Menu
 

Skolas direktore: Bērni nav āboli, kas nogatavojas kokos

  • Autors:  Ija Lasmane, Rīgas 69. vidusskolas direktore
Publicitātes foto Publicitātes foto

Rīgas 69. vidusskolas direktore Ija Lasmane, kura tikai pirms diviem gadiem no vakarskolas reģionā pārnākusi darbā uz dienas skolu Rīgā, lai ienestu jaunas vēsmas, uzsver, ka ir gatava jaunajam izglītības saturam. Viņa piebilst, ka pārmaiņas jau notiek, atpakaļceļa nav un nevajag. Runājot par to, vai bērni ir gatavi, skolas direktore norāda, ka bērni nav āboli vai plūmes, kas nogatavojas kokos. Bērni kļūst gatavi, darot lietas un apgūstot jauno.

Sadarbība, atbildība/līdzatbildība, drošība

Es Rīgā ienācu ar pamatīgu pieredzes bagāžu, jo pirms tam 18 gadus biju vakarskolas direktore Ventspilī. Vakarskolā biju pieradusi, ka liela daļa audzēkņu paši jau ir pieauguši cilvēki, tāpēc šeit patīkami pārsteidza skolēnu vecāki – viņu vēlme un gatavība iesaistīties skolas dzīvē. Salīdzinot ar reģioniem, Rīgā skolas vienlaikus nav arī izteikti kultūras dzīves centri, taču mikrorajonos tās tomēr ir ciešāk saistītas ar vietējo kopienu, lai gan šī saikne ir citāda. Raugoties uz bērniem vienās vai otrās skolās, jāsaka, ka katrā skolā bērni ir dažādi – ar savu nospiedumu, ko veido skolas iekšējā kultūra. Tieši tāpēc, sākot darbu, es vēlējos, lai mēs visi kopīgi skaidri definētu skolas vērtības. Saliekot galvas kopā ar vecākiem, skolēniem un skolotājiem, definējām, ka tās ir sadarbība, atbildība/līdzatbildība, drošība.

Aug jaunā maiņa, kam rūp apkārtējā vide

Sadarbība jau pavisam neilgā laikā ir izvērtusies ļoti veiksmīga. Mūsu skolai jau sesto gadu ir ekoskolas statuss, un pērn saņēmām Zaļo karogu. Šo apbalvojumu lielā mērā izcīnīja paši skolēni, kuri arī ir galvenie darītāji. Pēdējos gados vidusskolēnu pulkam aktīvi piepulcējušies pamatskolēni, tāpēc esmu droša – aug jaunā maiņa, kam rūp apkārtējā vide. Pamazām aizvien aktīvāk iesaistās arī vecāki.

Esmu par to, lai bērni pēc iespējas agrāk iesaistās dažādos izglītojošos projektos arī ārpus stundām. Ja man jautā, vai bērni tam ir gatavi, atbildu, ka viņi nav āboli vai plūmes, kas nogatavojas kokā. Bērni pilnveidojas un attīstītas tikai darot lietas. Tāpēc cenšamies radīt apstākļus, kas mudina būt aktīviem un iesaistīties. Skola pastāv jau 47 gadus, un 42 no tiem darbojas arī tautas deju kolektīvs, ir koris, sporta nodarbības, galda hokejs un daudz kas cits. Mēs neesam lieli – kopā šeit mācās 350 bērni, kas Rīgas skolai nav daudz, bet mums ir senas un pamatīgas tradīcijas. Lai jau no pirmajiem skolas gadiem bērniem attīstītu līderības prasmes un veicinātu izpratni par vērtībām, ar jauno mācību gadu uzsāksim dalību starptautiskā izglītības programmā “Līderis manī”.

Strādājot pie kvalitātes, kvantitāte augs pati

Runājot par skolēnu skaitu, kas ir aktuāls jautājums daudzās Latvijas skolās, gribētu teikt, ka ir gadījumi, kad labāk veidot spēcīgu un kvalitatīvu pamatskolu, nevis par katru cenu uzturēt vidusskolu. Ticu, ka, strādājot pie kvalitātes, kvantitāte augs pati. Šo gan vairāk var attiecināt uz pilsētu skolām, turklāt katra mācību iestāde ir jāvērtē rūpīgi, ne tikai caur ekonomisko prizmu, bet arī no profesionālā viedokļa. Skolas ir katras pašvaldības atbildība, un diemžēl ir vietas, kur lēmumi tiek pieņemti ļoti politizēti. Pilnīgi piekrītu uzstādījumam, ka no 1. līdz 6. klasei skolēniem jāmācās iespējami tuvu dzīvesvietai, bet no 7. līdz 9. klasei jau var mērot arī zināmus attālumus. Šajā laikā jau sākas tādi mācību priekšmeti, kuru pilnvērtīgai apguvei ļoti būtiska ir materiāli tehniskā bāze, ko visas skolas nevar nodrošināt.

Kā jau minēju, ir gadījumi, kad spēcīga pamatskola ir labāka par vidusskolu, kas noturēta par katru cenu. Jaunais mācību saturs vidusskolā piedāvā izvēles grozus – ja nav divu paralēlo klašu, tad skolai šāda sistēma nav izdevīga. Arī skolēniem ne, jo tas var nozīmēt vidusskolas klasi, kurā vismaz pusei skolēnu neinteresē piedāvātais un izvēles iespējas realitātē izpaliek. Viens no risinājumiem, manuprāt, varētu būt arī spēcīgas profesionālas izglītības attīstīšana, kas jau pamatskolā ļautu skolēnus informēt par dažādām karjeras iespējām. Turklāt arī pēc profesionālas vidusskolas vai tehnikuma absolvēšanas var turpināt studijas universitātēs un augstskolās.

Skolotājs nevar strādāt aiz slēgtām durvīm

Jaunais izglītības saturs līdzīgi kā skolēnu gatavība nav jāgaida – pārmaiņas jau notiek šeit un tagad. Un viens ir pavisam skaidrs – no tām nav atpakaļceļa. Mēs darām visu, lai būtu gatavi jaunajam saturam, tostarp dodamies pieredzes apmaiņas braucienos uz pilotskolām. Jaunās vēsmas izglītībā liecina, ka viena no panākumu atslēgām ir un būs sadarbība, kas mūsu skolā jau tiek aktīvi īstenota. Tas ir loģiski, jo skolotājs nevar strādāt aiz slēgtām durvīm, nesadarbojoties ar kolēģiem, neejot līdzi laikam un nesaņemot atgriezenisko saiti.

Jā, arī skolotāji ir cilvēki un var kļūdīties – tas ir normāli. Galvenais, lai būtu spēja analizēt kļūdas un izvērtēt, ko varēja darīt citādi, un nākotnē tā arī darīt. Tikpat būtiski ir arī spēt uzstādīt latiņu pietiekami augstu, lai būtu motivācija un iemesls strādāt pie pilnveides.

No pieredzes varu teikt, ka liela nozīme ir arī tam, kā skola sevi pozicionē apkārtējai sabiedrībai, kur un kā var atrast informāciju par skolu. Mūsdienās, kad dzīvojam tehnoloģiju un informācijas laikmetā, ir būtiski, lai informāciju par skolu un tās piedāvātajām iespējām var atrast mājaslapā, sociālajos tīklos u.tml. Īpaši Rīgā. Nereti tas ietekmē arī skolēnu un viņu vecāku izvēli. Protams, nevajag domāt, ka pēc profila izveides sociālajos tīklos sekos straujš skolēnu skaita pieaugums, bet tas noteikti radīs pozitīvu ietekmi. Lauku skolu gadījumā labs informācijas nesējs ir reģionālā prese. Mēs dzīvojam informācijas gadsimtā, un ir jāspēj to izmantot savā labā.  

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.