Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās?
Aizvadītās nedēļas izskaņā Rīgā notika spraiga pakaļdzīšanās – pusaudzis ar auto bēga no policijas. Bēgšanas laikā autovadītājs vairāk nekā divas reizes pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu – vietā, kur atļauts braukt ar 70 km/h, BMW vadītājs brauca ar ātrumu 164 km/h. Izrādījās, ka pie stūres sēž sešpadsmitgadnieks bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Kopīpašums, piemēram, zemes gabals vai māja, kas vienlaikus pieder dažādiem īpašniekiem, var sagādāt pārbaudījumus un strīdus gan starp radiniekiem, gan savstarpēji nepazīstamiem iedzīvotājiem. Par to, kādas ir izplatītākās problēmas ar kopīpašumiem un kā tās risināt, stāsta Latvijas zvērināti notāri.
Arnolds Brūders, pēc izglītības ģeogrāfs, ir jautrs, dzīvespriecīgs un rosīgs pensionārs. Viņš joprojām aktīvi darbojas Baložu senioru biedrībā un rīko neatkārtojamas ekskursijas pa visiem Latvijas novadiem. Arnolds spēj visur pamanīt tikai viņam vien redzamas saiknes un allaž ierauga jaunas iespējas, nevaimanā, ka viss ir slikti, bet turpina dzīvot ar prieku. Patlaban sirmais kungs kopā ar dzīvesbiedri daļu laika pavada Jelgavas novada Zaļeniekos pašu atjaunotā mājā. Neviens no abiem senioriem pat nedomā pensijas gadus aizvadīt dīvānā pie televizora, bet aktīvi rosās un iedvesmo arī citus.
Lai paspētu pabeigt pēdējos remontdarbus savā mājoklī pirms ziemas sezonas iestāšanās, pie darba jāķeras tūlīt pat. Laika nav daudz, tādēļ resursu taupīšanas nolūkā, iespējams, ir vērts vismaz daļēji paļauties uz jaunākajām tehnoloģijām un mākslīgo intelektu (MI). Kā un vai MI var atvieglot diagnostiku, darbu plānošanu un pat pārbaudīt remontdarbu kvalitāti?
Kaut kad Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vedināja uz iedziļināšanos domā, ka Latvijas valstij vajadzīga jauna derība ar sabiedrību, derība, kas cilvēkiem neatņem Dieva sapni par dzīvi, kas ļauj Latviju piedzīvot kā savu valsti, kur attiecību konteksts akcentē jēdzienu “savējais”, kur ikviens pelnījis justies kā savējais. Gan vārdu patosā, gan to sakritībā ar darbiem... Ja nebūtu šo domu nēsājis, būtu aizmirsis kā daudz ko nebūtisku. Bet šajā atklāsmē ir būtības tik, cik to prasa skaudrā šodiena.
Par jauno vērtēšanas sistēmu skolās tiek diskutēts ļoti plaši, jo gan skolēniem, gan vecākiem, gan pašiem pedagogiem aizvien ir daudz jautājumu. Kā mainīsies vērtēšana sākumskolā (1.–3.klasē), kur jau līdz šim aktīvi tika izmantota pilnveidotā satura vērtēšana, un 1.–3.klasē arī turpmāk tiks vērtētas prasmes kādā no STAP līmeņiem (S – sācis apgūt; T – turpina apgūt; A – apguvis; P – apguvis padziļināti), un kas jāievēro vecākiem un pedagogiem?
Latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas. Latviešu literārā valoda veidojusies uz Vidzemes vidus dialekta pamata.
Mūzika ir mācību priekšmets, kas sekmē radošuma, kognitīvo spēju, uzstāšanās prasmju un citu nozīmīgu kompetenču attīstību, kā arī palīdz iepazīt latvisko dzīvesziņu un tradīcijas. Tomēr tam aizvien, salīdzinot ar eksāmenu priekšmetiem, netiek veltīta pienācīga uzmanība un nereti ar vārdiem “tā ir tikai mūzika” tiek mazināta šā mācību priekšmeta nozīme un vērtība.
Slikta elpa un zobakmens ir ļoti bieži sastopama problēma, un tikpat bieži saimnieki pat nenojauš, kāds ir suņa mutes dobuma veselības stāvoklis, kamēr nav sajutuši nejauko aromātu vai manījuši izmaiņas suņa ēšanas paradumos. Zobu kvalitāte būtiski ietekmē veselības stāvokli un pašsajūtu, tādēļ to stāvoklim ir noteikti jāseko līdzi un reizi pa reizei jāieskatās sava suņa mutē.
Attīstoties mākslīgajam intelektam, mēs nereti dzirdam, ka būs profesijas un darbinieki, kurus izkonkurēs un aizstās mākslīgā intelekta risinājumi. Patiesībā daudzus no mums aizstās nevis mākslīgais intelekts, bet citi cilvēki, kuri būs apguvuši tehnoloģiju prasmes, tostarp, mākslīgā intelekta rīku izmantošanu. IT nozare virza arī citu jomu attīstību, mainot veidu, kā strādājam, mācāmies, studējam un darām arī daudzas citas ikdienas lietas, tāpēc tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pieņemt un būsim gatavi mācīties, vai zaudēsim konkurences cīņā.
