Menu
 

Ieva Struka: Kas bij, kas būs Apriņķis.lv

  • Autors:  Ieva Struka, speciāli "Kodolam"
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Kārtējā kultūras sezona lēnām ieripojusi finiša taisnē... Vēl Rīgas Operas festivāls, kurā viena no virsotnēm acīmredzot ir jaunā izrāde – F. Pulenka “Karmelīšu dialogs”, un tradicionālās R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, kas Indras Rogas interpretācijā 16. jūnijā sasniegs savu simto izrādi, un tad jau sāksies daudzie vasaras notikumi dažādos žanros. Uz riņķi vien rit gads, un mēs tajā...

“Monta Kroma. Re:”, apgāds “Punctum”, 2019

Tas bija literatūras un filozofijas interneta žurnāla “Punctum” rīkots festivāls, kas, godinot dzejnieci Montu Kromu viņas simtgadē, maija beigās notika Rīgā, kulminējot nakts dzejkoncertā Rīgas Cirkā Māras Ķimeles režijā un liekot domāt, vai Kromai viņas simtgades vēriens liktos pašsaprotams vai kas tāds, ko viņa nebūtu varējusi iedomāties pat ne ļaunākajos murgos.

Pēc festivāla taustāmā formātā paliek divas grāmatas, abas uzmanības vērtas. Viena ir apjomīga Montas Kromas dzejas izlase “Trotuārs” (apgāds “Neputns”), otra – grāmata, ko turu sev priekšā, rakstot šo tekstu. 23 mūsdienu dzejnieki atsaukušies aicinājumam rakstīt refrēnu vai atbildi kādam Montas Kromas dzejolim vai viņas rokraksta atbalsij sevī.

Dzeja tāda privāta padarīšana, bet te iespēja ne tikai sagaršot dažādos stilus, kādos šodien top dzeja, bet arī izlasīt Montas Kromas dzejoļus, kas iedvesmojuši cilvēkus, no kuriem lielākā daļa Kromu dzīvē nekad nav sastapuši. Vecākai paaudzei šī grāmata ir iespēja mazliet citām acīm paraudzīties uz goda pjedestālu, kādā esam pieraduši redzēt padomju perioda dižos latviešu autorus.

Četri “Latvijas gredzeni”

Runa joprojām ir par diriģenta Sigvarda Kļavas dāvanu Latvijai tās simtgadē – koncertuzvedumiem, kas veltīti katram no četriem novadiem un pabijuši visu Latvijas novadu koncertzālēs, un nu īsā laika posmā dzirdami Dailes teātrī. Visos šajos koncertuzvedumos sataustīta pati izteiktākā novada īpatnība – Vidzemes alkas pēc izglītības un tās dāļāšanas citiem (12. jūnijs), Zemgales pašapzinīgais rāmums (14. jūnijs), Kurzemes lepnums un vēriens (18. jūnijs), Latgales neatkārtojamā prasme apvienot tautas un garīgo mūziku (21. jūnijs).

Protams, tas viss izcilu mūziķu izcilā sniegumā. Pateicoties šim ciklam, pabiju visās novadu koncertzālēs un labprāt ietu arī uz Daili – noskatīties, kā novadi saplūst kopā galvaspilsētā, un lieku reizi pārliecināties nevis par mūsu dažādību, bet par to, ka bez novadiem Rīgas un Latvijas nebūtu.

“Aka” Latvijas Nacionālajā teātrī, režisore Ināra Slucka

Viena no sezonas pēdējām pirmizrādēm, kuru vēlos izcelt starp vairākām citām ne tādēļ, ka tā notiek Nacionālajā teātrī, bet tālab, ka man personiski šī Regīnas Ezeras romāna ekranizācija filmā “Ezera sonāte” ir neaizmirstams mākslas pārdzīvojums.

Acīmredzot tieši tas arī bijis iemesls, kāpēc “Aka” līdz teātru skatuvēm vēl nav nonākusi, kaut arī ir romāns, kam drāmas potenciāls ierakstīts ik rindā. Divas jaunas sievietes, kas dzīvo zem viena jumta mājā, kuru vienīgais vīrietis izcieš sodu cietumā, jo dzērumā nošāvis draugu. Viena no sievietēm ir viņa sieva, otra – viņa pusmāsa. Un vēl ir māte. Laukos darba ir pāri galvai, un to veikšanai vajag vīrieša spēka. Kā viņas tiek galā? Un vai kaimiņmāju viesis – Rīgas dakteris Rūdolfs – ir laime vai nelaime?

Ināra Slucka šajā romānā saskatījusi vairākas paralēles ar Blaumaņa “Purva bridēju” un uzdod pavisam citu jautājumu nekā es – vai tik Blaumanis, būdams ģēnijs, šo mūžīgo iekšējo konfliktu starp mīlestību un pienākumu nav mūsos iekodējis...

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.