Pērn ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15 % Latvijas iedzīvotāju
- Autors: Apriņķis.lv
Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi pa vecuma grupām (procentos). Tabula - CSP
2018.gadā ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15,3 % Latvijas iedzīvotāju, vidēji apmierināti – 58,3 %, savukārt neapmierināti – 26,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļuaptaujas dati. Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem apmierinātību ar savu dzīvi vidēji vērtēja ar 6,7 ballēm no 10.
Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība sarūk (6,1 balle senioriem vecumā pēc 75 gadiem). Ja katrs ceturtais jaunietis (25,3 %) sniedza augstāko apmierinātības vērtējumu (9 vai 10 balles), tad tikai katrs desmitais (9,9 %) seniors pēc 75 gadiem sniedza šādu atbildi.
Izņēmums šajā krituma tendencē vērojams vecuma grupā 65–74 gadi, kas ir laika posms tieši pēc pensionēšanās. Šo “pensionēšanās efektu” attēlo neliels augstākās apmierinātības īpatsvara pieaugums līdz 13,1 %, salīdzinot ar pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem (11,1 %) un senioriem vecākiem par 75 gadiem (9,9 %). Visstraujāk apmierinātība ar dzīvi samazinās 45–54 gadu vecumā, salīdzinot ar desmit gadus jaunākiem iedzīvotājiem (35–44 gadi).
Apmierinātību ar dzīvi ietekmē arī personas veselības stāvoklis. Iedzīvotāji, kas savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu, ir apmierinātāki ar dzīvi (8,3 balles) salīdzinājumā ar tiem, kuri savu veselību vērtē kā ļoti sliktu (4,4 balles).
Iedzīvotāji, kuri ir darba meklējumos un nespēj atrast darbu, apmierinātību ar dzīvi vērtē ar 5,5 ballēm, kas ir par 1,5 punktiem zemāks vērtējums nekā nodarbinātajiem (7 balles). Arī ienākumu līmenis būtiski ietekmē labsajūtu: trūcīgākie iedzīvotāji vispesimistiskāk raugās uz dzīvi (5,9 balles), bet, augot ienākumu līmenim, aug arī apmierinātība ar dzīvi – turīgākajiem iedzīvotājiem tā sasniedz 7,5 balles.
Apmierinātības ar dzīvi vērtējums ir atkarīgs arī no personas izglītības līmeņa. Personas ar augstāko izglītību ir apmierinātākas ar savu dzīvi nekā personas ar pamatskolas izglītību (attiecīgi 7,5 un 6,7 balles).
Personas mājsaimniecībās ar bērniem līdz 17 gadiem pozitīvāk vērtē apmierinātību ar dzīvi (vidējais vērtējums 7,3 balles), savukārt mājsaimniecībās bez bērniem vidējais vērtējums ir 6,5 balles. Visapmierinātākie ir pāri ar trīs un vairāk bērniem – trešdaļa (33,4 %) no tiem sniedza augstākos apmierinātības vērtējumus. Viszemākais vērtējums bija vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem (6,2 balles) – 37,4 % no viņiem norādīja, ka nav apmierināti ar savu dzīvi.