Dažādi gājieni ir diezgan pierasts mūsu politiskās un sociālās dzīves elements. Diez vai kļūdīšos, ja par populārāko, norises ziņā ilgāko, skatītāju – un vēl jo vairāk dalībnieku – viskuplāk apmeklēto uzskatīšu dziesmu un deju svētku dalībnieku gājienu. Tomēr tas ir reizi piecos gados. Pārējie gājieni nav tik iespaidīgi un arī nozīmes ziņā ir mazākas ievērības cienīgi.
Bezdarba līmenis jauniešu vidū ir viena no Eiropas Savienības problēmām, kas izriet no straujām pārmaiņām darba tirgū, izglītības sistēmas nespējas pielāgoties ekonomikas prasībām, dažkārt arī no ieilgušas kopdzīves vecāku paspārnē, kas jaunus cilvēkus nemotivē meklēt darbu. Aptuveni 10% no visiem Latvijas jauniešiem (15-29 gadu vecumā) nemācās un nestrādā, kas aktualizē jautājumu par to, kāpēc šie cilvēki nespēj iekļauties darba tirgū?
Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām, veicot darba pienākumus.
Aplūkojot tautsaimniecību attīstību visās trīs Baltijas valstīs kopumā, Latvija atrodas pa vidu – Lietuvas ekonomika aug straujāk, savukārt Igaunija šogad nepārprotami piedzīvo ekonomikas lejupslīdi, tikmēr Latvijā izaugsme šogad varētu būt ap 1 %, bet nākamgad – 2,5 %.
Gandrīz visi vecāki saviem bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem regulāri vai laiku pa laikam dod naudu patstāvīgiem tēriņiem, secināts “SEB bankas” veiktajā aptauja par kabatas naudu bērniem. Vien neliela daļa vecāku (5%) norāda, ka viņu atvases nopelna sev kabatas naudu paši, bet vēl 9% respondentu norādījuši, ka viņu bērniem kabatas naudas nav.
15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, savukārt vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību, liecina “Luminor” bankas un “Norstat” aptaujas dati. Respondenti atzīst, ka ikdienā pārāk reti nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, daudz laika velta viedtālruņa lietošanai un bieži uzturā iekļauj neveselīgu pārtiku.
Cilvēki aizvien biežāk uzsver, ka zivis un zivju produkcija šobrīd ir kļuvusi neadekvāti dārga. Savukart pārstādāji skaidro, ka to ietekmējusi globālā situācija nozarē, izejvielu izmaksu pieaugums un arī nozvejas kvotu samazinājums Baltijas jūrā. Patērētāji vairs neakceptē cenu pieaugumu, tādēļ ražotāji nemitīgi strādā pie izmaksu samazinājuma.
Jaunais mācību gads ir sācies ar dažādām pārmaiņām, to vidū ir izmaiņas vērtēšanas sistēmā, un pedagogos, skolēnos un viņu vecākos tās jau raisījušas ne vienu vien jautājumu. Lai gan sākotnēji pārmaiņas rada daudz neskaidrību, patiesībā tās paredzētas, lai pilnveidotu izpratni par vērtēšanu un fiksētu katra skolēna sniegumu un progresu mācību procesa laikā. Raugoties ilgtermiņā, jāuzsver, ka būtiskākās izmaiņas ir tieši pamatskolā un vidusskolā un tās sniedz virkni ieguvumu skolēniem: padziļināta atgriezeniskā saite, vienota vērtēšanas sistēma visās skolās, vairs nebūs negaidītu pārbaudes darbu. Raugoties no pedagoga viedokļa, jāatzīst, ka izmaiņas papildus noslogos, tāpēc būtu vērtīgi savstarpēji sadarboties, dalīties ar informāciju un izmantot mūsdienīgus mācību līdzekļus, kuros jau ir iekļauti pārbaudes darbu paraugi un snieguma līmeņu apraksti.
Tālāk lasāmā replika ir gan sausi informatīva, gan žēlabaini moralizējoša. Ja sāk ar pēdējo toņkārtu, jānorāda uz kādu Latvijas mediju telpas īpatnību. Tā plaši atspoguļo “sabiedrībā zināmu personu” mīlas gaitas vai veselības problēmas, savukārt nepārprotami maz interesējas par pašmāju zinātnē notiekošo.
Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu personību. Latvijā visbiežāk izmantotais autentifikācijas rīks ir Smart-ID lietotne, kurai šobrīd ir jau vairāk nekā 3,5 miljoni lietotāju visā Baltijā. Tomēr par spīti tās popularitātei un šķietami vienkāršajai lietošanai arī Smart-ID lietotnes lietošanā iespējams saskarties ar dažādiem drošības riskiem.
Garciemietis Raimonds Grants jūlija sākumā tika apbalvots ar elitāro titulu “Dieva suns” un saņēma Latvijas skrējēju izturības lielmeistaru kausu. Lai tiktu pie apbalvojuma “Dieva suns”, skrējējiem bija jāpieveic trīs izturības distances: skrējiensoļojums Rīga–Valmiera (107 km), taku skrējiens “Vilkaču maratons” (42 km) un taku skrējiena “Stirnu buks” garākā distance “Vilks” (76 km). Turklāt tas viss jāpaveic mazāk nekā pusotra mēneša laikā, iekļaujoties 42 stundu kontrollaikā.
