Pāvils Brūvers. Pelnu dienas aicinājums Apriņķis.lv
- Autors: Pāvils Brūvers, speciāli “Kodolam”
Foto - LELB
Šogad 6. martā atzīmējam Pelnu dienu, kas mūsu tautas tradīcijā iesniedzas tālā pagātnē. Tā bijusi diena, kad vīri devās līst līdumu, līdzi ņemot pelnos ierušinātas ogles; tas bijis arī tāds kā jaunās darba sezonas iesākums. Jaunie saimnieki tad varējuši uzsākt patstāvīgu dzīvi, un uz jaundibināto saimniecību viņi ņēma līdzi pelnos ierušinātas kvēlojošas ogles, ar ko iekurt uguni savas jaunās saimes pavardā. Tie, kuri nedevās nedz uz jaunu saimniecību, nedz arī līdumus līst, Pelnu dienā mazgāja kreklus, lai tie būtu īpaši balti.
Kristīgajā tradīcijā Pelnu diena ir brīdis, kad sākas 40 dienu Lielais gavēnis, gaidot Lieldienas. Šajā dienā kristīgajās baznīcās tiek svētīti pelni, kurus kaisa uz ticīgo galvām vai arī ar tiem uzvelk krusta zīmi uz pieres.
Gan kristīgajā, gan tautiskajā Pelnu dienas tradīcijā varam saskatīt kādus būtiskus saskarsmes punktus. Pirmkārt, senajā tautiskajā tradīcijā no vecās saimniecības pelnos ierušinātām oglēm tiek uzpūstas liesmas, kas nes gaismu, siltumu, patvērumu un jaunu sākumu jaunajai saimniecībai. Kristīgajā tradīcijā savukārt ar Pelnu dienu aizsākas Lieldienu gaidīšana – krustā sistā un kapā guldītā Jēzus augšāmcelšanās, kas nes jaunu sākumu un jaunas cerības ikvienam, kurš Viņam tic.
Otrkārt, kopīgas ir ilgas pēc iekšējas tīrības. Mūsu senči Pelnu dienā balināja kreklus ne jau tikai skaistuma dēļ, tam bija arī simboliska nozīme, kas spilgti parādās filmā “Četri balti krekli”, jo runa “nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām”. Tā arī kristīgajā tradīcijā ar Pelnu dienu aizsākas gavēņa laiks, kas ir attīrīšanās laiks, kad ikviens tiek aicināts ieskatīties sevī, pārbaudīt sevi, vai neesmu uz nepareiza ceļa, vai mana sirdsapziņa ir tīra.
Neatkarīgi no tā, kādā tradīcijā dzīvojam, ir labi šajā laikā nopietni pievērsties savu “kreklu mazgāšanai”, t.i., ielūkoties savā sirdsapziņā, meklēt atbildes uz būtiskiem jautājumiem: vai esmu uz pareiza ceļa, vai esmu apmierināts ar sevi, ar savu attieksmi pret citiem, ar attieksmi pret darbu, pret valsti un sabiedrību kopumā, vai nedzīvoju tukšu dzīvi?
Maz ticams, ka uz visiem šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem mēs varētu atbildēt ar skaidru “jā!”. Tad jautājums paliek, vai gribu mainīties? Droši vien vēlēšanās ir, bet vai ir pietiekama motivācija un spēks mainīties?
Kristīgajā tradīcijā to gūst grēku nožēlā un lūgšanā pēc Dieva palīdzības. Daudziem šķiet, ka Dievu lūdz tikai vārguļi, kas nespēj paši ar sevi tikt galā, bet, ja palūkojamies uz ķēniņu Dāvidu, viņš lūgšanā saka šādus vārdus: “Novērsies no maniem grēkiem, dzēs visas manas vainas! Šķīstu sirdi radi man, Dievs, un stingru garu atjauno manī!” Dāvids, tā lūgdamies, neko nezaudēja nedz no sava spēka, nedz cieņas. Tieši otrādi, patiesa grēku nožēla un lūgšana pēc palīdzības Dāvidu padarīja par vienu no izcilākajiem valstsvīriem pasaulē, par kuru ar apbrīnu runā jau vairāk nekā 3000 gadu vai visā pasaulē.
Pelnu diena un Lielais gavēnis ir aicinājums katram uz ieskatīšanos sevī, uz sevis pārmeklēšanu, uz savu vainu atzīšanu un lūgšanu, kas spēj pacelt no viszemākajām vietām un piepildīt ar jaunu spēku un jaunām cerībām. Izmantosim šo laiku, lai, kā izteicies domātājs un vairāku grāmatu autors Čārlzs Meijs (Charles Mayes), pārliecinātos: “Vai tas, kam tu dzīvo, ir tā vērts, lai par to mirtu?”