Komentārs. Utopiskie zaļumi pilsētā Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Foto - Rīgas dome
Pagājušajā nedēļā īstu vētru sociālajos tīklos sacēla Rīgas domes jaunās vadības lēmums aizvākt no Krišjāņa Barona ielas tur izvietotos puķupodus. Precīzāk sakot, betona vannas, kuros iestādītie kociņi bija apdeguši saulē un teju nokaltuši, jo, kā izrādījās, domei pietrūcis naudas to laistīšanai.
Jā, var jau teikt, ka šāds skats ir neestētisks, taču domes lēmums pilsētu padarīt vēl nezaļāku bija visai dīvains, īpaši tāpēc, ka aprēķini liecina – šo puķu podu kopšana un apstādījumu sezonālā maiņa gadā izmaksātu aptuveni 30 000 eiro, savukārt daudz aprunātā un nu jau arī Valsts kontroles vētītā ļoti pretrunīgi vērtējamā nodibinājuma “Rīga.lv” uzturēšanai gadā nepieciešami 1 773 480 eiro rīdzinieku naudas. Kur nu vēl pirms laiciņa izskanējušais grandiozais plāns Uzvaras parka renovēšanai atvēlēt, šķiet, četrus miljonus eiro… Rīga sevi diemžēl vairs nevar dēvēt par vienu no zaļākajām – un tātad arī tīrākajām – Eiropas pilsētām.
Par to domājot, tā vien šķiet, ka uz visu šo kašķu un diskusija fona daudzi atbildīgie aizmirsuši vienu it kā nebūtisku sīkumu – ka koki pilsētā ne tikai palīdz attīrīt gaisu, bet ka ielās, kurās sastādīti koki, karstajās vasaras dienās ir krietni vien vēsāk nekā ielās, kur ir tikai asfalts un kaili mūri. To ļoti izteiksmīgi un uzskatāmi parādīja pilsētvides ekspertu vizualizācija: karstajās dienās tajās ielās, kur ir koku veidota paēna, temperatūra ir apmēram plus 28 grādi, savukārt ielās, kur nav koku, tā var sasniegt pat plus 40 grādu, un to nu nekādi nevaram nosaukt par komfortablu temperatūru…
Nudien nevar saprast, vai pie varas esošie politiķi nīst jebkādu zaļumu, ja viņus neuztrauc tas, kā izskatās viņu pārvaldītā pilsēta un kā tajā jūtas cilvēki, kam diendienā jāpārvietojas pa putekļainajām un vasarā arī sakarsušajām ielām, mēģinot vismaz uz brīdi glābties kādā veikalā vai kafejnīcā, kur vismaz var pabaudīt kondicioniera sniegto īslaicīgo atelpu?
Tieši tāpēc man liekas tik baisa un absolūti nepareiza rīcība iznīcināt par Rīgas zaļo sirdi un plaušām dēvēto Lucavsalas dārzu koloniju, kur kaut kad nākotnē paredzēts būvēt daudzstāvu mājas, vēl vienu Daugavas šķērsojumu u.tml. Vai tiešām Rīgā tam trūkst vietas?! Un šajā kontekstā man ļoti simpātiska šķiet “Facebook” aktīvistu grupas “Pilsēta cilvēkiem” iecere veikt Rīgā vismaz vienu paraugstādījumu, lai pilsētas kungiem parādītu, ka ir iespējams iestādīt un uzturēt kokus.
Un atceros savu lielo pārsteigumu pirms dažiem gadiem Dubaijā – pilsētā, kas faktiski uzbūvēta tuksneša vidū un kurā netrūkst nedz apstādījumu, nedz palmu. Katram stādījumam bija pievadīta šļūtene, un koki un puķes tika laistīti ar atsāļotu okeāna (ne dzeramo!) ūdeni...
Ja savu pilsētu zaļu var uzturēt tuksneša valstu iedzīvotāji, kādēļ mums tas sagādā tādas grūtības? Vai tāpēc, ka vienkārši nenovērtējam to, kas mums dots?