Menu
 

Ēku renovācija: vai spēsim izpildīt obligātās prasības līdz 2030.gadam?

2022.gada nogalē attīstības finanšu institūcija “Altum” uzsāka jaunu atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, kopumā piedāvājot finansējumu 57,2 miljonu eiro apmērā, atbalstot 49% no attiecināmajām izmaksām. Līdzšinējā aktivitāte ir gaužām zema, tomēr jau līdz 2030. gadam ir jāsper ievērojams solis uz priekšu ēku energoefektivitātes nodrošināšanā, tāpēc iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka nu ir pienācis pēdējais brīdis, kad celties un lēkt iekšā šajā braucošajā vilcienā.

Lasīt vairāk...

Četri soļi mājsaimniecības elektroenerģijas rēķina samazināšanai

Elektroenerģijas rēķinu pamatā veido trīs daļas, divas būtiskākās – maksa par elektroenerģiju un maksa par elektrības piegādi. Trešā daļa ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Iepriekš papildu izmaksas veidoja arī obligātā iepirkuma komponente (OIK), taču pērnā gada decembrī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz, ka elektroenerģijas lietotājiem vairs nav jāsedz obligātā iepirkuma izmaksas (rēķinos šajā ailē redzama nulle).

Lasīt vairāk...

Mārtiņš Āboliņš: Kā veicināt kreditēšanu Latvijā

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā. Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008.gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Lasīt vairāk...

Apdrošinātājs: Divkāršojies negadījumu skaits ar skrejriteņiem

Pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies pieteikto atlīdzību skaits par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” dati. 2020. gadā “Ergo” tika saņemti 36 šādi pieteikumi, 2021. gadā – 52, bet pērn pieteiktas jau 68 atlīdzības. Negadījumus izraisījusi gan skrejriteņu vadītāju, gan autovadītāju neuzmanība. Lielākā atlīdzība 8400 eiro apmērā izmaksāta par traumām, kuras kāds elektriskā skrejriteņa vadītājs guvis pēc tam, kad viņam uzbraukusi automašīna.

Lasīt vairāk...

Četras lietas, kas jāņem vērā, plānojot mājokļa siltināšanu 2023.gadā

Aizvadītā apkures sezona un dārgie siltumenerģijas rēķini būs galvenais iemesls, kāpēc, iestājoties siltākam laikam, Latvijā pieaugs to cilvēku skaits, kas būs gatavi veikt sava mājokļa siltināšanu. Lai palīdzētu sagatavoties šī procesa uzsākšanai, siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma “Kingspan” eksperti apkopojuši četras lietas, kas jāņem vērā, ja grasies siltināt savu mājokli 2023. gadā.

Lasīt vairāk...

Saule spīd, bet spēka nav. Farmaceita padomi ziemas novārdzinātajiem

Pārslimotie vīrusi ziemas sezonā organismam ne tikai atņem spēku, bet arī patukšo uzkrātās vitamīnu un minerālvielu rezerves. Bieži vien tieši pēc ziemas perioda cilvēki sastopas ar pastiprinātu nogurumu, jūtas nomākti un apātiski, sajūt enerģijas trūkumu, var būt arī apetītes traucējumi. Gripas vai citu vīrusu pārslimošanas laikā organismā ir izdalījušies toksīni, kas bojā organisma šūnas un audus, un, kamēr tie neatjaunosies, pašsajūta tik ātri neatgriezīsies. Kā atgūt spēku, enerģiju pēc garās ziemas?

Lasīt vairāk...

Mārtiņš Āboliņš: Inflācija Latvijā joprojām ir augsta, taču tā sāk samazināties

Inflācija Latvijā joprojām ir augsta, taču tā sāk samazināties un pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija inflācija Latvijā ir noslīdējusi zem 20 %. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada martā patēriņa cenas Latvijā bija par 17,3 % augstākas nekā 2022. gada martā. Zemāka inflācija gan nenozīmē zemākas cenas un salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,7 %.

Lasīt vairāk...

Jānis Dimants: Daži zina, kas būs nākamais Valsts prezidents, un kāpēc neziņa māc tanti Pabažos

Kad marta vidū apritēja Kariņa otrās valdības it kā jau saudzēšanai allaž atvēlētās 100 dienas, tūdaļ pavīdēja kaut kas iz sērijas “nu tik sāksies!” Tas spilgtākais pieteikums veselā savijumā: Šlesera partija par valsts prezidenta amata kandidātu nosauc “Apvienotā saraksta” pieklusušo vai pieklusināto līderi Uldi Pīlēnu. Tūdaļ seko nākamais solis – pašreizējās valdības gāšana, un jaunievēlētais valsts galva par nākamā Ministru kabineta veidotāju nosauc nevienu citu kā Aināru Šleseru.

Lasīt vairāk...

Aptauja: Latvijas iedzīvotāju labsajūta ir sliktākā Baltijas valstīs

Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars – tie ir galvenie faktori, lai justos labi, “Rimi” aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji min stresu un nervozitāti.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.