Kaut kad Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vedināja uz iedziļināšanos domā, ka Latvijas valstij vajadzīga jauna derība ar sabiedrību, derība, kas cilvēkiem neatņem Dieva sapni par dzīvi, kas ļauj Latviju piedzīvot kā savu valsti, kur attiecību konteksts akcentē jēdzienu “savējais”, kur ikviens pelnījis justies kā savējais. Gan vārdu patosā, gan to sakritībā ar darbiem... Ja nebūtu šo domu nēsājis, būtu aizmirsis kā daudz ko nebūtisku. Bet šajā atklāsmē ir būtības tik, cik to prasa skaudrā šodiena.

Par jauno vērtēšanas sistēmu skolās tiek diskutēts ļoti plaši, jo gan skolēniem, gan vecākiem, gan pašiem pedagogiem aizvien ir daudz jautājumu. Kā mainīsies vērtēšana sākumskolā (1.–3.klasē), kur jau līdz šim aktīvi tika izmantota pilnveidotā satura vērtēšana, un 1.–3.klasē arī turpmāk tiks vērtētas prasmes kādā no STAP līmeņiem (S – sācis apgūt; T – turpina apgūt; A – apguvis; P – apguvis padziļināti), un kas jāievēro vecākiem un pedagogiem?

Latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas. Latviešu literārā valoda veidojusies uz Vidzemes vidus dialekta pamata.

Mūzika ir mācību priekšmets, kas sekmē radošuma, kognitīvo spēju, uzstāšanās prasmju un citu nozīmīgu kompetenču attīstību, kā arī palīdz iepazīt latvisko dzīvesziņu un tradīcijas. Tomēr tam aizvien, salīdzinot ar eksāmenu priekšmetiem, netiek veltīta pienācīga uzmanība un nereti ar vārdiem “tā ir tikai mūzika” tiek mazināta šā mācību priekšmeta nozīme un vērtība.