Menu
 

Viesturs Liepkalns: Būs jāmācās strādāt kopā Apriņķis.lv

  • Autors:  Apmaksāta publikācija
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” radās tikai īsu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām, taču tas netraucēja gūt pietiekami un pat pārsteidzoši lielu vēlētāju atbalstu. Ir tikai loģiski, ka “Attīstībai/Par!” veidojošās partijas jau sāk gatavoties arī nākamajām pašvaldību vēlēšanām, tostarp Pierīgas novados.

Jaunās paaudzes politiķis Viesturs Liepkalns ir apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis, 13. Saeimas vēlēšanās startēja no Vidzemes reģiona saraksta. Lai iekļūtu Saeimā, viņam pietrūka tikai 10 balsu. Tas nebūt nav mazinājis enerģiskā politiķa apņemšanos veidot spēcīgu “Attīstībai/Par!” pārstāvniecību Pierīgas novados. Viesturs ilgu laiku darbojies uzņēmējdarbībā un konsultējis ES fondu programmu jautājumos, kur arī redz iespēju dot praktisku pienesumu novadu saimnieciskajā darbībā.

– Līdz ievēlēšanai Saeimā jums pietrūka 10 balsu. Šāds rezultāts demotivē vai dod spēku turpināt iesākto? Kādas ir jūsu ambīcijas nākamajās pašvaldību vēlēšanās?

– Protams, ka šāds rezultāts bija sāpīgs. Man iesaistīšanās politikā nav nejaušība, bet viens no dzīves lielākajiem aicinājumiem, līdz ar to es apzinos, ka jāturpina strādāt. Domāju, ka arī mani vēlētāji sagaida to pašu. Skatoties no nākotnes perspektīvas, man kā partijas valdes loceklim ir svarīgi, lai katrā Pierīgas reģionā veidotos spēcīga mūsu vērtību pārstāvniecība, kas jau pēc diviem gadiem var kandidēt pašvaldību vēlēšanās un piedāvāt lielisku alternatīvu esošajai varai.

Par vienu no svarīgākajiem punktiem esam izvēlējušies Salaspili. Nākotnē Salaspils loma reģionu politikā un attīstībā krietni pieaugs. Novads veidosies par vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības, transporta un kultūras centriem Pierīgas reģionā. Mums ir svarīgi, lai šeit tiktu nodrošināta caurspīdīga pašvaldības pārvalde. 

 Kā, jūsuprāt, var izmērīt partiju ambīcijas?

– Ambiciozas partijas vienmēr tieksies pēc varas – tas ir politikas pamatā. Tās centīsies rast veidus, kā uzlabot esošos procesus un apstākļus, kā arī nebūs kautrīgas, lai iepazīstinātu pārējos politikas veidotājus ar saviem risinājumiem šīm problēmām. Kā to izmērīt? To varam novērot vēlēšanu kampaņu gaitā – cik patiesi daudz šīs partijas ir gatavas investēt savus resursus, lai sasniegtu rezultātus? Nils Ušakovs, piemēram, pie varas Rīgā joprojām ir tikai tāpēc, ka daļa partiju neredzēja nepieciešamību izvērst plašu kampaņu un cīnīties par varu galvaspilsētā, lai izskaustu korupciju pilsētā un to sakārtotu.

– Cik lielas ambīcijas nākamajās pašvaldību vēlēšanās ir “Latvijas attīstībai”?

– Jau šobrīd ir skaidrs, ka politisko partiju “Kustība “Par!”“, “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme” apvienošanas stratēģija ir bijusi veiksmīga un, vadoties no šīs pieredzes, sadarbība noteikti būtu jāturpina. Vai sadarbība turpināsies arī pašvaldību vēlēšanās, šobrīd vēl ir pāragri spriest. Sagaidīsim Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un pēc tam partijas pārstāvju sapulcei būs jāveic sadarbības izvērtējums un jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību.

Uzskatu, ka sadarbība noteikti būtu jāturpina arī pašvaldību ietvaros, un par to noteikti arī iestāšos. Ja pašreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram administratīvi teritoriālā reforma ies pēc plāna, nākamās vēlēšanas varam sagaidīt jau citās robežās, taču tas nebūs pietiekami, lai reģionos pārmaiņas patiesi īstenotos. “Attīstībai/Par!” būs jāizvirza mērķis būt pārstāvētiem vismaz visās republikas nozīmes pilsētās un jāveido plaša pārstāvniecība reģionos. Bez tās apvienības pastāvēšana ilgtermiņā un panākumu gūšana, realizējot savu piedāvājumu, nebūs iespējama.

– Jūs definējat sevi kā liberālu vērtību partiju, bet vidējās un vecākās paaudzes vēlētājs Pierīgā pārsvarā ir konservatīvs. Kā atrast kopīgu valodu?

– Pirmkārt, es nepiekritīšu, ka Pierīgas vēlētājs pārsvarā ir konservatīvs. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka spējam uzrunāt un piedāvāt saistošu piedāvājumu arī vēlētājiem ārpus Rīgas.

Otrkārt, ir jāņem vērā arī fakts, ka pašvaldību vēlēšanās dominē saimnieciski jautājumi un ideoloģiskas atšķirības mēdz palikt otrajā plānā.

Šobrīd nereti par liberālu vērtību pārstāvošajām partijām tiek runāts caur prizmu, ka tās pārstāv ļoti šauras sabiedrības grupas intereses. Taču tā nav taisnība, tāpēc svarīga ir regulāra komunikācija ar vēlētāju – skaidrojot savus lēmumus vai priekšlikumus, kliedējot dažādus mītus. Tieši komunikācija ir bijusi viena no iepriekšējo politiķu klupšanas akmeņiem. Daļa politiķu komunikāciju ar vēlētājiem izvērš tikai pirms vēlēšanām, bet pēcāk ir pārsteigti, ka neviens viņu idejas un reformas nespēj saprast. Gribētos cerēt, ka šī ir aizejoša tradīcija.

– Ir grūti salīdzināt, piemēram, Mārupes novadu un Mālpils novadu, kaut abi ir Pierīgā. Identificējiet šim reģionam kopējās problēmas.

– Viena no aktuālākajām problēmām, protams, ir saistīta ar izglītības kvalitāti un tās pieejamību. Mums ir jāsaprot, ka Pierīga bez valsts veidota mērķtiecīga atbalsta nespēs tikt galā ar izglītības iestāžu pieejamību un savstarpēju mobilitātes nodrošināšanu.

– Jūsu vīzija par Pierīgas novadu robežu izmaiņām pēc reformas...

– Pirmkārt, mēs noteikti nedrīkstam runāt par risinājumiem, kas jebkādā veidā ir saistīti ar Pierīgas novadu pievienošanu Rīgai. Pierīga jau šobrīd rāda piemēru Rīgai, kā saimnieciski pārvaldīt teritoriju, bet apvienošanās ar Rīgu šīm teritorijām, visticamāk, nozīmētu līdzekļu pārdali par labu galvaspilsētai un mazāk Pierīgai.

Otrkārt, tas nenozīmē, ka reformai būtu jāmet līkums Pierīgai. Jau šobrīd atsevišķas pašvaldības, lai pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas un nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus, sadarbojas savā starpā. Olaines novads šobrīd ir sašķelts divās daļās, un tas noteikti būtu jālabo. Salaspils novads un Stopiņu novads kļūtu krietni konkurētspējīgāki, ja apvienotu resursus. Tas pats attiecas arī uz Ādažu, Garkalnes un Carnikavas novada pašvaldībām.

– Lielākā daļa Pierīgas novadu dotē citas pašvaldības. To interesēs būtu vairāk saglabāt sev... Kādas ir jūsu domas par izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā?

– Es uzskatu, ka būtu jārunā par jaunu pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas modeļa izveidi, taču, lemjot par to, jāņem vērā tas, kā pieņemtie lēmumi var ietekmēt valsts kopējo attīstību un stabilitāti. Neviena administratīvi teritoriālā reforma neveidos situāciju, ka šobrīd finansiāli atkarīgie novadi kļūs pašpietiekami, taču mēs varam parūpēties, lai šis finansējums tiek izlietots atbildīgi, nevis uzturot, piemēram, neefektīvas amatu pozīcijas.

– Kāds, jūsu vērtējumā, ir Pierīgas ekonomiskais un intelektuālais potenciāls?

– Pierīga šobrīd ir viens no galvenajiem ekonomiskajiem dzinējspēkiem Latvijā, un tam ir vēl lielāks potenciāls. Investori labprāt izvēlas investēt šajā reģionā, jo šeit ir pieejami visi apstākļi uzņēmumu attīstībai – pieejams kvalificēts darbaspēks un, pretstatā Rīgai, salīdzinoši sakārtota uzņēmējdarbības vide. Taču, ja vēlamies arī nākotnē turpināt attīstību, ir jāsaprot, ka Pierīga kā reģions konkurē ne tikai ar Latvijas pašvaldībām, bet arī ar citiem Eiropas reģioniem. Tāpēc viens no nākotnes galvenajiem izaicinājumiem būs nodrošināt Pierīgas un Rīgas kā galvenā transporta punkta sadarbību.

Ja vēlamies ekonomisku izrāvienu, būs jāiemācās strādāt visiem kopā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.