Līdz šim Latvijā patvertnes nav uzbūvētas, taču atbildīgās amatpersonas ir aicinājušas iedzīvotājus atbrīvot ēku pagrabus, lai tos varētu izmantot par patvēruma vietām ārkārtas situācijās. Tāpat šogad ir izstrādātas vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai.
Liekas, sveicināšanās pēdējos gadu desmitos ir piedzīvojusi gana lielas izmaiņas. Vēl pirms kāda pusgadsimta darbavietā vai uz ielas visbiežāk dzirdamā sveicināšanās forma bija “labrīt” vai “labdien”, bet tagad reti dzird ko citu, kā “sveiki”.
Latvijas ekonomikā 2024. gads ir iesācies vēl ar nelielu kritumu, tomēr lejupslīde tuvojas beigām un jau šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikā, visticamāk, atsāksies pozitīva izaugsme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais sākotnējais IKP novērtējums, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,8 %. Viena ceturkšņa ietvaros tas ir lielākais pieaugums Latvijas ekonomikā kopš 2022. gada sākuma.
Vēl nesen hipotekārā kredīta ņēmējam pāreja no vienas bankas uz citu izmaksāja vidēji 400-600 eiro. Pēc Konkurences padomes secinātā, šīs izmaksas bija būtisks šķērslis, kas traucēja patērētājiem pāriet no viena kredīta devēja pie cita. Tagad situācija ir būtiski mainījusies – patērētājam vairs nav jātērē laiks, lai pārkreditētos no vienas bankas uz citu, jo lielākos ar pārkreditēšanos saistītos darbus savā starpā veic bankas. Turklāt tagad patērētājs visas saistītās darbības – pieteikuma iesniegšanu, jauna līguma noslēgšanu un citas, var veikt attālināti.
Programmēšana mūsdienās ir viens no mācību priekšmetiem, ko apgūst skolēni visā Latvijā. Domājot par šo priekšmetu, svarīgi saprast, ka tas noder ne tikai tiem, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar IT jomu, bet teju ikvienam, jo programmēšana palīdz apgūt problēmu risināšanu, analizēt dažādus ikdienas darba procesus, saskatot tajos automatizācijas iespējas, salīdzināt dažādus iespējamos risinājumus u.tml.
Tiks izveidota koalīcijas darba grupa iespējamiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, pavēstījusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums tiks atvērts, jo tas ir koalīcijas kopīgs lēmums. Par tālākajiem risinājumiem tiks runāts darba grupā, lai pēc iespējas īsākā laikā Saeimā pieņemtu nepieciešamos likumus.
Lai gan Latvijas jauzņēmumu ekosistēma vēl ir salīdzinoši neliela un tikai attīstās, kopumā tā aug pareizajā virzienā. Jau šobrīd ir vairāki veiksmes stāsti, kas izauguši par lieliem uzņēmumiem, tomēr vienlaikus atpaliekam no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir tehnoloģiju biznesa līderu trūkums – cilvēku, kuriem ir zināšanas un kompetences gan tehnoloģiju, gan biznesa jomā. Veiksmīgi sagatavojot šādus profesionāļus, turklāt, fokusējoties uz praksē balstītu izglītību, iespējams būtiski veicināt Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmas attīstību.
Sanāk tajā pašā padomju “sociālistiskās sacensības” pielūgsmē vien iekrist. Taču, atsijājot politisko uzmācību, mācību grāmatas toreiz bija tādas, kurām nevajadzēja ne tematiskos plānus, ne koncepcijas, ne vīzijas. Skolotājs skaidri zināja, kas jāmāca, bērns zināja, kas jāzina un cik daudz viņš jau zina.
Katra personīgo labbūtību vistiešāk varam ietekmēt mēs paši, rūpējoties par mūsu fizisko un emocionālo veselību. Taču arvien vairāk pētījumu parāda darba vides un vadītāja lielo ietekmi uz strādājošo emocionālo veselību.
Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē. Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem, inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.
Neskatoties uz to, ka oficiālā motosezona sāksies vien šajās brīvdienās, šogad ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti motocikli, bojā gājuši jau divi motociklu vadītāji un cietušas 36 personas, tādēļ Valsts policija (VP) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina motobraucējus parūpēties par savu drošību laikus un pirms došanās ceļā, ievērot dažādus drošības pasākumus. Tikpat svarīgas ir arī pirmās palīdzības zināšanas un prasmes to sniegt dzīvībai kritiskos brīžos.
