Komentārs. Ne čiku, ne grabu? Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Foto - capitalfm.com
Droši vien daudzi pamanīja šur un tur presē atreferēto bijušā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna interviju Krievijas propagandas kanālam “RT” (“Russia Today”). Protams, nekas jauns nebija tas, ka politiķis un pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs 20 minūšu garajā raidījumā metās kritizēt Latvijas un ASV politiku un aizstāvēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai gan arī par šiem viņa izteikumiem varētu rasties jautājumi.
Taču daudz savdabīgāks šķita, iespējams, gaismā nejauši nākušais fakts, ka šis teletilts notika Latvijas Televīzijas (LTV), tātad sabiedriskā medija, studijā un ka itin neviens nedz no LTV, nedz Ziņu dienesta vadības par šo faktu neesot zinājis, jo, kā varēja spriest no LTV paziņojuma sociālajos tīklos, augstākajā līmenī nav saskaņota nedz intervija, nedz tiešraide, nedz citas valsts televīzijas pārstāvju iekļūšana Latvijas Televīzijas studijā...
Vainīgais, protams, ir izskaitļots, un viņš arī visu vainu uzņēmies, uzsverot, ka visu darījis viens, turklāt rīkojies pēc visiem priekšrakstiem. Taču, zinot iekļūšanas kārtību Zaķusalas studijā, kur esmu viesojusies ne vienreiz vien gan kā dažādu šovu skatītāja, gan piedaloties televīzijas pārraidēs, varu diezgan droši apgalvot, ka tāpat vien sargam garām netiek. Vēl jo vairāk, ja tā ir tiešraide. Tas arī prasa zināmus resursus, ieskaitot televīzijas operatora, skaņu režisora, tiešraides režisora u.c. cilvēku darbu.
Tagad, klausoties LTV vadības un paša vainīgā diezgan miglainos skaidrojumus, galīgi netop skaidrs, kā tas vispār varēja notikt, un jautājumu joprojām ir krietni vairāk nekā atbilžu. Ak jā, vēl jau tāds “sīkums” kā maksa par studijas un visas tiešraidei nepieciešamās tehnikas īri. Zināms, ka LTV naudu ir saņēmusi, taču atsakās atklāt, cik.
Pašlaik rezumējums ir šāds: Latvijas Televīzijas vadība sola, ka “būtiski pastiprinās lēmumu pieņemšanas procesu, kas ir saistīts ar studiju un studiju tehnikas izīrēšanu un satelīta sakaru nodrošināšanu trešajām pusēm”, un precizē, ka “turpmāk šādos gadījumos tiks prasīti saskaņojumi ar atbildīgo dienestu vadību un Latvijas Televīzijas valdi”.
Savu neizpratni par notikušo izteicis arī Valsts drošības dienests, atzīstot, ka “šāda prakse, ka valsts finansēts sabiedriskais medijs sniedz atbalstu Krievijas propagandu izplatošam medijam, nav pieņemama un ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai”.
Tiktāl būtu skaidrs: kļūda atzīta, nosodījums izteikts. Un tālāk? Vai kāds pētīs, kā vispār kaut kas tāds varēja notikt un kā tas bija iespējams? Vai arī tikai plātīs rokas un neizpratnē raustīs plecus? Arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraugs jeb Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nosodījusi šo precedentu un vērsusies pie LTV vadības, uzdodot tai darīt visu, lai šādi incidenti vairs neatkārtotos, tostarp izveidot struktūru, kas kaut ko tādu nepieļautu.
Man ļoti gribētos pajautāt saviem Krievijas kolēģiem: vai būtu iespējams sarīkot kāda Latvijas politiķa teletiltu, piemēram, no Ostankinas TV studijas, ne ar vienu to nesaskaņojot, bet piesolot labi samaksāt? Bet droši vien jau nevajag uzdot naivus jautājumus, ja atbildes tāpat ir skaidras. Secinājumi arī, starp citu.