Ekonomists: Eirozonas rūpnieciskā recesija Latvijas ražotājus pagaidām nav skārusi
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - publicitātes
Šī gada sākums Latvijas rūpniecībā nav bijis īpaši iepriecinošs un februārī rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā sarukuši par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Līdz ar to šī gada pirmajos divos mēnešos kopumā ražošanas apjomi Latvija ir kritušies par 2,2%, taču šis negatīvais rezultāts pamatā ir noticis vienreizēju faktoru dēļ.
Līdz ar relatīvi siltajiem un sausajiem laika apstākļiem, ražošanas apjomi enerģētikā februārī sarukuši par 25,9%, tomēr tie ir pārejoši faktori un gada otrajā pusē enerģētikā noteikti atkal būsim plusos. Savukārt apstrādes rūpniecībā situācija ir pat pārsteidzoši laba, un februārī ražošanas apjomi tajā auguši par 5,7%. Tas nozīmē, ka Latvijas ražotājus pagaidām nav skārusi rūpnieciskā recesija, kas vērojama lielā daļā Rietumeiropas, kā arī pasaules tirdzniecības tempu kritums.
Ja neskatās uz kopējo pieaugumu, tad februārī Latvijas apstrādes rūpniecībā esam iztikuši bez lieliem pārsteigumiem. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī februārī nozīmīgākie Latvijas rūpniecības dzinējspēki bija metāla izstrādājumu (+20,4% pret iepriekšējo gadu), elektrisko iekārtu (+18,0%), kā arī datoru un optisko iekārtu (+20,8%) ražošana. Tāpat stabila izaugsme turpinājās arī kokapstrādē (+4,8%), ko daļēji veicina augstās koksnes cenas, savukārt patīkams pārsteigums šoreiz vērojams poligrāfijā, kur februārī ražošanas apjomi auguši par 13%.
Šķiet, ka šīs nozares uzņēmumi būs tikuši galā ar NVS tirgus sarukumu, kas ilgu laiku kopējos ciparos neļāva ieraudzīt straujo izaugsmi Eiropas virzienā. Visbeidzot, ļoti pieticīgs februāris bijis auto un to detaļu ražošanā, kas iepriekšējos gados bija viena no Latvijas rūpniecības visstraujāk augošajām nozarē. Februārī šīs nozares izlaide augusi vien par 2,3%, kas liek domāt, ka nozares iepriekšējo investīciju radītais ražošanas pieauguma potenciāls būs izsmelts.
Šāda Latvijas rūpniecības noturība pret ārējā pieprasījuma kritumu, manuprāt, ir labs signāls par to, ka, pat ar visu straujo algu kāpumu, ar konkurētspēju pagaidām mums viss vēl ir kārtībā. Vienlaikus zināma loma šajā noturībā pret ārējiem šokiem ir arī mūsu rūpniecības struktūrai. Pasaules tirdzniecības un rūpniecības bremzēšanās šobrīd lielā mērā notiek dēļ pieprasījuma krituma autobūvē, kā arī mikroshēmu un citu IT iekārtu ražošanā.
Latvijā šo nozaru īpatsvars ir neliels un mūsu uzņēmumi nodarbojas ar specifisku produktu ražošanu, savukārt šo nozaru globālajās piegādes ķēdēs darbojamies maz. Mūsu rūpniecība daudz vairāk ir atkarīga no būvniecības, kur Eiropā turpinās spēcīga izaugsme un būvnieku noskaņojums eirozonā šobrīd ir vienā no augstākajiem līmeņiem pēdējo 30 gadu laikā.
Protams, apstrādes rūpniecība ir apsteidzoša nozare, kuras problēmas agrāk vai vēlāk sajutīs arī pārējā ekonomika. Jau šobrīd redzams, ka ekonomikas izaugsme pasaulē bremzējās, Āzijas valstu eksporta pēdējos mēnešos ir ar izteikti negatīvu tendenci un eirozonas ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz zemākajam rādītājam pēdējo sešu gadu laikā.
Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt vai šis vājums globālajā tirdzniecībā un Eiropas rūpniecībā būs pārejošs, vai arī tas ir ilgāka lejupvērstā cikla sākums. Ja pašreizējās tendences turpināsies, tad tam būs negatīva ietekme arī uz Latvija rūpniecības iespējām šogad. Tādēļ pēc manām prognozēm Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad būs 3% robežās.