Viedoklis. Vai saprāta balss uzvarējusi? Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Foto - pixabay.com
Pagājušonedēļ presē, pateicoties modriem vecākiem un skolotājiem, izskanēja satraucoša ziņa, ka no nākamā mācību gada tiks drastiski samazināts vai pat atņemts finansējums specializēto novirzienu skolām – tām, kur talantīgi bērni papildus pamatpriekšmetiem var padziļināti apgūt mūziku, svešvalodas, matemātiku un tā tālāk. Tapa pat 6. vidusskolas vecāku padomes atklātā vēstule Valsts prezidentam, premjeram, kultūras ministrei, Saeimas atbildīgo komisiju pārstāvjiem, kas tika publicēta presē un nepalika bez ievērības.
Pārskatot šā lēmuma vēsturi, varēja noprast, ka tāds tapis Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu prātos (idejas autors gan nekur nav minēts) gaidāmās izglītības reformas un kompetenču izglītības ieviešanas ietvaros – ar domu, ka turpmāk visi bērni būs vienlīdzīgi un varēs apgūt visu, ko vēlas, tostarp – jau minēto mūziku, svešvalodas un visu pārējo.
To visu lasot, man neviļus prātā nāca klasika – Džordža Orvela “Dzīvnieku ferma”, kurā cita starpā lasāma episkā frāze, ka daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem, un leģendārās grupas “Pink Floyd” skaņdarbs “The Wall” (“Siena”) ar visu krāšņo videoklipu. Tie, kas to lasījuši, redzējuši un dzirdējuši, sapratīs, par ko es runāju, – ka, patiesību sakot, jaunās reformas velk uz “viduvējību kalvi”, kā to trāpīgi savā komentārā tika norādījuši vairāki kompetenti ar mūzikas pasauli saistīti cilvēki.
Man pašai savās žurnālistes gaitās ir nācies intervēt teju visus izcilos pasaulslavenos latviešu mūziķus, sākot ar operdziedātājiem Aleksandru Antoņenko, Elīnu Garanču un citiem un beidzot ar prestižo “Grammy” balvu vairākkārt saņēmušo diriģentu Andri Nelsonu. Un viņi visi kā viens intervijās saka lielu paldies tām mūzikas skolām, kurās mācījušies pirms studijām konservatorijā (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija), neaizmirstot piebilst, ka citur pasaulē lietpratēji joprojām brīnās, kā no vienas mazas valstiņas var nākt tik daudz izcilu mūziķu.
Tādēļ es tiešām nesaprotu, kā vienam vai vairākiem ierēdņiem var ienākt prātā tam visam pārvilkt svītru? Īpaši tādēļ, ka, iespējams, kaut kur Latgalē mācās nākamā izcilā ērģelniece, kā Iveta Apkalna, vai Kurzemē – kāda topošā operzvaigzne, kas pēc desmit gadiem dziedās uz pasaules lielāko opernamu skatuvēm un intervijās žurnālistiem nekad neaizmirsīs uzsvērt: “Es nāku no Latvijas, kur guvu lieliskus pamatus muzikālajai izglītībai un karjerai!” Starp citu, tieši no iepriekš minētās 6. vidusskolas nāk mūsu operzvaigznes Sonora Vaice un Maija Kovaļevska un diriģents Andris Nelsons... Tas tā, pārdomām.
Tiesa, šajā gadījumā sabiedrības un pazīstamu mākslinieku asā reakcijas un nepalikšana malā nāca par labu – kā liecināja cilvēku komentāri un pateicības vārdi politiķiem, kuri bija novērsuši gaidāmās reformas daļu par līdzekļu samazināšanu specializētajām skolām (jāpiebilst, ka tā jau bija apstiprināta valdības pagājušā gada plānos). Tas nozīmē saprāta uzvaru – ka specializēto novirzienu skolas tiks finansētas arī turpmāk un bērniem būs iespēja attīstīt savus talantus.