Skaidrs, ka mākslīgais intelekts, tāpat kā savulaik internets, būtiski mainīs lielu daļu no tā, ko šobrīd ikdienā darām. Vadoties pēc LMT pieredzes un citu ekspertu komentāriem, varu ieteikt piecas lietas, kas palīdzēs nepalaist garām šīs jaunās tehnoloģiju iespējas.
Saskaņā ar definīciju, agresīva braukšana ir vairāku ceļu satiksmes noteikumu vienlaicīga pārkāpšana – tā ir atļautā ātruma pārsniegšana, apdzīšana neatļautā vietā u.c. Kopumā var teikt, ka tā ir citu satiksmes dalībnieku interešu neievērošana un pilnīga vienaldzība par to, kas notiek apkārtējā satiksmē. “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 64% autovadītāju mēdz braukt agresīvi – 7% to dara bieži, bet 57% – reti.
Piedzīvojot veselības problēmas vai sadzīves traumas, pirmais palīgs nereti ir mājas aptieciņa – šeit uzglabājam medikamentus pret akūtām un hroniskām kaitēm, zāles pret sāpēm un drudzi, līdzekļus, kas noderēs traumu gadījumā, kā arī citus preparātus, kas var lieti noderēt dažādās krīzes situācijās. Tomēr visi iegādātie medikamenti ir derīgi un droši lietošanai vien noteiktu laiku, kā rezultātā mājoklī var veidoties nederīgo zāļu atkritumi.
Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās?
Aizvadītās nedēļas izskaņā Rīgā notika spraiga pakaļdzīšanās – pusaudzis ar auto bēga no policijas. Bēgšanas laikā autovadītājs vairāk nekā divas reizes pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu – vietā, kur atļauts braukt ar 70 km/h, BMW vadītājs brauca ar ātrumu 164 km/h. Izrādījās, ka pie stūres sēž sešpadsmitgadnieks bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Kopīpašums, piemēram, zemes gabals vai māja, kas vienlaikus pieder dažādiem īpašniekiem, var sagādāt pārbaudījumus un strīdus gan starp radiniekiem, gan savstarpēji nepazīstamiem iedzīvotājiem. Par to, kādas ir izplatītākās problēmas ar kopīpašumiem un kā tās risināt, stāsta Latvijas zvērināti notāri.
Arnolds Brūders, pēc izglītības ģeogrāfs, ir jautrs, dzīvespriecīgs un rosīgs pensionārs. Viņš joprojām aktīvi darbojas Baložu senioru biedrībā un rīko neatkārtojamas ekskursijas pa visiem Latvijas novadiem. Arnolds spēj visur pamanīt tikai viņam vien redzamas saiknes un allaž ierauga jaunas iespējas, nevaimanā, ka viss ir slikti, bet turpina dzīvot ar prieku. Patlaban sirmais kungs kopā ar dzīvesbiedri daļu laika pavada Jelgavas novada Zaļeniekos pašu atjaunotā mājā. Neviens no abiem senioriem pat nedomā pensijas gadus aizvadīt dīvānā pie televizora, bet aktīvi rosās un iedvesmo arī citus.
Lai paspētu pabeigt pēdējos remontdarbus savā mājoklī pirms ziemas sezonas iestāšanās, pie darba jāķeras tūlīt pat. Laika nav daudz, tādēļ resursu taupīšanas nolūkā, iespējams, ir vērts vismaz daļēji paļauties uz jaunākajām tehnoloģijām un mākslīgo intelektu (MI). Kā un vai MI var atvieglot diagnostiku, darbu plānošanu un pat pārbaudīt remontdarbu kvalitāti?
Kaut kad Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vedināja uz iedziļināšanos domā, ka Latvijas valstij vajadzīga jauna derība ar sabiedrību, derība, kas cilvēkiem neatņem Dieva sapni par dzīvi, kas ļauj Latviju piedzīvot kā savu valsti, kur attiecību konteksts akcentē jēdzienu “savējais”, kur ikviens pelnījis justies kā savējais. Gan vārdu patosā, gan to sakritībā ar darbiem... Ja nebūtu šo domu nēsājis, būtu aizmirsis kā daudz ko nebūtisku. Bet šajā atklāsmē ir būtības tik, cik to prasa skaudrā šodiena.
Par jauno vērtēšanas sistēmu skolās tiek diskutēts ļoti plaši, jo gan skolēniem, gan vecākiem, gan pašiem pedagogiem aizvien ir daudz jautājumu. Kā mainīsies vērtēšana sākumskolā (1.–3.klasē), kur jau līdz šim aktīvi tika izmantota pilnveidotā satura vērtēšana, un 1.–3.klasē arī turpmāk tiks vērtētas prasmes kādā no STAP līmeņiem (S – sācis apgūt; T – turpina apgūt; A – apguvis; P – apguvis padziļināti), un kas jāievēro vecākiem un pedagogiem?
Latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas. Latviešu literārā valoda veidojusies uz Vidzemes vidus dialekta pamata.
