Viedoklis: Programmēšana nav tikai eksakto priekšmetu pārzinātājiem ^{Apriņķis.lv}

Programmētāja profesija, šķiet, ir viena no visvairāk mītiem apvītajām profesijām. Kad eju runāt ar jaunajiem studentiem, cenšos apgāzt populārākos mītus, kuru dēļ daudzi šo profesiju neizvēlas un nemaz neinteresējas padziļinātāk. Viens no argumentiem, ar kuriem sastopos, ir, ka esot jābūt "ciparu galvai", lai kļūtu par programmētāju, taču tā noteikti nav. Protams, ja skatāmies uz ļoti augsta līmeņa programmētāju, kurš strādā, piemēram "Google" vai "Facebook", kur ir nepieciešamas ļoti spēcīgas tehniskās zināšanas, tad tur bez tā neiztikt. Taču Latvijā šis līmenis nav tik augsts, īpaši tehniskā ziņā, mums vairāk ir dažādas biznesa lietotnes. Banku, kredītu, apdrošināšanas un līdzīgās nozarēs padziļinātas tehniskās zināšanas nav tik ļoti nepieciešamas un pietiek ar labu loģisko domāšanu un biznesa izpratni, lai to darītu. Lai uztaisītu lapu vai lietotnes, nav jāzina algebra uz 9, tas ir ļoti viegli izdarāms.

Strādājot šai jomā jau aptuveni 10 gadus, diezgan bieži sastopos ar to, ka jaunieši no "konveijera" tipa kursiem vai augstskolām iznāk, nezinot pat pašus programmēšanas pamatus, taču viņi atnāk un prasa lielu algu, jo skolā ir stāstīts, ka, "atsēžot" šeit, tu dabūsi darbu. Taču darbā nevienam nav intereses mācīt programmēšanas pamatus, turklāt tas uzreiz ir risks, ka neizdosies darbiniekam to iemācīt, un darba devējam tas arī nemaz nebūtu jādara. Uzņēmumiem nepieciešams, lai darbinieks nes vērtību, ļoti bieži ir dažādas sistēmas, ar kurām strādājot nav nepieciešama ilgu gadu pieredze un pietiek ar pamata izpratni par programmēšanu, tādēļ darba devējs ir gatavs pieņemt cilvēku bez darba pieredzes, taču ne jau ņemt baltu lapu un mācīt programmēšanu, tas ir skolu uzdevums. 

Uzskats, ka "ieviesīsim pamatskolās vai vidusskolās obligāto programmēšanu, tad visi kļūs par programmētājiem" ir maldīgs. Ar cilvēku, kurš mācēs uzrakstīt kodu, bet neapzināsies savas iespējas, nebūs pietiekami, lai palielinātu programmētāju skaitu. Atceros, ka tad, kad pats mācījos vidusskolā, man ļoti patika ar programmēšanu saistītās lietas, taču es pat iedomāties nevarēju, ka man šis darbs varētu patikt, jo bija radies iespaids, ka tas ir ļoti garlaicīgs, vienveidīgs. Nezināju arī, ka atalgojums ir stipri augstāks par vidējo atalgojumu valstī. Jauniešiem noteikti tas radītu interesi un motivāciju, ja parādītu, kādas tehniskajiem speciālistiem ir algas Eiropā un Amerikā, pastāstītu, ka darba apstākļi ir labi un profesija ir pieprasīta. Ir svarīgi ieinteresēt nozarē un iepazīstināt ar to, ko šī profesija piedāvā.

Latvijā daudz kur reklamējas lielie IT un līdzīgi uzņēmumi, taču bieži vien šie uzņēmumi uz tikšanos ar jauniešiem aizsūta cilvēku uzvalkā, kurš, iespējams, pat nav tuvu stāvējis šai profesijai un kopumā rada iespaidu, ka tikai lielajos uzņēmumos kaut kas notiek. Tādā birokrātiskā darbā reti kuram rodas interese strādāt. Latvijā ir ļoti daudz mazo un vidējo uzņēmumu, kuri arī veiksmīgi strādā ar lieliem, pasaulē zināmiem zīmoliem ārpus Latvijas. Uzskatu, ka tas būtu darbs valstij kopā ar uzņēmumiem samazināt šo "aklo zonu" par programmēšanas iespējām Latvijā un izglītot un tiešām ieinteresēt cilvēkus.

Programmēšana ir profesija ar daudziem plusiem, piemēram, tajā var strādāt attālināti, kas pēdējo divu trīs gadu laikā ir arvien izplatītāka prakse. Cilvēkiem nepatīk būt ģeogrāfiski piesaistītiem darba vietai. Pat ja darba laiks ir noteiktas stundas diennakts laikā, cilvēkiem ir interese par iespēju strādāt no mājām vai ceļojot, darbu ņemot līdzi. Tas atrisina arī problēmas, kuras parasti rodas, pārvācoties uz citu valsti, īpaši, ja tas ir īslaicīgi.

IT jomā sfēras ir ļoti daudzas un dažādas, ir iespēja "migrēt" pa profesijām, diezgan vienkārši pārkvalificējoties, jo katrā no šīm sfērām ir nepieciešamas līdzīgas zināšanas. Var pamēģināt programmēt mobilās lietotnes, ja apnīk vai tomēr nepatīk, pārkvalificēties par projektu vadītāju, strādāt datu zinātnes jomā vai nodarboties ar ko citu, iespēju ir daudz.