Pēterupes draudzē laulībām baznīcā sagatavo īpaši
- Autors: Daina Vārpiņa, “Saulkrastu Domes Ziņas”
Foto - arhīvs
Mācītājs Ivo Pavlovičs Pēterupes evaņģēliski luteriskajā draudzē kopš 2007. gada ir salaulājis vairākus desmitus pāru. Mācītājam ir stingra nostāja, ka pārim pirms laulībām jāapmeklē sagatavošanas kurss: “Es viņus sagatavoju laulībām! Tas ir liels ieguvums laulājamajiem. Tie, kuri laulājas baznīcā, tomēr vēlas ģimeni balstīt garīgās un kristīgās vērtībās.”
Jā, ir bijuši gadījumi, kad pāris šajās tikšanās reizēs saprot, ka laulības baznīcā nav viņu ceļš... Nepietiek ar to, ka Saulkrasti, pēc jaunā pāra domām, ir skaista vieta kāzu svinībām un Saulkrastu baznīca turpat blakus. Ja jūtams, ka pārim ticība Dievam nav svarīgākā, un viņi atsakās no laulībām baznīcā, I. Pavlovičs atzīstas, ka izjūt zināmu atvieglojumu. Viņš to salīdzina ar laiku, kad pirms gadiem vispārējā deficīta dēļ grāmatnīcā, lai nopirktu labas grāmatas, komplektā nācās ņemt arī nepieprasītās. Nevajagot laulāties baznīcā, ja nav ticības Dievam, bet tikai vēlme pēc skaistas ceremonijas.
“Baznīcā viss notiek lēnām: tikšanās reizēs mēs dzeram tēju vai kafiju, runājamies un pakāpeniski gūstam atbildes. Man ļoti nepatīk, ja pāri šķiras, tādēļ katram man ir jāapsola, ka kopdzīves grūtajos brīžos viņš nāks pie manis runāt. Citādi es neuzņemos laulāt!” savu nostāju pauž mācītājs.
Lai laulātos Pēterupes draudzē, ir jābūt tās locekļiem, kristītiem un iesvētītiem – tāda ir vispārējā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas kārtība. Bieži vien pirms laulībām kāds no pāra vai abi mācītājam ir arī jākrista un jāiesvētī. Pēc I. Pavloviča pieredzes, biežāk tieši topošajiem vīriem šī ir pirmā saskare ar baznīcu, tomēr dažreiz šie paši vīri vēlāk kļūst aktīvi draudzes locekļi.
Ja kāds laulājamais ir citā draudzē, I. Pavlovičs mudina abus pāriet vienā draudzē. Saprotams, ka ģimene arī turpmāk apmeklēs vienu baznīcu, kristīs tajā bērnus u.tml. Līdz šim mācītājs laulājis tikai un vienīgi baznīcā, lai gan varētu to darīt arī ārpus tās telpām. Ir pāri, kuri dzīvo citā pašvaldībā, bet dažādu iemeslu dēļ par savējo izvēlējušies tieši Pēterupes draudzi, piemēram, kādam no pāra bērnība aizvadīta Saulkrastos un par šejieni palikušas labas atmiņas.
Jautāts par aizvadīto gadu kāzu tendencēm, I. Pavlovičs ievērojis, ka tagad bieži vien gaišā tērpjas ne tikai līgava, bet arī līgavainis. Redzams, ka lielākoties pāri izvēlas rīkot nelielas kāzas, bet pēc tām doties ceļojumā. Saulkrastu baznīcu kāzās drīkst dekorēt pēc savas gaumes – ar ziediem, lentītēm pie solu rindām.
Katrās laulībās līdztekus noteiktajam rituālam mācītājs saka arī sprediķi, un I. Pavlovičs vienmēr izvēloties runāt arī par mīlestību: “Ikvienu pāri es esmu iepazinis, tādēļ katram varu pateikt īpašus vārdus. Es saku viņiem vārdus par spēju vienam otru mīlēt, dzīvot kopā, jo ar savstarpēju pievilkšanās spēku vien nepietiek. Mācu, kā izdzīvot kopējo mīlestību, kas prasa darbu un abu ieguldījumu. Kad tiek noslēgta laulība Dieva priekšā, veidojas trijstūris: Dievs, sieva, vīrs. Dievs ir trijstūra augšā, un, jo katrs no pāra ir viņam tuvāk, jo mazāks attālums starp abiem.”
Jautāts par interesantiem brīžiem laulību laikā, I. Pavlovičs atceras, ka vienreiz, iznākot no baznīcas, neveiksmīgi spēris soli un salauzis kāju, taču dažādo mācītāja pienākumu dēļ pie ģipša ticis tikai nākamās dienas vakarā. Mācītājs laulā arī Skultes baznīcā, un viņam vienmēr atmiņā paliks Birutas Eglītes dokumentālās filmas “Sestā diena” uzņemšana – viens tās sižets tapis tieši laulību ceremonijas laikā.