Hronoloģiskā secībā atskatāmies uz aizvadītā gada nozīmīgākajiem kristīgās sabiedrības notikumiem Latvijā – kas izraisījuši kādu rezonansi, pozitīvus vai negatīvus vērtējumus, kas atstājuši kādus politiskus nospiedumus vai pārsteiguši ar savu novatorismu.
Daudz nekļūdīšos, ja teikšu – teju ikvienam no mums kaut uz brīdi ir radusies sajūta, ka sociālo mediju platformas uzmin pat domas. Tiklīdz sāc interesēties par kādu noteiktu tēmu, piedāvātais saturs – reklāmas, video, ziņas un raksti – burtiski pieskaņojas tavām interesēm. Neviļus rodas jautājums – kā sociālie mediji var zināt, kas tevi interesē?
Gada nogalē tikai 19% iedzīvotāju aizvadīto gadu Latvijai novērtēja kā labāku par iepriekšējo, savukārt 27% uzskatīja, ka tas ir bijis sliktāks, bet 47% domāja, ka tas ir bijis tāds pats, liecina pētījuma centra "SKDS" veiktā aptauja. Mazāk kā puse jeb 46% iedzīvotāju paredzēja, ka viņiem personīgi jaunais gads būs labāks par aizvadīto, bet 31% iedzīvotāju prognozēja, ka kopumā Latvijai šis gads būs labāks par pagājušo.
Katru gadu pirmās vērā ņemamās sniega segas parādīšanās izraisa cilvēkos visdažādākās emocionālas reakcijas, kas var būtiski ietekmēt indivīdu psihisko veselību. Daļai cilvēku sniegs izraisa prieku un nostalģiju, atsaucot atmiņā bērnības pieredzi un ģimenes tradīcijas, tādējādi veicinot pozitīvas emocijas. Tomēr citiem, īpaši tiem, kuriem jau ir psihiskās veselības traucējumi, emocijas var būt ne tik pozitīvas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā gadumijas uzrunā aicināja Latvijas iedzīvotājus nesēdēt rokas klēpī salikušiem, bet ņemt savu dzīvi savās rokās.
Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai – šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada.
Valdības šī gada sliktākais lēmums bija līdz galam neīstenot taupības politiku, tādu viedokli apauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Gadu mijā mēs gaidām brīnumu, tāpēc cits citam vēlam kaut ko īpašu, kas bieži atklāj mūsu pašu slēptākās vēlmes un ieceres. Kāds mīļš novēlējums šajos svētkos var būt ļoti personisks un padarīt svētku dienu vēl īpašāku.
Visbiežāk jeb 40% gadījumu iedzīvotāji Eiropā Jaunajā gadā apņemas vairāk kustēties, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā "Eiropas pulsa aptauja".
Ik gadu Jaunā gada svinības aizēno nopietni negadījumi, kuros cilvēki gūst smagas traumas gan ceļu satiksmē, gan svētku uguņošanas laikā. Šādas situācijas visbiežāk izraisa neapdomīga rīcība ar pirotehniku un pārmērīga alkohola lietošana. Lai svētku prieks nepārvērstos traģēdijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un Valsts policija (VP) uzsver atbildīgas rīcības nozīmi un aicina iedzīvotājus atturēties no alkohola lietošanas.
Ziemassvētku laiks ikkatram jo īpaši saistās ar kopā būšanu, dāvināšanas prieku un svētku burvību. Taču realitātē papildus priekam un pozitīvajām emocijām ne viens vien piedzīvo spēku izsīkumu, vientulību vai augstu ekspektāciju radītu vilšanās sajūtu. Lai saglabātu emocionālo līdzsvaru un prieku svētku laikā, svarīgi ne tikai gādāt par apkārtējo labsajūtu, bet arī neaizmirst parūpēties par sevi.
