Normundam Raubiškam un viņa dzimtai Lielvārdē ir dziļas saknes, kas iesniedzas vismaz četrsimt gadu tālā pagātnē. Līdz pat Lāču Jurim, kurš ir kā atskaites punkts sazarotajai radu saimei. Stāsts par viņu un viņa piedzīvojumiem ir iespaidojis arī Andreju Pumpuru, kurš to iedzīvinājis slavenajā eposā “Lāčplēsis”. Iespējams, tālā senča spēcīgā rakstura iezīmes un savas zemes mīlestību mantojis arī Normunds – viņš ir Zemessardzē jau no pašiem tās pirmsākumiem, desmit gadus darbojies ar jaunsargiem, vada biedrību “Aktīvās atpūtas centrs jauniešiem”, kā arī ir publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” projektu vadītājs. Danco deju kolektīvā “Lāčplēsis”.

Darbu pārslodze, ilgstošs stress, nospiedoši termiņi un atbildības slogs – nebeidzams vāveres ritenis, kur, mēnešiem vai pat gadiem tiecoties uz aizvien labāku sniegumu, sākotnēji var nemanīt, kā katrs nākamais uzdevums prasa arvien vairāk piepūles un zūd gandarījums par tik iemīļoto profesiju.

Pavasara sākums ir īstais laiks, kad pārskatīt savu garderobi, sagatavot apģērbu atbilstoši siltajai un saulainajai sezonai, atrast vietu skapī biezajam ziemas apģērbam, to pareizi “iepakojot”, kā arī atbrīvoties no lietām, kas ir nonēsātas un vairs nebūs nepieciešamas.

Te pasūtījums internetveikalā, te norēķināšanās ar viedtālruni iepirkšanās centrā – apmaksas veikšana par preci arvien biežāk kļūst tikpat kā nemanāma. Paaugstinoties preču pieejamībai un sabiedrības labklājībai, pamazām piezogas un par ikdienas sastāvdaļu kļūst arī regulāras iepirkšanās paradums. Tomēr gana bieži mirkļa emociju ietekmē iegādātās preces cilvēkam nav primāri nepieciešamas, bet, pat ja atrodas iemesls iepirkties, reti kurš apsver videi un maciņam draudzīgāko alternatīvu – otrreizējas dzīves piešķiršanu precei, to labojot vai iegādājoties lietotu modeli. Kas ierauj mūs iepirkšanās azartā un kā izkļūt no apburtā loka?