Menu
 

Aptauja: 72% jauniešu Latvijā vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro lielu atalgojumu

  • Autors:  LETA
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Lielākā daļa jeb 72% jauniešu Latvijā vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro atalgojumu mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina "SEB bankas" pētījums.

Desmitajai daļai jeb 11% aptaujāto jauniešu vēlamā alga ir vairāk nekā 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas, 14% – 1201 līdz 1500 eiro, 19% – 1001 līdz 1200 eiro, 28% – 801 līdz 1000 eiro, 22% – 501 līdz 800 eiro, 6% – līdz 500 eiro. Saskaņā ar aptaujas datiem gada laikā jauniešu īpatsvars, kuri vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro atalgojumu, ir pieaudzis par 18 procentpunktiem (2018. gadā 54% jauniešu Latvijā vēlējās saņemt vairāk nekā 800 eiro).

"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars sacīja, ka, neraugoties uz vidējās algas pieaugumu Latvijā gada laikā, jauniešu algas būtiski nav pieaugušas salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, no tiem, kas tikai strādā vai apvieno mācības ar darbu, reāli saņem 501 līdz 800 eiro algu pēc nodokļu nomaksas, 24% – 801 līdz 1200 eiro, 9% – 1200 eiro un vairāk, bet 21% 301–500 eiro, 8% – līdz 300 eiro.

Saskaņā ar aptaujas datiem galvenais ienākumu avots vairumam jauniešu 18–19 gadu vecumā ir vecāku vai radinieku dotā nauda vai stipendija, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 45% jauniešu šajā vecuma grupā saņem arī regulāru algu, un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro. Vairāk nekā pusei jeb 68% aptaujāto jauniešu vecumā no 20 līdz 22 gadiem regulāra alga ir galvenais ienākumu avots, un viņu ienākumi ir 300 līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt 89% jaunieši vecumā no 23 līdz 25 gadiem lielākoties tikai strādā vai apvieno darbu ar mācībām, un viņu galvenais ienākuma avots ir regulāra alga.

Viņš arī pastāstīja, ka saskaņā ar aptaujas datiem 39% jauniešu strādā profesijā, ko ieguva augstskolā. Tikmēr 24% aptaujāto darbs daļēji ir saistīts ar iegūto profesiju, bet 20% strādā citā jomā. Desmitajai daļai jeb 10% nav specifiskas profesijas vai izglītības, 3% nevēlas strādāt iegūstamajā profesijā, 2% atrast darbu profesijā uzskata par neiespējamu un tikpat – 2% – sniedza citu atbildi.

Uz jautājumu, vai izvēlētā profesijā vienmēr būs pieprasīta nākotnē, 53% atbildēja apstiprinoši, paužot pārliecību, ka varēs strādā savā profesijā vairākus gadus. Savukārt 28% uzskata, ka dzīve ātri mainās, tāpēc nevar izvēlēties profesiju visai nākotnei, bet uzskata, ka vēl būs papildus jāmācās.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 63% jauniešu ir izmantojuši iespēju iziet praksi savā profesijā mācību laikā vai pēc tā, 17% – nav izmantojuši šo iespēju, bet 16% nebija tādas iespējas. Vairums jeb 88% uzskata, ka iespēja iegūt pieredzi, strādājot reālajā vidē, ir galvenais ieguvums, izejot praksi savā izvēlētajā profesijā pirms stāšanās darba attiecībās. Vairāk nekā puse jeb 57% praksi uzskata par iespēju satikt profesionāļus, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un zināšanās. 60% ieskatā prakse ir iespēja uzzināt, vai izvēlētā profesija ir īstā. Vairāk nekā trešdaļa jeb 32% praksi uzskata par iespēju parādīt sevi potenciālajiem darba devējiem un vēlāk prasīt lielāku atalgojumu, savukārt 27% praksi uztver kā iespēju uzzināt vairāk par potenciālo darba devēju.

"CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš sacīja, ka pēdējos gados jauniešu skaits darba tirgū ir krasi samazinājies emigrācijas un demogrāfijas tendenču dēļ. Joprojām Latvijā jauniešu bezdarbs skaitās augstākais starp Baltijas valstīm, lai gan kopumā tas ir līdzīgs – apmēram 12%. Tāpat darba tirgus mainās, iespējas ir plašākas, līdz ar to bezdarba līmenis arī kopumā Eiropas Savienībā (ES) nav tik liels. Saistībā ar ekonomisko izaugsmi darba tirgū palielinās brīvo darbavietu skaits. Ja kādreiz darba devēji skeptiskāk skatījās uz darbiniekiem bez pieredzes, tagad attieksme mainās.

Pēc viņa teiktā, pieprasītākās amatu kategorijas Latvijā ir pārdošana, tirdzniecība, klientu apkalpošana, pakalpojumi, ražošana, rūpniecība, transports un loģistika, piegāde. Jo mazāk vakanču, jo lielāks pieteikumu skaits attiecīgajā vakancē un pretēji.

Brodiņš teica, ka jauniešiem patlaban ir labākās darba iespējas tirgū salīdzinājumā ar situāciju jebkad agrāk – ja ir motivācija un vēlme mācīties, darbu var atrast. Eksakto un inženierzinātņu studentiem ir salīdzinoši vieglāk atrast darbu nekā humanitāro zinātņu speciālistiem. Kopumā jauniešiem būtu vēlams rūpīgi izvērtēt, kādā jomā studēt un kādu profesiju izvēlēties, jo darba tirgus mainās. Tajā ienāk digitalizācija un automatizācija, kas nākotnē aizvietos dažas profesijas. Tomēr vienlaikus radīsies darba vietas šo tehnoloģiju apkalpotājiem. Digitālās prasmes nākotnē būs vajadzīgas jebkurā profesijā.

Interneta aptauja "SEB bankas" klientiem tika veikta 2019. gada martā, un tajā piedalījās 1850 respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.