Komentārs. Kas notiks ar Rīgu? Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto: LETA
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā divas deputātu vietas ir ieguvusi "Jaunā Vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Tāpat pa divām deputātu vietām ieguvusi "Saskaņa", par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru balsoja 16,4% vēlētāju. Apvienību "Attīstībai/Par!" atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" – 6,24% balsstiesīgo, attiecīgi tās ieguvušas pa vienai deputāta vietai. Līdz ar to Eiropas Parlamentā ir ievēlēts Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"/"Saskaņa"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!") un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība).
Ja bijušo Eiropas Parlamenta deputātu atkārtota ievēlēšana lielas pārmaiņas valsts iekšējā dzīvē nenesīs, tad jaunpienācēju – Ušakova, Amerika, Melbārdes – aiziešana no Latvijas politikas var nest būtiskas pārmaiņas.
Vispirms lielais jautājums, kas notiks ar Rīgas vadību, kad divi tās līdzšinējie līderi – Ušakovs un Ameriks – aizdosies uz Eiropu. Vai pašlaik opozīcijā esošās latviskās partijas pārņems Rīgas vadību? Vai spēs vienoties par visām partijām pieņemamu mēra kandidātu, lai varētu sākt apvērsuma procedūru Rīgas domē? Būtisks pavērsiens varas maiņai Rīgā ir "Gods kalpot Rīgai!" (GKR) paziņojums, ka šis politiskais spēks nav gatavs atbalstīt "Saskaņas" mēra kandidātu, ja tāds tiks izvirzīts. Šis politiskais solis nozīmē, ka faktiski "Saskaņas" un GKR koalīcija ir izjukusi. Skaidrs, ka tik tuvu varas pārņemšanai galvaspilsētā līdz šim opozīcijā esošās partijas vēl nav bijušas, turklāt šoreiz tas ir nevis vēlēšanu, bet politiskā procesa jautājums, nav jāiet cauri vēlēšanu sietam, un politiķiem jāmāk šo procesu korekti novadīt, kas neapšaubāmi ir gan lētāk, gan resursus mazāk prasoši. Tik labvēlīga situācija ilgus gadus latviskajām partijām Rīgā nav bijusi, un paredzams, ka politiskie procesi Rīgā šobrīd būs visu valdības koalīcijas partiju dienaskārtībā.
Iespējamā varas maiņa Rīgas domē diskutablu padarītu "Saskaņas" turpmāko likteni. Sarežģītā situācija, kad ilgus gadus parlamentā šai partijai ir nācies būt opozīcijā, tomēr tika kompensēta ar varas noturēšanu Rīgā. Ar to varēja stiprināt un uzturēt vēlētāju cerību, ka tūlīt, tūlīt... un arī mēs tiksim pie valdības veidošanas. Vai šobrīd "Saskaņa" meklēs un spēs piedāvāt līderi Rīgas mēra amatam? Rīgas zaudēšana "Saskaņai" lielā mērā var izrādīties izdzīvošanas jautājums, un pēc tās cīņas spara un pretestības varēs spriest par šī politiskā spēka turpmāko likteni. Un liela loma te noteikti būs tam, kā rīkosies uz Eiropu aizsprukušie bijušie Rīgas vadītāji Ušakovs un Ameriks – vai viņi darbu Eiropas Parlamentā baudīs kā pelnītu atpūtu pēc politiski piesātinātā laika Latvijā, vai tomēr turpinās aktīvi darboties partijas darbā.
Un trešā pārmaiņa, kas mūs gaida tuvākajā nākotnē, ir jauna kultūras ministra amata kandidāta piedāvāšana, sabiedriskā izvētīšana un ievēlēšana, Dacei Melbārdei aizceļojot uz EP. Arī šis process nav paredzams viegls, ņemot vērā to, cik veiksmīgi aizejošā ministre ir spējusi savu tēla spožumu veidot un noturēt ministrēšanas gados. Turklāt ministru nomaiņa notiek laikā, kad finansējums nozarei, salīdzinot ar iepriekšējo gadu straujo palielinājumu simtgades svinību nodrošināšanai, ļoti būtiski saruks. "Atdzīvinātā" latviešu kino meistari arī turpmāk gribēs saņemt valsts atbalstu savām filmām, Latgales programma arī turpmāk prasīs "ēst", Dziesmu svētku dalībnieki arī turpmāk vēlēsies, lai viņiem nodrošina vismaz tādu pašu komforta līmeni kā iepriekšējos svētkos. Un jaunajam ministram būs galva jālauza, kā badīgās mutes piepildīt.