Ekonomists: Ražošanas pieaugums rūpniecībā tuvākajos mēnešos kļūs straujāks ^{Apriņķis.lv}

Apstrādes rūpniecībā saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējais rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvijas ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktors, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojām ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%. Vienlaikus pēdējo divu mēnešu koksnes cenu kritums būs izaugsmi bremzējošs faktors gada otrajā pusē, jo kokapstrādē būs grūti saglabāt iepriekšējos ražošanas apjoms. Papildus šīm nozarēm pēdējos mēnešos priecē arī poligrāfijas nozare, kur izlaide augusi par 16,1%, un tas lielā mērā saistīts ar nozares veiksmīgo pārorientēšanos no austrumu uz rietumu tirgiem.

Līdzīgi kā Latvijā, pēdējos mēnešos pozitīvi pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā vērojami arī Lietuvā un Igaunijā, un līdz ar to Baltijā turpina sekmīgi pretoties ne pārāk iepriecinošajām tendencēm globālajā rūpniecībā, kā arī ražošanas apjomu kritumiem citviet Eiropā. Tas liek domāt, ka, neskatoties uz augošo darbaspēka deficītu un straujo algu kāpumu, Latvijas ražotāji joprojām ir pietiekami konkurētspējīgi, lai ne tikai saglabātu, bet arī palielinātu savas tirgus daļas eksporta tirgos. Taču labā konkurētspēja nav vienīgais faktors Baltijas reģiona noturībā pret šī brīža ārējiem šokiem. Liela nozīme šajā noturība ir arī tam, ka Baltijas valstu ražošana ir salīdzinoši maz integrēta Eiropas autobūves piegādes ķēdēs, kā arī mikroshēmu un citu plašpatēriņa IT iekārtu ražošanā, kur šobrīd vērojams visstraujākais aktivitātes kritums.

Tomēr ārējā vide kopumā šobrīd nav ļoti labvēlīga un izaugsmes tempi lielā daļā pasaules valstu šogad būs lēnāki nekā pērn. Tādēļ par šo gadu kopumā joprojām esmu pietiekami piesardzīgs un prognozēju, ka apstrādes rūpniecības pieaugums Latvijā šogad varētu būt ap 3%. Apsteidzošie rādītāji par globālo rūpniecību un tirdzniecību liecina, ka situācija stabilizējas un liela uztraukuma par kādu globālu krīzi šobrīd nav. Vienlaikus patēriņš un pakalpojumu nozares turpina augt, un arī darba tirgus dinamika kā ASV, tā Eiropā joprojām ir ļoti pozitīva. Rūpniecības rādītāju stabilizēšanās gan ir notikusi salīdzinoši zemā līmenī, un neatrisinātie tirdzniecības kari un citi riski var izraisīt arī tālāku aktivitātes kritumu, savukārt rūpniecība parasti ir apsteidzoša nozare. Tādēļ ilgstoši zemi izaugsmes tempi var atsaukties arī uz citām nozarēm Eiropā, piemēram, privāto patēriņu un būvniecību, kas jau daudz būtiskāk ietekmētu Latvijas ražotājus.