Tālāk lasāmā replika ir gan sausi informatīva, gan žēlabaini moralizējoša. Ja sāk ar pēdējo toņkārtu, jānorāda uz kādu Latvijas mediju telpas īpatnību. Tā plaši atspoguļo “sabiedrībā zināmu personu” mīlas gaitas vai veselības problēmas, savukārt nepārprotami maz interesējas par pašmāju zinātnē notiekošo.
Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu personību. Latvijā visbiežāk izmantotais autentifikācijas rīks ir Smart-ID lietotne, kurai šobrīd ir jau vairāk nekā 3,5 miljoni lietotāju visā Baltijā. Tomēr par spīti tās popularitātei un šķietami vienkāršajai lietošanai arī Smart-ID lietotnes lietošanā iespējams saskarties ar dažādiem drošības riskiem.
Garciemietis Raimonds Grants jūlija sākumā tika apbalvots ar elitāro titulu “Dieva suns” un saņēma Latvijas skrējēju izturības lielmeistaru kausu. Lai tiktu pie apbalvojuma “Dieva suns”, skrējējiem bija jāpieveic trīs izturības distances: skrējiensoļojums Rīga–Valmiera (107 km), taku skrējiens “Vilkaču maratons” (42 km) un taku skrējiena “Stirnu buks” garākā distance “Vilks” (76 km). Turklāt tas viss jāpaveic mazāk nekā pusotra mēneša laikā, iekļaujoties 42 stundu kontrollaikā.
Lai gan katrā no Baltijas valstīm aptuveni puse iedzīvotāju regulāri iegulda naudu, populārākie ieguldīšanas instrumenti atšķiras. Ja Latvijā iedzīvotāji priekšroku dod pensiju 3. līmenim, tad Lietuvā populārākā ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Savukārt Igaunijā daudz vairāk ir “īsto” investoru, kuri izvēlas naudu ieguldīt akcijās un fondos. Interesanti, ka galvenais ieguldīšanas mērķis Latvijā un Igaunijā ir vienāds – uzkrāt naudu vecumdienām, savukārt Lietuvas iedzīvotāji lielākoties iegulda, lai “nodarbinātu” brīvo naudu, secināts “SEB bankas” veiktajā aptaujā.
Jauna mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem lēmumiem, kas tik daudzos veidos ietekmēs mūsu dzīvi un ikdienu. Lai šis solis būtu veiksmīgs un attaisnotu mūsu cerības, ir svarīgi pievērst uzmanību vairākiem faktoriem.
14.septembrī, kad pasaulē atzīmē starptautisko Pirmās palīdzības dienu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) vietnē “Latvija.lv” piesaka jaunu e-pakalpojumu iedzīvotājiem – “Pirmās palīdzības apmācība”. Tas būs ērtāks veids, kā turpmāk iedzīvotāji varēs pieteikties apmācībām, jo ikviens varēs izvēlēties sev piemērotāko kursu organizētāju, norises laiku un vietu, kā arī saņemt apliecību par pirmās palīdzības kursa apgūšanu elektroniski.
Sestdien, 7. septembrī, Latvijā ielidojušais Krievijas “Shahed” tipa drons bijis aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Medijos un sociālajos tīklos turpinās diskusijas par to, kādai vajadzēja būt rīcībai šajā situācijā.
Septembrī tiek atzīmēta Programmētāju diena, kas šogad ir 12. datumā. Mūsdienās programmētājiem ir nozīmīga loma gan tehnoloģiju attīstībā, gan sabiedrības un ekonomikas transformācijā, tomēr pēdējo gadu laikā tendences ir mainījušās – kas šobrīd notiek darba tirgū, kāds ir pieprasījums pēc speciālistiem un kādas ir nākotnes perspektīvas?
Līdz ar mācību gada sākumu un rudens tuvošanos, aktivizējas vīrusi un palielinās akūtu augšējo elpceļu infekciju slimību izplatības riski izglītības iestādēs. Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un ārsti ir aktualizējuši ieteikumus un rīcības algoritmu vecākiem, kā arī izglītības iestādēm bērnu saaukstēšanās simptomu gadījumā.
Sākoties jaunajam mācību gadam, daudzas ģimenes steidz sagādāt skolai nepieciešamās lietas, tostarp – dienasgrāmatas. Lai gan vairākas skolas ir atteikušās no tradicionālajām dienasgrāmatām, dodot priekšroku digitālām skolu vadību sistēmām, kas nodrošina saziņu starp skolēniem, vecākiem un skolotājiem, patiesībā tām ir ļoti būtiska loma skolēna ikdienā. Tradicionālā dienasgrāmata palīdz skolēniem strukturēt dienu un plānot uzdevumus, novērš digitālus traucēkļus un palīdz koncentrēties uz mācību uzdevumiem, veicina atbildības sajūtu, prasmi plānot savu laiku un pārraudzīt savus pienākumus. Turklāt, aizpildot dienasgrāmatu, tiek trenēta rakstīšana ar roku, kas veicina motorikas attīstību un palīdz labāk atcerēties informāciju.
Šim zēnam ar nopietnu un retu ģenētisku slimību ir ļoti nepieciešama mūsu palīdzība, lai apmaksātu ABR terapijas kursu. No tā ir atkarīga viņa attīstība un dzīves kvalitate. Ģimenei nepieciešams līdzcilvēku atbalsts.
