Menu
 

Ekonomģeogrāfs: VARAM piedāvājums par reģionālajiem centriem ir optimāls, bet par pašvaldību robežām vēl var diskutēt

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums par reģionālajiem centriem ir optimāls, bet par pašvaldību robežām vēl var diskutēt, aģentūrai LETA pauda izdevniecības "Jāņa sēta" vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Turlajs pastāstīja, ka viņa viedoklis par reģionālajiem centriem kopumā sakrīt ar VARAM piedāvājumu par jaunajām pašvaldībām. Taču, viņaprāt, turpmāk būtu jānotiek diskusijai par jauno pašvaldību robežām, vērtējot iespējas starp jaunajām pašvaldībām sadalīt virkni pagastu pašvaldību robežās.

Ekonomģeogrāfs uzsvēra, ka sākotnēji nepieciešams "izkustināt" reformu un veikt tās pirmo posmu. "Tas ir smagākais. Tas ir jāizdara līdz vēlēšanām. Pēc tam var slīpēt nianses. Sākumā jāieliek fundaments," sacīja Turlajs.

Turlajs tāpat norādīja, ka vienkārša "pašvaldību kopā salīmēšana" pati par sevi neatrisina problēmas, tāpēc jāveic reformas virknē nozaru, sakārtojot piedāvātos pakalpojumus. Viņaprāt, būtu nepieciešams valdības līmenī apstiprināt efektivitātes kritērijus, saskaņā ar kuriem varētu kārtot, piemēram, skolu tīklu un citus pakalpojumus.

"Jāņa sēta" līdz nākamā gada vasarai izstrādās telpiskas plānošanas platformu, tajā liekot akcentu uz uzņēmējdarbību, pievienotās vērtības reģionālo izcelsmi. Tāpat tiks sniegts ekspertu atzinums par VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu.

Kā ziņots, VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.

1 komentārs

  • Renāte
    Renāte Otrdiena, 16 Aprīlis 2019 11:29 Komentāra saite

    Dzīvoju Baldonē. 1991. gadā tai tika piešķirts pilsētas statuss. Vēsturiski Baldone bija Bauskas apriņķis. Vēlāk Rīgas rajona Baldones pagasts. Pēc pēdējās reformas pagasts tapa par novadu. Tagad jaunā reforma paredz, ka Baldoni un novadu pievienos Ķekavas novadam ar centru Ķekavā. Man pret Ķekavu nekas nav iebilstams. Infrastruktūra parocīga, jo visi autobusi iet caur Ķekavu (uz Bausku var tikt tikai pārsēžoties Ķekavā). Pašvaldība bagāta.
    Tikai viens liels bet... Reformas rezultātā iznāk, ka novada centrs ir ciemats? Baloži un Baldone ir pilsētas! Tātad pašvaldībā būs divas pilsētas ar centru ciematā? Kāds tam ir juridiskais pamatojums?

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.