Dzintris Kolāts: Vilks aitās, vilks aitās! Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto - LETA
Nesen Tviterī pazibēja kāda kunga ironija: “Vakar lasīju Rīgas domes deputātes Alijas Turlajas priekpilno vēsti saistībā ar Rīgas jauno budžetu: būšot lielākas algas, būšot jauni amati! Sirds silst, jo nauda jau tiek pareizi pārdalīta.”
Atalgojuma pieaugumam dažādos sektoros Rīgas pašvaldība novirzījusi 4,3 miljonus eiro. Tas ir daudz vai maz? Palūkosim konkrētā virzienā – kāds tad ir algas pieaugums Pilsētas attīstības departamentā, vēl precīzāk – Būvniecības kontroles pārvaldē jeb vienkāršāk – pilsētas būvvaldē. Papildus algām pielemti 428 tūkstoši eiro. Komentējot šo faktu, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja, “Jaunās Vienotības” deputāte Inese Andersone sūrojās, ka atalgojums ir nekonkurējošs, ka nevienu nav iespējams piesaistīt utt. Briesmas un šausmas!
Jau iepriekš nācies dzirdēt, ka arī Pierīgā ir problēmas ar vakanču aizpildīšanu būvvaldēs. Veiksim nelielu salīdzinājumu.
Vispirms par Rīgu. Pēc Finanšu departamenta datiem, Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks būvniecības jautājumos jeb būvvaldes vadītājs saņem 2353 eiro (šeit un turpmāk – pirms nodokļiem), vietnieks – 2264 eiro, bet būvinspektoru alga noteikta 1640 eiro mēnesī. Vēl ir arī būvinspektoru palīgi, kuriem 1280 eiro. Tagad gan atalgojums palielināsies līdz 1380 eiro. Pārējiem paliks kā bijis.
Tepat blakus Rīgai esošā Ādažu novada būvvaldes vadītāja atalgojums ir 2038 eiro, būvinspektors saņem 1550 naudiņas mēnesī. Ķekavas novada būvvaldes priekšnieka darba alga noteikta 1917 eiro, bet inspektoram – 1647.
Ja par vāju konkurenci, tad tas līdz šim bija Saulkrastu novadā, kur būvvaldes priekšniekam nācās samierināties ar 1222 eiro mēnesī, bet sapīcis inspektors dabūja 1150 eiro. Tiesa, no 1. marta algas būtiski mainītas. Nu attiecīgie skaitļi būs 1900 un 1647.
Savukārt netālajā Limbažu novadā būvvaldes priekšniekam alga ir 1690 eiro, bet būvinspektoram – 1270. Kā smejies – ir, kur augt.
Rodas vairāki secinājumi.
Pirmkārt, Rīgas būvniecības pārraugu algas ne ar ko īpaši neatšķiras, nemaz nerunājot par katastrofālu atpalicību.
Otrkārt – sevišķi mulsinošs Rīgas pašvaldības algu lietās ir cits apstāklis. Tajā pašā Pilsētas attīstības departamentā ir 21 brīva amata vieta, protams, ar visu naudiņu. Taču – tiek izveidotas vēl sešas jaunas darbavietas. Arī ar naudiņu. Izmanīga darbošanās. Varētu taču operēt ar esošajām rezervēm. Taču tas nav ne interesanti, ne motivējoši.
Treškārt – jebkurš no iepriekš pieminētajiem skaitļiem lielākajai daļai lasītāju šķitīs skaists sapnis. Vēl jau atšķirībā no privātā sektora šeit alga ir garantēta un droša. Un kur nu vēl saldie papildu bonusi: veselības apdrošināšana, mobilais telefons ar apmaksātām sarunām, automobilis ar visu zaļo vai ne tik zaļo degvielu…
Nelielais apskats dod pamatu uzskatīt, ka Rīgas politiķu vaimanas un pašslavināšanās ir tukša muld…, piedodiet, retorika. Kurš gan noticēs, ja kādreiz patiešām būs akūta naudas vajadzība?
“Trešā dienā vilks tiešām iznāk no meža. Gans brēc, cik jaudā: “Vilks aitās, vilks aitās!” Tik šoreiz neviens nenāk palīgā. Vilks nokož daudz aitu un aiznes vislabāko jēru. Vakarā gans dabū pērienu.” (Latviešu tautas pasaka)