Mūzika ir mācību priekšmets, kas sekmē radošuma, kognitīvo spēju, uzstāšanās prasmju un citu nozīmīgu kompetenču attīstību, kā arī palīdz iepazīt latvisko dzīvesziņu un tradīcijas. Tomēr tam aizvien, salīdzinot ar eksāmenu priekšmetiem, netiek veltīta pienācīga uzmanība un nereti ar vārdiem “tā ir tikai mūzika” tiek mazināta šā mācību priekšmeta nozīme un vērtība.
Slikta elpa un zobakmens ir ļoti bieži sastopama problēma, un tikpat bieži saimnieki pat nenojauš, kāds ir suņa mutes dobuma veselības stāvoklis, kamēr nav sajutuši nejauko aromātu vai manījuši izmaiņas suņa ēšanas paradumos. Zobu kvalitāte būtiski ietekmē veselības stāvokli un pašsajūtu, tādēļ to stāvoklim ir noteikti jāseko līdzi un reizi pa reizei jāieskatās sava suņa mutē.
Attīstoties mākslīgajam intelektam, mēs nereti dzirdam, ka būs profesijas un darbinieki, kurus izkonkurēs un aizstās mākslīgā intelekta risinājumi. Patiesībā daudzus no mums aizstās nevis mākslīgais intelekts, bet citi cilvēki, kuri būs apguvuši tehnoloģiju prasmes, tostarp, mākslīgā intelekta rīku izmantošanu. IT nozare virza arī citu jomu attīstību, mainot veidu, kā strādājam, mācāmies, studējam un darām arī daudzas citas ikdienas lietas, tāpēc tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pieņemt un būsim gatavi mācīties, vai zaudēsim konkurences cīņā.
Kad kļūst vējaini lietains un krietni vēsāks, biežāk paši sev mēdzam uzdot jautājumu, kas būtu nepieciešams mūsu imūnsistēmai, lai tā nevainojami pildītu savas funkcijas, aizsargājot organismu no vīrusiem un infekcijām. Speciālisti atgādina vairākas it kā pavisam vienkāršas, taču pārbaudītas veselību un labbūtību sekmējošas darbības, kuru nozīmi bieži vien ikdienā pietiekami nenovērtējam.
Nolūzis zars, auksti radiatori vai izdegusi spuldzīte kāpņu telpā – šie ir tikai daži no gadījumiem daudzdzīvokļu mājā, kad nepieciešams ātri un kvalitatīvi novērst ķibeli. Lai šie ikdienas darbi noritētu raiti un bez aizķeršanas, mājas apsaimniekošana ir jāuztic kompetentai dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai namu apsaimniekošanas uzņēmumam. Kam dot priekšroku un kādas ir stiprās un vājās puses katrai no pārvaldības formām?
Ticat vai ne, bet ir gadījumi, kad traģiskā situācijā neiztikt bez jautrības. Nonākt slimnīcā reti kad ir cilvēka brīva griba. Bet dzīve ir dzīve – gadās neplānotas ķibeles. Par to arī šis stāsts, lai cik neticams tas izklausītos.
Pirms ķeros klāt saviem priekšlikumiem, zināšanu atsvaidzināšanai der atcerēties, ka pirmo valsts mēroga vecuma pensiju programmu izstrādāja Vācijas kanclers Otto fon Bismarks 1889. gadā. Uz apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau 135 gadus, bet vēljoprojām to ir jācenšas pilnveidot. Nesen lsm.lv veiktajā pētījumā parādījās katastrofāli fakti par to, ka 70% Latvijas iedzīvotāji netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.
Nostāšanās vienas vai otras karojošās Tuvo Austrumu valsts pusē ir radījusi pamatīgu jezgu arī Latvijas politiskajās aprindās, jo augsta ranga politiķi no “Progresīvajiem” atļāvušies paust nepārprotamu atbalstu Palestīnai. Bet ko saka mūsu aptaujātie cilvēki?
Latvijas iedzīvotāju automobiļi ierasti cieš no citiem satiksmes dalībniekiem, tomēr transportlīdzekļu sabojāšanas iemesli rudens pusē bieži vien pārsteidz ne vienu vien automobiļa īpašnieku. Apdrošinātāji vērš uzmanību, ka rudenī, laikam kļūstot vēsākam, automobiļiem nereti kaitē grauzēji un putni. Lai gan visnozīmīgākā problēma ar putnu sadursmēm ir ligzdošanas sezonas laikā pavasarī un vasarā, arī rudenī pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits ir ievērojams.
No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas “M+S” riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu. “Kas der visam, neder nekam”, vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.
Pagājušajā nedēļā Latviešu biedrības namā tika atklāta konservatīvās domas konferences “Demos” otrā sezona. Vakara galvenais vienojošais atskaites punkts domām, replikām un argumentiem bija jautājums “Kas ved Latviju uz bankrotu?”.
