Jānis Dimants. Var dabūt ar blakni pa pieri... Apriņķis.lv
- Autors: Jānis Dimants
Foto - publicitātes
Tā nu sanācis – prasība par kritisko domāšanu tagad gluži kā sāga uznākusi un attiecīga izglītošanas nepieciešamība pacelta nebijušos augstumos. Izrādās, jau vairākus gadus Latvijā tiek īstenots arī plašs mediju pratības projekts, ko finansē ASV vēstniecība un Britu padomes pārstāvniecība Latvijā.
Projektu vadot žurnāliste Evita Puriņa; viņu pats pirmo reizi vaigā tiku ieraudzījis LTV1 programmā, kur tagad tiek retranslēts populārais radioraidījums “Krustpunktā”. Mediju pratība esot grūta padarīšana. Varbūt starptautiskā projekta vadītāja Puriņas kundze velti uztraucas. Medijpratības atslēgas vārdi taču izskan vai nepārtraukti: lasīto, redzēto, dzirdēto uztveriet kritiski, domājiet līdzi, esiet kritiski!
Tikmēr sarunvalodās virtuvē, lauku veču kompānijās, studentu aprindās atzinumi jau skan vispārinoši: nav ko lasīt, nav ko skatīties, nav ko klausīties – vieni meli, apsaukāšanās, oligarhu interešu aizstāvība, konkurentu nomelnošana. It kā prātīgā vedināšana uz kritisku domāšanu neviļus saveidojusi tādu blakni, ka nu jau mācīšanās, medijpratības apguve veidojama ar devīzi “Kritiski par kritisko domāšanu”.
Nojaušot visāda veida apdraudējuma briesmas, sarosījusies akadēmiskā vide, un klajā nācis izdevums “Kritiskā domāšana” profesores Maijas Kūles zinātniskajā redakcijā. Nāktos pieņemt, ka nu gudrības sarakstītas un pasniegtas no pašas augšas. Hmm! Mums taču jau sensenos laikos tikusi izdota “Augstas gudrības grāmata” no pasaules un dabas, ko sarakstījis Vecais Stenders. Vēstures annālēs varam uziet, ka vācu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders bijis latviešu rakstniecības nodibinātājs, pirmais laizdams klajā populārzinātniskus vēstījumus. Vecais Stenders skubina uz gudrību, strādību, pieticību, norāj dzeršanu, slinkumu, mēlnesību, strīdību...
Mūslaikos “būt medijpratīgam (media literate) nozīmē spēt orientēties plašajā informācijas plūsmā, prast izvēlēties savām interesēm un vajadzībām atbilstošāko mediju saturu, kritiski izvērtēt mediju ziņojumus digitālajā vidē un arī tradicionālajos medijos, atpazīt gan ideoloģisku propagandu un politisku ietekmēšanu, gan komerciāla rakstura (reklāmas un sponsorētus) vēstījumus, ir jāsaprot, kā šīs prasmes un iemaņas indivīdos attīstīt”. Viss konkrēti, vai ne?!
Atšķirībā no Vecā Stendera laikiem mums ir arī ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātas “Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam”. Tās vienādi attiecas gan uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” galveno redaktoru Dzintri Kolātu, gan tanti Pabažos. Pats kā savulaik rakstošo un raidošo cunftei piederošs ar lielu ieinteresētību tveru visu, kur un kad vien kas pavīd par medijiem. Sāpīgi uztveru iekliedzienus, ka mediji zaudē savu lomu, ka daļa žurnālista profesiju valkā, pateicoties nez kādiem saimniekiem...
Kaut arī bez medijpratības sertifikāta, tikai ar savu saprašanu vien, tomēr aptveru mediju jomā notiekošo. Varbūt tāpēc, ka attiecībā uz kritisko domāšanu pieturos arī pie Vecā Stendera klārētā un esmu pasargājies dabūt pa pieri ar blakni. Pats jo kvēli gribētu, lai saglabātos un turpinātu iznākt gan “Bauskas Dzīve”, gan “Iecavas Ziņas”. Bet, ja nu drīkst palikt tikai viena no divām, tad gaužām negribētos, lai izšķirīgais noteicējs būtu jaunais ekonomikas ministrs vai pats Ministru kabineta vadītājs. Nu atļausim teikt galavārdu pašiem cilvēkiem! Un paliksim pie tā, lai viņi lasa, ko grib, un nelasa, ko negrib lasīt.