Pienākot pensijas vecumam, nereti cilvēks ieslīgst pārdomās par to – ko tad tālāk? Darba pienākumu gūzma aiz muguras, sācies ilgi pelnītais atpūtas laiks, bet kā to izbaudīt un neieslīgt pesimistiskās domās? Profesors, gerontologs, festivāla “Zelta ritmi” vēstnesis Jānis Zaļkalns dalās padomos, kā neieslīgt sevis žēlošanā un saglabāt optimismu pat tad, kad spoguļattēls krietni mainījies un neesam vairs “devītā viļņa” virsotnē.
Vērtēšana ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Pavisam nesen plaši tika apspriesti vērtējumi centralizētajos eksāmenos, bet straujiem soļiem tuvojas jaunais mācību gads, kas daļai skolēnu sāksies ar diagnosticējošajiem darbiem. Kādas ir atšķirības starp formatīvo, summatīvo, diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, un, kā vērtēt katra skolēna sniegumu, lai sekmētu viņa motivāciju mācīties, un, kāpēc vispār nepieciešams vērtēt skolēnus?
Sabiedriskie mediji pārdevušies varas turētājiem, un tur nekas nav citādi vēršams… Teikts kā āmen baznīcā. Teikts un izskanējis karstās un vētrainās vasaras dažu interneta portālu komentāros. Negrasos būt Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio advokāts vai jelkāds aizstāvis, bet ikreiz izteiktās nievas gribējies dzirdēt ar konkrētību – kur, kad, cik lielā mērā un kādas simpātijas vai vēl kas vairāk izpaudies nu jau ilgstoši pie varas esošajai “Vienotībai”. TV skatītājiem, radioklausītājiem, “LSM.lv” lasītājiem tas taču būtu kā saldais ēdiens.
Patēriņa cenu inflācija Latvijā arī jūlijā saglabājās ļoti zema un kopš pērnā gada rudens nav pārsniegusi 2%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūlijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vienlaikus inflācijas dinamikā redzamas ļoti lielas atšķirības starp preču un pakalpojumu cenām – preču cenas jūlijā Latvijā samazinājās par 4,3% salīdzinājumā attiecīgo periodu pērn, savukārt pakalpojumu cenas jūlijā pieauga par 5,1%. Tas ir ļoti augsts inflācijas līmenis, un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā pārsniedz 5% jau vairāk nekā divus gadus.
Aptuveni nedēļu pēc nokļūšanas Krievijas teritorijā ar SUP dēli, līdzi paņemot arī savu piecus gadus veco meitu, prokrieviskais radikālis Staņislavs Bukains sniedzis interviju Kremļa telekanālam “Russia Today”. Intervijā Bukains pavēstījis, ka bijis spiests bēgt un lūgt Krievijai politisko patvērumu un ka robežu šķērsot nav bijis sarežģīti. Sociālajos tīklos publicētajos kadros redzams arī īss mirklis, kā Bukains kopā ar meitu Moniku šķērso robežu.
Ik gadu Latvijas tirgū no jauna nonāk vairāki simti tonnu galvanisko elementu un galvanisko bateriju, tostarp sabiedrībā tā dēvētās “pirkstiņ baterijas”. Valsts vides dienesta dati par 2022. gadu liecina, ka tirgū tika izvietots vairāk nekā 470 tonnu šo elementu, taču par lielāko daļu jeb vairāk nekā 250 tonnām šo bīstamo atkritumu nav zināms to tālākais ceļš. Diemžēl sadzīves atkritumos nonāk gana daudz dažādu elektronisku ierīču, bērnu rotaļlietu un elektronisko cigarešu, kuras darbina dažādu izmēru baterijas. Tām visām ir kas kopīgs: nokļūstot vidē bez pareizas apsaimniekošanas, tās saindē visu, ko ēdam, būtiski ietekmējot cilvēku veselību.
Pastiprinoties bažām par potenciālu krīzi ASV ekonomikā, kā arī strauji izmainoties Japānas jenas vērtībai un procentu likmēm, kopš aizvadītās nedēļas beigām bija vērojami strauji kritumi pasaules lielākajos akciju tirgos un citās atsevišķās aktīvu klasēs. Kā tas ietekmē pensiju plānu dalībniekus Latvijā?
Olimpiskajās spēlēs mani interesē atsevišķas disciplīnas, tāpēc atklāšanas šovu neskatījos. Taču tas izraisīja reakciju, kuru nevar atstāt neapskatītu. Runa nav par profesionāli nevainojamo tehnisko izpildījumu, bet plānotāju iecerēto franču moderno kultūru nesošo vēstījumu, iespējams, lielākajai auditorijai pasaulē. Tik tiešām francisku šo šovu laikam jau darīja man (un vai tikai man?) nesaprotams Franču lielās revolūcijas laikā giljotinētās karalienes Marijas Antuanetes lepns demonstrējums, bet … ne par to šis stāsts.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka valsts attīstībai ir jāuzlabo valsts varas darba kvalitāte, liecina SIA "Rait Custom Research Baltic" veiktā sabiedriskās domas aptauja, kas tapusi pēc Valsts kancelejas pasūtījuma.
Lielbritānijas Karaliskajā apvienoto dienestu institūtā jūlija beigās notika konference, kurā piedalījās vairāk nekā 600 delegātu no daudzām pasaules valstīm. Konferencē galvenā uzmanība tika pievērsta iespējamiem nākotnes konfliktiem un tam, ko darīt šodien, lai Rietumu demokrātiskās valstis varētu dzīvot mierā un drošībā.
Rūpniecība Latvijā turpina stagnēt, un cerības uz izaugsmes atjaunošanos šī gada vidū pagaidām nav piepildījušās. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūnijā Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide saruka par 3,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tikmēr rūpniecībā kopumā ražošanas apjomi samazinājās par 5,5%, jo enerģētikā tie gada laikā saruka par gandrīz 20%.
