15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, savukārt vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību, liecina “Luminor” bankas un “Norstat” aptaujas dati. Respondenti atzīst, ka ikdienā pārāk reti nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, daudz laika velta viedtālruņa lietošanai un bieži uzturā iekļauj neveselīgu pārtiku.

Cilvēki aizvien biežāk uzsver, ka zivis un zivju produkcija šobrīd ir kļuvusi neadekvāti dārga. Savukart pārstādāji skaidro, ka to ietekmējusi globālā situācija nozarē, izejvielu izmaksu pieaugums un arī nozvejas kvotu samazinājums Baltijas jūrā. Patērētāji vairs neakceptē cenu pieaugumu, tādēļ ražotāji nemitīgi strādā pie izmaksu samazinājuma.

Jaunais mācību gads ir sācies ar dažādām pārmaiņām, to vidū ir izmaiņas vērtēšanas sistēmā, un pedagogos, skolēnos un viņu vecākos tās jau raisījušas ne vienu vien jautājumu. Lai gan sākotnēji pārmaiņas rada daudz neskaidrību, patiesībā tās paredzētas, lai pilnveidotu izpratni par vērtēšanu un fiksētu katra skolēna sniegumu un progresu mācību procesa laikā. Raugoties ilgtermiņā, jāuzsver, ka būtiskākās izmaiņas ir tieši pamatskolā un vidusskolā un tās sniedz virkni ieguvumu skolēniem: padziļināta atgriezeniskā saite, vienota vērtēšanas sistēma visās skolās, vairs nebūs negaidītu pārbaudes darbu. Raugoties no pedagoga viedokļa, jāatzīst, ka izmaiņas papildus noslogos, tāpēc būtu vērtīgi savstarpēji sadarboties, dalīties ar informāciju un izmantot mūsdienīgus mācību līdzekļus, kuros jau ir iekļauti pārbaudes darbu paraugi un snieguma līmeņu apraksti.

Tālāk lasāmā replika ir gan sausi informatīva, gan žēlabaini moralizējoša. Ja sāk ar pēdējo toņkārtu, jānorāda uz kādu Latvijas mediju telpas īpatnību. Tā plaši atspoguļo “sabiedrībā zināmu personu” mīlas gaitas vai veselības problēmas, savukārt nepārprotami maz interesējas par pašmāju zinātnē notiekošo.