Seši ekspertu ieteikumi, kā veicināt jauniešu interesi par zinātni ^{Apriņķis.lv}

Atklājot Baltijā vērienīgāko "dziļo tehnoloģiju" uzņēmējdarbības konferenci "Deep Tech Atelier", Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieminēja, ka valsts palielinājusi finansējumu fundamentālajām zinātnēm par 32%. Tiesa, pieejami līdzekļi ir nozares izaugsmes viena monētas puse, otra - cilvēki, kas var ne tikai pētīt, bet arī šos pētījumus likt lietā un komercializēt. Viena no zinātnes jomām, kas strauji attīstās un kļūst arī par viedās ekonomikas daļu, ir kosmoss. Tāpēc ir skaidrs, ka nākotnē aizvien vairāk būs nepieciešami cilvēki, kas varēs un vēlēsies strādāt šajā nozarē.

Vienā no konferences paneļdiskusijām "Cilvēki un kosmoss: barjeru mazināšana un iespēju radīšana" tika spriests, kā piesaistīt vairāk interesentu augošajai kosmosa industrijai, tostarp, kā motivēt bērnus un jauniešus apgūt eksaktās un inženierzinātnes. Pagaidām pieprasījums pēc šādiem speciālistiem daudzkārt pārsniedz piedāvājumu un tikai aug. Diskusiju vadīja Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents un kosmosa jomas aktīvists Pauls Irbins.

#1 Uzskatāmi demonstrēt kosmosa ietekmi uz ikdienas dzīvi

“Ja mēs tagad atslēgtu visus satelītus, cilvēce atgrieztos simts gadu tālā pagātnē – bez interneta un citiem komunikācijas līdzekļiem. Kosmosa tehnoloģiju spēks un to attīstības nozīme ir lielāka nekā mēs ikdienā apzināmies,” sacīja viens no diskusijas dalībniekiem - Čehijas kosmosa uzņēmuma "TRL Space" vadītājs Petrs Kapouns.

Tam piekrita arī Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta Inovāciju politikas nodaļas vecākā eksperte Angelīna Bekasova. Var droši teikt, ka ar kosmosu saistītās aktivitātes ir dabisks esošo ekonomisko aktivitāšu telpas paplašinājums un tās turpinās attīstīties nākotnē – līdzīgi kā tas notika ar aviācijas nozari.

“Kosmosam ir milzīgs tehnoloģiju pārneses potenciāls ar ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi. Piemēri var būt gan efektīvāki medicīnas vai būvniecības risinājumi, gan ūdens un gaisa attīrīšanas sistēmas, gan komunikācijas tehnoloģijas vai risinājumi, kas palīdz laikus novērst dabas katastrofas vai samazināt to sekas,” uzsver  Bekasova.

#2 Veidot sinerģijas starp dažādām kopienām jau studiju gados

Bekasova uzskata, ka svarīga loma kosmosa jomas attīstībā būs topošajiem profesionāļiem, tāpēc jādomā par viņu motivāciju.

"Dziļo tehnoloģiju" uzņēmējdarbības veiksmes stāstam ar inženierzinātņu ekselenci vien vairs nepietiek. Kosmosa vai jebkuras zinātņietilpīgas nozares projekta pieteikums pašlaik pieprasa arī komercializācijas redzējumu un atbilstošus komunikācijas plānus. Bez tā nedz projekta pieteikums netiks veiksmīgi novērtēts, nedz topošā inovācija pilnvērtīgi izmantos savu potenciālu sasniegt mērķa tirgu.

Pēc Bekasovas paustā, pašlaik kosmosa nozarē ir liels pieprasījums pēc ļoti dažādu nozaru speciālistiem. “Mums jābeidz sagaidīt no inženieriem, ka viņi pildīs arī uzņēmēju un sabiedrisko attiecību speciālistu lomu – tā ir ļoti izplatīta prakse mūsu valstī,” piebilda Bekasova.

Viņas ieskatā, šim nolūkam jau augstākās izglītības iestādēs būtu veidojama sinerģiju kultūra starp dažādām fakultātēm. "Piemēram, eksakto zinātņu studenti ir neaizstājami tehnoloģiski ietilpīgu inovāciju attīstīšanā, vadībzinības studenti zinās, kā efektīvāk izvērtēt un attīstīt inovācijas komerciālo potenciālu un piesaistīt investīcijas, savukārt humanitāro zinātņu studenti ir nepieciešami efektīvai informācijas pasniegšanai, sabiedrisko attiecību īstenošanai, kā arī sadarbības partneru tīkla attīstībai,” uzskata Bekasova.

Viņa atminējās, ka studiju gados dažādas fakultātes bija kā dažādas pasaules. "Es tiešām vēlētos redzēt vairāk komandas darbu un mijiedarbību starp dažādu jomu profesionāļiem, piemēram, veidojot starpdisciplināras komandas diplomdarba rakstīšanā – tas nodrošinātu iemaņas un zināšanas, kas ir pārnesamas un pieprasītas darba tirgū jau šodien,” tā Bekasova.

#3 Jomā iesaistošas aktivitātes jau no bērna kājas un jāiesaistās arī uzņēmumiem

Kapouns dalījās Čehijas pieredzē, kur ar bērniem sāk strādāt jau no bērnudārza un turpina to darīt arī pamatskolā un vidusskolā. “Mēs to saucam par “Kosmosa akadēmiju”. Tā ir brīvprātīga programma, kuras ietvaros katru nedēļas nogali visa mācību gada garumā bērni mācās, piemēram, būvēt satelītu," stāstīja Kapouns.

Viņš arī uzsvēra, ka liela loma jaunās paaudzes speciālistu veidošanā ir uzņēmēju ieguldījumam un iniciatīvai. Protams, arī valstij ir jāiesaistās, bez tā nebūs iespējams.

“Mēs uzsākām programmu vidusskolās pirms septiņiem gadiem un tagad mums ir pirmais darbinieks.  Viņš absolvēja tehnisko universitāti un pērn mēs viņu pieņēmām darbā,” stāstīja uzņēmējs.

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes vadošais pētnieks un docents Guntars Kitenbergs pastāstīja, ka arī Latvijā ir līdzīga programma - “Jauno fiziķu skola”. Tā ir augstskolu studentu iniciatīva, kuras mērķauditorija ir vidusskolēni.

Katra sestdiena tiek veltīta kādai noteiktai ar fiziku saistītai tēmai. Mērķis ir parādīt to, ko parasti nedara skolās: ne tikai fizikas sarežģītību, bet arī tās pievilcību. “Jauno fiziķu skola” šogad notiek jau divpadsmito gadu un ik mēnesi tajā piedalās apmēram četri simti skolēnu.

“Tas ir labs piemērs, ko var sasniegt, ja ir iniciatīva. Taču mums vajadzīgs vairāk cilvēku, kas var atraktīvi pasniegt eksaktos priekšmetus visos līmeņos. Manuprāt, šādai ārpusklases aktivitātei jābūt tikpat pieejamai kā tautas dejām vai korim," uzskata Kitenbergs.

#4 Ar kosmosu saistītās programmas universitātēs

Bez tam, universitātēs ir svarīgi izveidot kosmosam veltītas programmas. Kaut gan Čehija pievienojās Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) jau 2008. gadā, tikai šogad universitātē bija pieejama maģistra programma kosmosa zinātnē.

Arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nākotnē plāno izveidot mācību programmas, kas saistītas ar kosmosu.

Tāpat RTU vēl 2021. gadā parakstīja līgumu ar EKA par ESA_lab@RTU izveidi, un tiek plānots tuvākajā nākotnē Rīgā atvērt arī EKA Biznesa inkubācijas centru, kas vēl vairāk palīdzēs apmainīties ar zināšanām, pieredzi, inovācijām un sekmēt kosmosa jomas zinātņietilpīgo uzņēmumu veidošanos Latvijā.

#5 Vecāki – bērnu iedvesmotāji

Tikmēr padomniece pētniecības un kosmosa jautājumos Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Lauma Sīka uzsvēra, ka liela loma bērnu nākotnes profesijas izvēlē ir arī vecākiem.

"Vecākiem ir jāmudina bērniem atrast savs ceļš, nespriežot pēc savas pagātnes pieredzes. Piemēram, vecāki mēdz sacīt, ka "man jau skolā matemātika nepadevās, tev droši vien arī būs tāpat." Taču faktiski to neviens nevar zināt, kas bērnam izdosies un kas ne," secināja ierēdne.

Sīka uzsvēra, ka vecākiem būtu jāmāca bērniem sapņot par lielām lietām. "Audziniet bērnus tā, lai viņi ir drosmīgi, jo šajā pasaulē tu nevari būt pārāk drosmīgs. Mums jāiedrošina, lai jauni cilvēki vēlētos sevi pierādīt, un viens veids, kā to darīt, ir iesaistīties kosmosa nozarē,” sacīja Sīka.

Irbins piebilda, ka 2023. gadā Cēsīs tiks atvērts “Kosmosa izglītības centrs”, kur ģimenes ar bērniem varēs aizraujošā veidā iepazīties ar kosmosa izpēti un uzzināt, kādā veidā iesaistīties kosmosa industrijā.

#6 Pasniedzēji, kas mīl savu darbu

Savukārt RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna uzskata, ka jauniešu ieinteresēšanai viena no svarīgākajām lietām ir piesaistīt pasniedzējus, kas kaislīgi mīl savu darbu. “Ideja ir iesaistīt dažādu akadēmisko līmeņu studentus un skolēnus, lai viņi kopā strādātu pie reāliem projektiem, piemēram, raķetes būvēšanas. Tam vajag pasniedzējus, kas tiešām "deg" par savu darbu un mērķi," skaidroja Juhna.

Piemēram, šogad Irbina un raķešu konstruktora Andreja Puķīša vadībā RTU studentu komanda programmā "Vertikāli integrēts projekts" pašu spēkiem projektēja un uzbūvēja raķeti.