Mārcis Bendiks: "O, o, o, tikai no tevis nav vēstules, Tikai no tevis tās gaidu es..." Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Bendiks, publicists
Foto - arhīvs
Savulaik aumež populāras dziesmas piedziedājums tā vien prasās dungojams, dzirdot bēdu stāstus par nupat pienākušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Atgādināšu, ka atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās pilsoņi ar derīgu pasi kabatā var ganīties pa visu valsti un balsot, kur vien iepatīkas, šajās ir cita kārtība – jābalso saskaņā ar vēlētāju sarakstā fiksēto vēlēšanu iecirkni. Šī prātojuma ietvaros nav pat svarīgi, kādēļ tā. Ir likums par vēlēšanām, un likums jāpilda.
Nedaudz smagnējā, arhaiskā kārtā mums, vēlētājiem, pienākas vēstule ar ziņām, kurā iecirknī tad esam sarakstā un uz kurieni, eiropilsoņa lepnuma sajūtas pārpilniem, mums jādodas pildīt procedūru. Jūs saņēmāt to vēstuli? Nē? Es arī ne.
Centrālā vēlēšanu komisija jeb CVK mums gan cenšas izskaidrot, kuros internetos tās ziņas atrodamas, un nemaz tik sarežģīti tas arī nav, bet likums ir likums. Kā sensenā klasiskā pagātnē teica: dura lex, sed lex – likums ir ciets, bet tāds ir likums. Likums jāpilda, kāds tas ir, līdz kamēr tiek mainīts likumīgā kārtā. Un ir mums spēkā esošs “Vēlētāju reģistra likums”, kura 13. pants ir vienkāršs un ciets kā cirvis: “Pārvalde ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts.”
Nevis “cenšas nosūtīt”, nevis “kam izsūta, kam neizsūta, bet tie gudrie lai paši palūr datorā” – nē, tur ir teikts tikai un vienīgi “nosūta vēlētājam pa pastu”. Bez variantiem. Procedūra smagnēja, bet skaidra: CVK pārbauda un sagatavo sarakstus, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsūta.
Un te nu sākas. Vēstulīšu daļa kaut kur pagaisusi. Runas klīst visādas – it kā reizē ar visādiem citādiem jauninājumiem nomainīts pats vēstuļu izsūtīšanas izpildītājs, kurš pasūtījumu dabūjis par zemāko cenu, naudiņu savācis un... “Tikai no tevis nav vēstules, tikai no tevis tās gaidu es...”
Presē gana uzmanības pirms dažiem mēnešiem tika pievērsts CVK ilggadējā šefa Arņa Cimdara pārvēlēšanai. Ākstu aktīvistu kolektīvs ar piesegnosaukumu “Pārmaiņas alkstoši Saeimas deputāti” nolēma viņu no amata izmest. Kāpēc? Nu, tāpat vien. Lai kaut ko būtu padarījuši, pie kam bez biedējošām “fiskālajām sekām”. Ar sevišķu hunveibinisku apņēmību izcēlās “Attīstībai/PAR!”, kuri aizkulisēs mēģināja šim amatam pierunāt gan mazderīgus, gan nederīgus, gan galēji stulbus personāžus. Beigu beigās piespieda kādu “jauniņo”, kurai stāžs tai pašā CVK bija vēl drusciņ lielāks par “aizsēdējušos” veco priekšnieku. Raksturīgi, ka Cimdara kungam varēja pārmest zināmu arhaismu amata laikā, bet nekad, ne reizes nav bijuši pārmetumi par likuma nepildīšanu. Ne reizes.
Un, tikko attparistu un citu banderlogu cilts no šī stagnanta varonīgi atbrīvojās, tā varam dungot sen iemīļoto dziesmu par vēstuļu gaidīšanu. Varbūt sagadīšanās, bet varbūt ne – šī būs pirmā reize, kad vēlēšanu procedūras ietvaros jau ir pārkāpts likums. Ar faktiski neparedzamām sekām, jo var būt par pamatu visa vēlēšanu procesa apšaubīšanai, ar iejūtīgu un nesavtīgu advokātu palīdzēšanu.
Bet ko tur vairs par Cimdaru. Tas darbiņš ir padarīts. Hunveibini un banderlogi lēkā pa Saeimu, kārtodamies noraut no amatiem gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību, gan vēl pāris trīs iestādes izspridzināt. Sauksies “kapitālais remonts”, kurš drīzāk atgādinās piedzēruša traktorista sniegumu auto stāvvietā pie veikala. Kapitālas tīrības centienos, protams.
Mums savukārt atliek pārlapot vecas dziesmu klades, piemērotus nākamos pantiņus meklējot.