Studente: Jauniešiem jāļauj mācīties, darot lietas pa īstam un kļūdoties ^{Apriņķis.lv}

Grāmatās visu neizlasīt, uzskata Biznesa augstskolas "Turība" studente Beāte Luīze Lipsne, kura apgūst pasākumu producēšanu un vadību. Šajā profesijā visvairāk var apgūt tieši darot lietas, taču šī formula der arī citās nozarēs. Beāte uzskata, ka jauniešiem jāļauj arī kļūdīties, jo tas arī ir veids, kā mācīties.

Grāmatās praktiskās zināšanas neiegūsi

Teorija ir viens, bet praktiskās zināšanas, kas iegūtas darot, pavisam kas cits. Tas ir neatsverams ieguldījums studenta profesionālajā izaugsmē un redzesloka paplašināšanā. Grāmatās praktiskās zināšanas neizlasīsi. Ir jāmēģina un jādara lietas pašam, izbaudot visu profesijas specifiku pats uz savas ādas. Tas veido priekšstatu gan par izvēlēto profesiju, gan to, ko nozīmē atbildība un plānošana. Un ir normāli arī kļūdīties, jo kā vēsta tautā labi zināmais teiciens – no kļūdām mācāmies.

Reāla pieredze izmaina uzskatus

Pirms sākt studijas sevis izvēlētajā profesijā, man nebija īpaša priekšstata par šo nozari. Uzskatīju, ka šīs profesijas pārstāvjiem nav nepieciešamas specifiskas zināšanas. Šķita, kas gan grūts varētu būt noorganizēt lielāka vai mazāka mēroga pasākumu?! Uz to visu raudzījos diezgan skeptiski. Bet tagad manas domas ir mainījušās, taču arī savu izvēli es nenožēloju.

Man patīk tas, ko es daru, un redzu sevi šajā profesijā arī nākotnē. Arvien vairāk iemīlos pasākumu organizēšanas procesā, komandas darbā un cilvēku sajūsmā par izdevušos notikumu. Cilvēku pateiktais “paldies” pēc pasākuma naudā nav izmērāms. Apziņa, ka esi radījis prieku citiem, smaids viņu sejās un pozitīvā atgriezeniskā saite pēc pasākuma – vairāk nekas nav vajadzīgs, tieši tāpēc mēs strādājam.

Darbs līderiem

Pasākumu organizēšana nav viegls process – izveidot pasākumu vai notikumu no A līdz Z, īpaši, ja nav lielas pieredzes, ir grūti. Kad mēs, studenti, rīkojām tik lielu pasākumu kā starptautiskā zinātniskā konference, katram bija vien priekštats par to, kādam jābūt gala rezultātam. Nezinājām ne pareizos soļus, ne pienākumus, kas jāveic, rīkojot tik liela mēroga notikumu. Tieši pieredzes trūkums ir tas aspekts, kas visspilgtāk iezīmējās visa procesa laikā.

Sākumā bija sajūta, ka esam iemesti straujā vilcienā, kur ātri jāprot reaģēt, lai spētu noturēties kājās. Pasākumu rīkošanas komandā, tāpat kā sportā, vienmēr ir kāds, kurš spēj uzņemties līdera lomu, dzenot uz priekšu pārējos – arī mūsu kolektīvā šāds cilvēks atradās.

Būtiska nozīme laika plānošanas prasmei

Lai pasākums izdotos, vislielākā uzmanība jau no paša sākuma jāpievērš laika plānošanai un plāna sastādīšanai. Šis ir aspekts, kura ievērošana man pašai dažkārt pieklibo. Jo lielāks pasākums, jo vairāk laika nepieciešams – Dziesmu un deju svētkus nevar sarīkot mēneša laikā.

Ja visu atliek uz pēdējo brīdi, pēdējās divas vai trīs dienas pirms pasākuma par miegu var aizmirst, jo mazo neizdarīto darbiņu sagatavošana, bez kuriem pasākuma norise nebūs pilnvērtīga, prasa pietiekami lielus laika resursus. Dažkārt pat pasākuma dienā nākas steigties, lai visu paspētu. Jāteic, šo kļūdu pieļauj ne mazums jauno pasākumu rīkotāju. Mans ieteikums – dari visu laicīgi, pievēršot uzmanību katrai detaļai, pārbaudot to divreiz.

Pasākuma organizators – improvizators

Vienmēr, jebkurā situācijā, pat tad, ja viss brūk un jūk – saglabājiet vēsu prātu. Milzīgs stress, kam seko sasteigtas, nepamatotas darbības pie veiksmīga gala rezultāta nenovedīs. Panikai šādās reizēs nav vietas. Dziļi ieelpo un sāc domāt loģiski – kā es situāciju visātrāk un vislabāk varu atrisināt?!

Nav vienotas metodes katrai situācijai. Ir reizes, kad jāturpina iet pēc paredzētā scenārija, tādā veidā lēnām nolīdzinot radušos situāciju. Dažkārt nākas domāt ātri un improvizēt. Receptes ir dažādas, būtiski, lai izdodas atrast piemērotāko attiecīgajam notikumam. Ir lietas, kuras nevaram paredzēt -neatbrauc piegādātājs, mākslinieki kavē vai neierodas, aparatūra nedarbojas – var atgadīties pilnīgi viss.

Profesija bez noteiktiem rāmjiem

Viens no pasākuma rīkotāja darba plusiem ir nenoteikts darba laiks. Dažkārt jāstrādā no 10.00 – 22.00, taču, ja pienākumu attiecīgajā dienā ir mazāk, var nostrādāt vien pāris stundas. Viss atkarīgs no grafika un noslogojuma. Tas nav darbs, kurš ielikts noteiktos rāmjos. Augstāka līmeņa speciālistiem ir iespēja ceļot, rīkojot pasākumus dažādās valstīs visā pasaulē. Tāpat izdodas iepazīt sabiedrībā slavenus un atpazīstamus cilvēkus. Plusu ir ļoti daudz.

Protams, katrai profesijai ir arī sava negatīvā puse. Lai strādātu šādā nozarē, nepieciešama augsta stresa noturība un liels gribasspēks darīt pat tad, kad šķiet - vairs nevari. Nevari pateikt, ka izdarīsi citu dienu, jo darba diena jau galā. Ja pasākums ir rīt, tad viss ir jāizdara. Noteikti jāprot plānot laiku atpūtai, lai no pārlieku lielas slodzes nesāktos izdegšanas sindroms.