Šovasar Ikšķile svinēs pilsētas svētkus – “Ikšķilei 840!”. Ikšķile bija viena no pirmajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas tika pie pilsētas statusa. Tā kļuva par Livonijas bīskapijas centru jau 1185. gadā, un tikai 1201. gadā trešais Ikšķiles bīskaps Alberts pārcēla Livonijas bīskapijas centru uz Rīgu.
Šomēnes pieredzam deviņdesmito gadskārtu kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu [1]. To pieņēma Ministru kabinets, un to kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr. h. c. Kārlis Ulmanis. Pēc diviem gadiem to kopā ar 1936.gada 13.oktobra Likumu par lauku māju latviskošanu slavēja kā Ulmaņa nopelnus nacionālās kultūras laukā, jo iepriekš “iekārta ar lielāko uzmanību gādāja par visu minoritātu valodu neaizskaramību, atstādama latviešu kā valsts valodas tiesisko stāvokli novārtā, ko varēja pārliecināties kaut no izkārtnēm un ielu nosaukumiem” [2].
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vēl 2,6 miljoni eiro tiks novirzīti trūkstošo mācību līdzekļu iegādei, pārdalot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, pilnībā problēmu ar to neatrisināt. Šobrīd no mūsdienīgiem mācību līdzekļiem Latvijā mācās vien retais. Arī iekļaujošā izglītība, kas ir viens no projekta “Skola2030” stūrakmeņiem, nozīmē, ka pedagogiem jāvelta vairāk laika uzdevumu pielāgošanai un līmeņošanai. Izglītības sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas, tomēr finansējums un no tā izrietošā mācību līdzekļu pieejamība netiek līdzi reformu tempiem, lai gan tieši mūsdienīgi mācību līdzekļi palīdzētu pedagogiem vienlaikus veiksmīgi strādāt gan ar bērniem, kuriem ir mācīšanas grūtības, gan ar talantīgiem bērniem, kuri uzdoto apgūst ātri un vēlas gūt dziļākas zināšanas.
Stereotipi velti tiek nievāti. Stereotips ir aizsargmehānisms, kas jebkuras sugas īpatnim palīdz izdzīvot, arī cilvēkam. Naktī tumšā vārtrūmē ir ļoti iespējams dabūt pa muti. Tur labāk neiet. Un ir cilvēki, kurus labāk savā mājā iekšā nelaist. Un savā valstī arī.
Salīdzinājumā ar situāciju iepriekš mazu bērnu (līdz pieciem gadiem) vecāku tiesību ievērošana nodarbinātības jomā Latvijā kopumā uzlabojas. Kas par to liecina? Mazāk diskriminējošu jautājumu darba intervijās, labāka attieksme pēc grūtniecības fakta paziņošanas, sarucis sieviešu skaits, kurām darba devējs nepiedāvā nekādas priekšrocības, tēvi biežāk izmanto viņiem paredzēto atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Vienlaikus vērojamas arī satraucošas tendences, piemēram, daļa mazu bērnu vecāku nesaņem jebkāda veida atbalstu no sava darba devēja.
Kopš 2019.gada bērnudārznieku skaits sarucis par 5500 bērniem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. 2019.gadā pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 100 300 audzēkņi, kamēr 2023.gadā to skaits sarucis līdz 94 800 bērniem.
Vecāku ieguldījums bērna izglītībā sākas jau kopš mazuļa piedzimšanas brīža. Sākumā tās ir sarunas ar zīdaini un viņa samīļošana, tam seko vienkāršas rotaļas, drīz vien grāmatu priekšā lasīšana. Vēlāk jau kopīga ēst gatavošana, radošu darbiņu veidošana, pasākumu apmeklēšana. Un tikai tad - atbalsts mājasdarbu pildīšanā.
Sandra izstaro cilvēkmīlestību, sirsnību un gaišumu, kas saziņu ar viņu padara vieglu un patīkamu. “Ādažu Novada Vēstis” pie Goda novadnieces Sandras Breidakas viesojās gadumijā, lai uzklausītu viņas interesanto un vienlaikus pārbaudījumiem pilno dzīvesstāstu.
Jaunā gada sākumā negaidītu aktualitāti ir atguvis bērnu seksuālās izmantošanas skandāls Lielbritānijā. Atsevišķi Latvijas mediji un politiķi uz to ir reaģējuši tā, it kā tā būtu jauna ziņa. Nē, Roteremas, Ročdeilas un citu Lielbritānijas pilsētu imigrantu izvarotāju bandu aktivitātes bija zināmas jau gadiem. Tas, kas mainījās nesen, bija miljardiera Īlona Maska iesaiste, kurš, izmantojot savu platformu “X”, publiski kritizēja Lielbritānijas valdības bezdarbību attiecībā uz bērnu izvarotājiem. Īlons Masks īpaši vērsās pret kreiso leiboristu premjerministru Kīru Stārmeru un parlamentāro valsts sekretāra vietnieci vardarbības novēršanai pret sievietēm un meitenēm Džesu Filipsu.
Tūlīt pēc Jaungada, 4. janvārī, “Delfu” televīzija intervēja konservatīvās domas portāla “Telos” galveno redaktori Agnesi Irbi. Manuprāt, trīs lietas ir vērts no šīs intervijas paņemt teju katram.
Vesela sirds un nevainojama asinsrites sistēma ir ļoti svarīgi priekšnoteikumi, lai mēs diendienā justos labi un pilnvērtīgi varētu doties savās ikdienas gaitās. Diemžēl gan pasaulē, gan Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, turklāt sirds un asinsvadu slimības var veicināt arī virkni dažādu veselības problēmu, piemēram, cukura diabētu vai nieru mazspēju.
