Menu
 

Jānis Dimants: Tu vari nerunāt, bet nevari nedomāt Apriņķis.lv

  • Autors:  Jānis Dimants
Zīmējums: Aigars Lapiņš Zīmējums: Aigars Lapiņš

Ar visai paskaļu pieteikumu nācis vēstījums, ka stājas spēkā Trauksmes celšanas likums. Un vispār – līdz ar maija atnākšanu ievērojami vairojušās iespējas, lai mēs katrs jo aktīvi iekļautos laikam jau mazliet piemirstajā pašattīrīšanās akcijā, kas – atcerieties! – bija domāta un arī oficiāli dēvēta ar čekas maisu vaļā vēršanu. Aizvadīto svētku ekumēniskajā dievkalpojumā Sv. Jēkaba katedrālē katoļu arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs pat precizēja, ka mums vajag attīrīt kā individuālo, tā sabiedrības dzīvi no sārņiem.

Jāatzīst, ka bez jel kādas mudināšanas šīs jomas norisēs esmu iekšā līdz matu galiem. Pats gan neņemos ar kartīšu meklēšanu vai segvārdu atšifrēšanu, nē, toties visu vai gandrīz visu esmu izlasījis, kas sarakstīts drukātajā presē, izbaudījis, ko piedāvā internets, televīzijas kanāli, māksla. Protams, ieskaitot filmu "Lustrum", Jaunā Rīgas teātra piecas stundas garo jauniestudējumu "Vēstures izpētes komisija", TV seriālu "Sarkanais mežs" ik sestdienu un arī ne tik sen demonstrēto filmu ar intriģējošo nosaukumu "Sekss un PSRS". Kad tev iedarbinātas visas cilvēka maņas, burtiski esi ievilkts notiekošajā, un pieļauju, ka ne katrs to spējīgs izturēt. Pašam dažu uzbudināto nācies mierināt vai pat uzfrišināt. Praktiski esmu palīdzējis arī vairākiem cilvēkiem, kas maisos nav atraduši tos, par kuriem bijuši pārliecināti, ka jābūt. Par laimi, atklājās, ka 447 kartītes kaut kādi aizturētas, tad nu saku nelaimīgajiem pēdu dzinējiem – nu tieši tajās būs atrodami no publicēšanas izsprukušie! Drīzumā – iespējams, jau maijā – tiksim klāt arī pie viņiem. Tiek solīts, ka sabiedrību varētu iepazīstināt ne ar gluži visiem, bet ar vēl vismaz 109 VDK aģentu vārdiem.

No informatīvajā telpā jaušamā izriet, ka daudzi vīlušies par maisos atrodamo stukaču sadarītā neatklāšanu. Atkal jāsniedz kas nervu nomierināšanai, sak, pagaidiet, kad kļūs pieejama informācijas sistēma "Delta Latvija", kur glabājas 9141 aģenta ziņojums, to skaitā gan 1376 tikai signāli. Aplaimojot nepacietīgos, čekas aģentu sadarītā izzināšanai viens interneta portāls jau ilgāku laiku ik nedēļu vismaz vienu vai divus kartītēs esošos pamatīgi "izģērbj". Viņi paši kā uz nopratināšanu var nākt intervijas ierakstam, var atbildēt telefoniski vai rakstiski – dota pilnīga izvēles brīvība. Izlases kārtībā pirmie uz izskaidrošanos izsaukti aģenti ar kartītēs uzrādīto segvārdu Miķelis, Alfa, Čitaķeļ, Stīvs, Skridla, Judžins, Ekrāns, Ivanovs. Vesela grupa žurnālistu par katru visādos apkārtceļos vākuši kompromatus. Bet laikam jau piekusuši, un sākotnēji skaļi pieteiktā rubrika "Maisi vaļā" sāk izčibēt.

No komentāriem jaušams, ka daudzi atkal vīlušies, tikai retais guvis īstu gandarījumu, jo piepildījis kādu ilgstošu tukšumu. Tagad jāveido attiecīgi dienesti vai komisijas, kas izvērtētu maisu atvēršanas ieguvumus un varbūt arī zaudējumus. Ja nekāda attīrīšanās nav samanāma, varbūt jāsper nākamais solis – jāvelk uz tiesu aģenti vai arī, palabojot ko likumdošanā, viņu pēcnācēji. Pie viena ar steigu jāforsē jaunā Liepājas cietuma projektēšana un celtniecība. Ļoti iekarsušos prātus gan varbūt varētu nomierināt Daces Judinas tikko iznākusī grāmata "Lāsts" ar izklāstu, kuru noziegumu nedrīkst piedot un kuru var attaisnot.

Tikmēr ar mediju vistiešāko līdzdalību stukaču sāgā bija noticis pavērsiens gandrīz vai par visiem 180 grādiem. Tika sacelta pamatīga vētra par to, ka Valsts prezidents politiski represēto pasākumā pie Brīvības pieminekļa 25. martā kā briesmīgās nelaimes vaininiekus cilvēku izvešanā nosaucis arī pašmāju stučītājus. Raibs metas gar acīm no lasītā, redzētā un dzirdētā pēc čekas maisu izgāšanas; tas labi, noderīgi, lai drīzāk notiktu pašattīrīšanās. Bet nu… It kā atklājas, ka esam nodevēju tauta, un tas no prezidenta puses bijis fui! cik slikti. Protams, var jau arī pie Brīvības pieminekļa nerunāt, tak nevar nedomāt. Pats, pasākumā būdams, izlaidu caur sevi veselu gūzmu domu. Prātā tiku pārlicis pat tādus ačgārnus secinājumus, ka dusmas var būt svētīgas, bet piedošana – nicināma.

Pretēji daža laba runu kritiķa paustajam uz dziļu aizdomāšanos esmu uzvilcies arī par prezidenta teikto Jēkabpilī, kur notika valsts svētkiem veltītā Nacionālo bruņoto spēku un NATO sabiedroto militārā parāde; tika atgādināts, cik savulaik trausls mums bijis miers un kādas kļūdas esam pieļāvuši. Līdz sirds dziļumiem uzvandīja turpat Daugavas krastos aizsardzības ministra Arta Pabrika sacītais, ka idejas ir stiprākas par nāvi…

Un tomēr no 4. maija svētkos dzirdētā domāšanu gan raisa, taču pārsvarā lielu neticības piegaršu atstāj ekumēniskajā dievkalpojumā dzirdētais, ka Trauksmes celšanas likums pozitīvi ietekmēs cilvēku iesaistīšanos līdzatbildībā par notiekošo valstī un tādējādi attīrīšanos no sārņiem. Izlūdzoties garīgā tēva piedošanu, paredzu vai pieļauju gluži pretējo. Trauksmes cēlējiem piešķirtā iespēja itin leģitīmi pārvēršama par ieroci to rokās, kuri gribēs sariebt, kaut kādu atmaksu gūt, vispārināti sakot – šķelt sabiedrību un radīt draudus drošībai. Kamēr nekas tāds nav nomanāms, nākas sadzīvot ar derdzīgo čekas maisu un nodevības tēmu un vienlaikus būt likumpaklausīgiem un ar entuziasmu mesties tajā, ko paši sarunvalodā tik nievājoši dēvējam par stučīšanu. Nav grūti arī aptvert, kas tagad var sākties jau tā pārslogotajās tiesībsargājošajās instancēs. Pamatīgi ieilgusī lieta, kurā iejaukts izmeklēšanai izdotais 13. Saeimas deputāts Juris Jurašs, liecina, cik ilgi un cik daudziem nākas nopūlēties, lai izšķirtu – bijis pastrādāts iespējami smags noziegums, kas pat par dzimtenes nodevību dēvējams, vai drošības trauksmes cēlēja pat slavējams izgājiens. Atkal nākas domāt. Nu kā tu, cilvēks, vari nedomāt?   

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.