Viedoklis. Dodiet tautai maizi un izpriecas! Grāmatas – pēc tam… ^{Apriņķis.lv}

Jā, skan ļoti melni un sarkastiski, taču acīmredzot valdošajām aprindām tā šķiet prioritāte – sacensties ar igauņu bāleliņiem “alkohola karā”, samazinot akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Šķiet, tas, ka alkoholisms Latvijā ir nopietna problēma, nevienu neuztrauc, toties valsts budžets gūs pamatīgus ieņēmumus – vairāk nekā 90 miljonus eiro, kas pretējā gadījumā būtu aizgājuši garām valsts kasei.

Par šo tēmu jau pietiekami daudz rakstījuši mani kolēģi, turpretī Latvijas grāmatizdevēju atkārtotais lūgums piemērot samazinātu PVN likmi (no 12 uz 5%; par elektroniskajām grāmatām piemēroto PVN 21% apmērā vispār nerunāsim) atkal nav sadzirdēts, un publiskajā vidē nonākusī Finanšu ministrijas atbilde Latvijas Grāmatizdevēju asociācijai ir, maigi izsakoties, ciniska.

Necitēšu to pilnībā, taču ierēdņu attieksmi skaidri pauž pat šie daži teikumi: “[..] Papildus skaidrojam, ka samazinātās PVN likmes ieviešanas mērķis nevar būt naudas plūsmas palielināšana izdevniecībās, kas izdevējiem ļautu arī turpmāk nodrošināt darbu augsta līmeņa profesionāļiem vai maksāt lielākus honorārus autoriem un ieguldīt jaunāko tehnoloģiju ieviešanā. Turklāt, Finanšu ministrijas ieskatā, lai lemtu par samazinātas PVN likmes ieviešanu jebkura formāta grāmatu piegādēm, ir nepieciešama padziļināta nozares izpēte un tās vērtējums… [..].”

Tātad veselas nozares pārstāvju sacītais un rakstītais – un viņi ir profesionāļi! – nav ņemams vērā; lai pārliecinātos, ka viņiem ir (vai varbūt nav) taisnība, ir jāveic “padziļināti pētījumi” un droši vien jāveido jauna komisija, jo izrādās, ka “ministrijas rīcībā nav jaunu faktu vai apstākļu, uz kā pamata būtu maināma iepriekš paustā nostāja un viedoklis”, tas ir – jūs varat runāt, cik gribat, uz mums tas neattiecas.

Grāmatizdevēju arguments, ka mums aizvien no Eiropas Savienības valstīm ir augstākais PVN grāmatām un ka šā iemesla dēļ jau drīzumā ir apdraudēta nozares pastāvēšana, šķiet, dzirdīgas ausis nav atradis. Tātad atliek secināt: vai nu atbildīgie ierēdņi grāmatas vienkārši nelasa (lai gan droši vien par savu algu viņi var atļauties jaunu grāmatu iegādi, neņemot vērā cenas, kas nepavisam nav zemas), vai arī viņi grāmatas ienīst kopš skolas laika, vai arī viņiem šķiet, ka tauta, kura nelasa grāmatas, ir mazāk izglītota, intelektuāla un gudra, tādēļ – vieglāk vadāma.

Nuja, un ar grāmatu pārdošanu jau valsts budžetu nevar tā papildināt, kā ar iepriekš minēto alkoholu. Jo dažbrīd jaunajām grāmatām ir tādas cenas, ka cilvēks paskatās un parēķina – par šo summu ir iespējams nopirkt ģimenei vakariņas –, un grāmata netiek nopirkta.

Komentējot šo problēmu un grāmatizdevēju ierosinājumu, Finanšu ministrijas PVN nodaļas vadītāja Sintija Ozola TV3 ziņām pirms dažām dienām pauda, ka vienmēr tiekot vērtēta situācija nozarē un pasākuma efektivitāte konkrētās nozares problēmu risināšanai. “Mēs esam konstatējuši, ka ietekme uz valsts budžetu varētu būt aptuveni trīs miljoni eiro. Un, ņemot vērā, ka šis pasākums rada ietekmi uz budžetu, šis jautājums vienmēr tiks vērtēts budžeta kontekstā.”

Starp citu, būtu ļoti interesanti dzirdēt, ko par situāciju grāmatniecībā domā nule kā ievēlētais kultūras ministrs Nauris Puntulis. Protams, viņam ir jārisina vesela kaudze problēmu – sākot ar vietas izvēli jaunajai koncertzālei un atalgojuma paaugstināšanu nozares profesionāļiem, kam, spriežot pēc viņa teiktā intervijā šīs nedēļas žurnālā “Sestdiena”, papildus nepieciešami 14 miljoni eiro.

Taču, cerams, grāmatniecība novārtā nepaliks un ministrs (un ne tikai viņš) sapratīs – lai nozare attīstītos, tai nepieciešami līdzekļi; ka cilvēki, kuri raksta grāmatas un kam šī nodarbošanās ir aicinājums un profesija, grib nopelnīt, un to vēlas arī izdevēji, kas ir loģiski. Turklāt cilvēki grib iegādāties un lasīt grāmatas, jo tas nav nekas ekskluzīvs, bet gan gluži saprotama vēlme. Taču pašreiz, šķiet, ir pilnīgs “apburtais loks”, un risinājums, kā no tā izkļūt, jau ir atbildīgo personu kompetencē.