bijusi Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā, tagad to vadīs Nacionālās apvienības ministrs. No šī fakta izriet divi jautājumi: kādu paredzat sastrādāšanos ar ilggadējiem «zaļzemnieku» lobijiem un lobija organizācijām nozarē un vai nozarē sagaidāma būtiska kursa maiņa?

– Tas, ko varu apgalvot pilnīgi droši, – mēs strādāsim kopā ar nozari. Ir būtiski veidot sadarbību ar nozares pārstāvjiem un organizācijām, jo tikai mijiedarbībā ir iespējams veicināt pilnvērtīgu attīstītību. Valsts institūciju izpratne par lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu jomu procesiem nevar būt atrauta no realitātes, tādēļ ir vitāli svarīgi konsultēties un veidot sadarbību ar nozares profesionāļiem. Savukārt, runājot par lobiju, jāteic, ka mēs noteikti sadarbosimies ar visiem nozares līmeņiem, nevis tikai ar vienu vai divām atsevišķām lielajām organizācijām. Sadarbībai ir jābūt vispusīgai, tādēļ jau šobrīd esam uzsākuši darbu pie tā, lai panāktu iekļaujošu kopējo labumu. Savukārt runāt par kursa maiņu ir pāragri. Pat varētu teikt, ka nav aktuāli, jo ministrijas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai laukos atgriežas dzīvība – gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmējdarbība. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem varu minēt atbalsta palielināšanu tām saimniecībām, kuras savu darbību vēl tikai uzsāk un rada augstas pievienotās vērtības produktus.

– Iepriekšējās valdības premjers Māris Kučinskis savā Jaungada uzrunā uzsvēra, ka būtu gatavs dot padomus nākamajam premjeram. Vai jūs vēlētos uzklausīt iepriekšējā zemkopības ministra Jāņa Dūklava padomus un piekodinājumus?

– Dūklava kungs Zemkopības ministriju ir vadījis vairākus gadus – viņa pieredze un profesionalitāte nozares jautājumos un procesu pārzināšanā var būt vērtīgs informācijas avots. Nenoliedzami, ka profesionāļa padomi var būt noderīgi, it sevišķi, ja risināmie jautājumi vai procesi skar ministrijas līdzšinējo darbību, iepriekš saskatīto nozares attīstības vīziju, kā arī būtiskus darbības virzienus Eiropas Savienības līmenī. Turklāt jānorāda, ka jau iepriekš esam kopā strādājuši – kad Dūklava kungs 2009. gadā tika iecelts zemkopības ministra amatā, es kā pieredzējis ministrs, sēžot pie viena galda, sniedzu viņam atbalstu, iestrādājoties Ministru kabinetā.

– Jaunievēlētie ministri, kuri līdz šim nav ieņēmuši ministra amatu, jau steidz ziņot, ka viņiem būs aktuāla amatpersonu nomaiņa ministrijai pakļautajās institūcijās. Vai arī jūs ko tādu plānojat veikt?

– Šobrīd notiek tikšanās un sanāksmes ar iestāžu un departamentu vadītājiem, un šajās diskusijās tiek un tiks izvērtēti gan iesāktie, gan arī paveiktie darbi, turklāt tiks veiktas sarunas par plānotajiem darbiem un attīstības kursu. Drastiskas izmaiņas netiek plānotas – uzskatu, ka ministrijā strādājošie cilvēki ir ar pieredzi un zināšanām bagāti un spēj sniegt kā ministrijai, tā arī nozarei būtisku darba ieguldījumu. Protams, var būt izņēmumi, bet šobrīd par tādiem vēl ir pāragri runāt.

– Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze lauksaimniecības jomā?

– Esmu mācījies tautsaimniecības plānošanu un lauksaimniecības ekonomiku, lauksaimniecības ražošanas tehnoloģiju un pārtikas tehnoloģiju. Diplomdarbs man bija par 1920. gada agrāro reformu Latvijā. Man ir arī konkrēta uzņēmējdarbības pieredze – 90. gados biju valdes loceklis paju sabiedrībā «Naukšēni», kas bija viens no lielākajiem Ziemeļvidzemes lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem.

– Vai apgalvojumam, ka latvieši ir zemnieku tauta, mūsdienās vēl ir pamats?

– Esmu pārliecināts, ka latvieši ir spējīgi uzņēmēji, arī lauksaimniecībā. Ir pietiekami daudz piemēru reģionos, kur tālredzīga un pārdomāta uzņēmējdarbības plāna īstenošana kļūst par pamatu darboties spējīgam uzņēmumam, kurš nodrošina peļņu pašam uzņēmējam, darbu vietējiem iedzīvotājiem un veicina teritoriju attīstību, tādējādi sekmējot gan nozares, gan reģionālo attīstību kopumā. Ir svarīgi saprast, ka ikviens uzņēmums veido daļu no ieguldījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tas ir darbs iedzīvotājiem, Latvijas produkcijas ražošana, nodokļi valsts budžetā, teritoriju uzturēšana un apsaimniekošana, eksporta veicināšana utt. Jo vairāk mēs spēsim veidot tādu vidi, kas ir piemērota un lauksaimniecības nozarēm draudzīga, jo stiprāku, stabilāku un daudzpusīgāku nozari mēs spēsim izveidot.

– Kādiem būtu jābūt Latvijas laukiem – zaļiem vai industriāliem? Vai tās ir savienojamas lietas?

– Šajā apgalvojumā ir jāatrod zelta vidusceļš. Jābūt līdzsvaram, proti, gan zaļai un tīrai videi, gan iespējai strādāt lauksaimniecības, zemkopības, lopkopības, mežsaimniecības, zivkopības un citās jomās. Sarežģītākais posms ir veidot iesaistītajām pusēm pieņemamus kompromisus. Šajos procesos ir ļoti daudz iesaistīto, un katram ir savas prasības, turklāt bieži vien diametrāli pretējas. Kā nekā katra nozare, institūcija, asociācija vai kāds cits pārstāvis iestāsies par konkrētām vērtībām un vajadzībām. Tas ir laikietilpīgs un sarežģīts darbs, taču tas nekādā gadījumā nevar būt par šķērsli nozares attīstībai.

– Vai, esot jaunajā – zemkopības ministra – amatā, jau esat devies kādā reģionālajā vizītē?

– Jā, aizvadītās nedēļas nogalē ar kolēģiem devāmies pie vietējiem uzņēmējiem uz Krustpils novadu un Jēkabpili. Apmeklēju gan lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «LATRAPS» graudu pirmapstrādes kompleksa Jēkabpils struktūrvienību, gan vienu no lielākajām dārzeņu audzētavām Latvijā – SIA «Rītausma» Salas novadā. Apmeklējām arī Krustpils novada domi, kur tikāmies ar domes pārstāvjiem, tai skaitā priekšsēdētāju.

– Kādēļ reģionālās vizītes sākāt ar vietējo uzņēmēju apmeklēšanu?

– Ir būtiski izprast un sekot līdzi reālajai situācijai, lai valsts varētu veicināt iekļaujošas atbalsta sistēmas pilnveidošanu nozarē strādājošajiem. Proti, procesa atspoguļojumam uz papīra un pašam procesam ir jāatbilst reālajai situācijai un aktuālajām nozares vajadzībām. Un to ir iespējams paveikt tikai tad, ja tiek veidota cieša sadarbība ar nozares pārstāvjiem – gan lielajiem spēlētājiem, gan arī mazāku saimniecību īpašniekiem. Turklāt ne mazāk svarīgi ir nozarei aktuālu jautājumu risināšanā iesaistīt vietējās pašvaldības, kas var sniegt būtisku ieguldījumu vietējo uzņēmumu attīstības veicināšanā.

– Kādus jautājumus ar vietējiem uzņēmējiem pārrunājāt?

– Tikšanās laikā diskutējām par dažādiem jautājumiem, to skaitā par kooperācijas ietekmi uz tautsaimniecību. Piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva «LATRAPS» pieredze liecina, ka, izveidojot graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu, strauji pieaug lauksaimnieciskā aktivitāte reģionā. Turklāt dalība kooperatīvā nodrošina to, ka pat vismazākajai saimniecībai būs iespēja realizēt savu produkciju par iespējami izdevīgāku cenu, kas, darot to individuāli, nebūtu iespējams.

– Kas uzņēmējus šobrīd uztrauc?

– Viens no aktuālajiem tematiem ir meklēt risinājumus zemes konsolidācijai, jo šobrīd, lai sakārtotu vienkāršus jautājumus, uzņēmējiem jāsaskaras ar lielu birokrātisko slogu. Ikviens uzņēmējs plāno savu laiku un darāmos darbus, tādēļ ir būtiski valstī veidot tādu normatīvo aktu regulējumu, kas strādātu uzņēmēju un iedzīvotāju labā. Pārmērīgs birokrātiskais slogs var izrādīties nepieejams un pārāk sarežģīts ceļš realitātē, tādējādi ne tikai bremzējot uzņēmējdarbību un tās attīstību, bet pat, iespējams, to pilnībā apturot. Šāda situācija var rasties gan neizpildāmu un nevajadzīgu prasību dēļ, gan arī psiholoģiski nokaujot uzņēmējam vēlmi turpināt vai attīstīt savu darbību. Ir jāņem vērā, ka lauksaimniekam, kā jau ikvienam uzņēmējam, ir būtiski strādāt jeb īstenot savu uzņēmējdarbību tā, lai uzņēmums ne tikai būtu dzīvotspējīgs, bet arī nestu peļņu un attīstīšanās un izaugsme vietējā, Eiropas vai pasaules tirgū nebūtu tikai tāls sapnis vien. Ir jāveido sistēma, kas realitātē tik tiešām strādā un ir saprotama ikvienam.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.