Menu
 

Viedoklis. Kā var aizmigt "Saulkrastu šosejas" projektētājs, zinot, cik cilvēki izbeiguši savu dzīvi uz šī ceļa posma

  • Autors:  Artūrs Ancāns, "Pietiek.com"
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Saulkrastu novadā nobraukti divi cilvēki. Diemžēl. Un – "jau atkal". Vairāk neko nezinu, tāpēc bez komentāriem par šo nelaimi. Bet!!! Šis būs tas mirklis, kad "kāpšu ārā no skapja" un publiski atzīšos, ka posmā no Saulkrastiem uz Rīgu gandrīz katru dienu braucu kā "stulbais pensionārs". Un katru reizi piedzīvoju vienu un to pašu.

Tātad es esmu viens no "pensionāriem", kas brauc aptuveni 100 km/h robežās pa šoseju, neizmantojot "paldies joslu". Ar retiem un specifiskiem izņēmumiem es nenobraucu no ceļa, lai palaistu kādu, kas grib man pabraukt garām ar 105 km/h, mirkšķina ar tālajiem un citādi spiež nost. Starp citu, smieklīga nianse, ja braucu ar "džipu", šādu dzinēju ir mazāk. Ja ar mazo škodiņu, mani apdzīt cenšas gandrīz visi.

Tiem, kuri šo ceļu salīdzina ar, piemēram, Poliju, jāatgādina, ka LV ceļu drošības noteikumos tāda satiksme nav paredzēta, bet konkrētajā ceļa posmā ir ļoti daudz uzbrauktuvju, kurās šis "paldies ceļš" vienkārši izbeidzas.

Šķiet, neesmu gluži principiāls idiots, bet, ikdienā braucot pa šo riskanto ceļu, uzskatu, ka braukšanas veids, kad man faktiski jānobrauc no ceļa, lai palaistu kādu steidzīgāku, šādā ceļā ir ļoti kļūdains un riskants. Iespējams, tieši tāpēc uz šī ceļa mēdz būt tik daudzas avārijas ar letālu iznākumu. Jo uz šīs "paldies joslas" ļoooti bieži mēdz būt atstātas automašīnas, braucoši riteņbraucēji vai kājāmgājēji, jā – arī nepareizā virzienā ejoši un bez atstarojošām vestēm.

Man nebūtu nekas pret palaist garām dzinējus. Problēma ir tāda, ka siltā laikā braucēji satrakojas, visi iedalās laidējos un dzinējos un ceļa posmā Saulkrasti–Rīga brauc faktiski četrās joslās: vienā virzienā "paldies josla", dzinēju josla un tieši tāpat pretī. Bet četrām joslām šis ceļš pa šauru un par neiederīgu negaidītām, pēkšņām situācijām. Riskanti un nepatīkami. Tiem, kam mazi bērni mašīnā, manas sajūtas sapratīs...

Šī "paldies josla" arī dod dzinējiem kaut kādu īpašu pārdrošību dzīt "purns purnā" – ja Tu nenobrauc no ceļa pretimbraucošam dzinējam, arī tad Tu skaities "spītīgs pensionārs". Proti, sanāk, ka man jāizmanto "paldies josla" arī tad, ja mani neviens nedzen, vienkārši, lai izvairītos no pretimbraucoša idiota.

Tik bieži piedzīvots, ka kāds smagais brauc pa "paldies joslu", lai laistu garām steidzīgos, bet tad vienā brīdī smagajam vairs nav kur likties, jo izrādās, ka "paldies ceļš" ir parasta ceļa nomale, ko kāds arhitekts ir padarījis platu. Vai varbūt tumsā var nepaspēt noreaģēt.

Nezinu, vai sanāca, bet ar šo visu gribēju aicināt neizmantot "paldies joslu" kā joslu, pa kuru braukt. Aicinu visus, kas brauc ar auto, kļūt par "pensionāriem", nevis steidzīgajiem ceļu valdniekiem.

Tāpat steidzīgajiem lūgums – nu nevajag tādus "pensionārus" kā es katru reizi pārmācīt, mirkšķinot, apdzenot un tad bremzējot.

Ehh, kā gribētos, ka, piemēram, Pauls Timrots vai TV raidījums "Zebra" paintervētu šī ceļa projektētāju – kāda tad bija autora doma un kā var aizmigt, zinot, cik cilvēku izbeiguši savu dzīvi uz šī ceļa posma.

Raksta pirmpublicējums pieejams šeit.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.