Vai maksātnespēja un parādu piedziņa ir viens un tas pats?
- Autors: Apmaksāta publikācija
Parādi var uzkrāties pārsteidzoši ātri – pietiek nokavēt vienu maksājuma termiņu, un pēc pāris mēnešiem kopējā aizdevumu summa jau gandrīz divkāršojas. Jo vairāk aizdevumu ir noformēts vienam cilvēkam, jo augstāks ir parādu veidošanās risks. Ja situāciju nerisina, parādi galu galā ved pie parādu piedziņas – nepatīkama procesa, kas radikāli maina cilvēka ierasto dzīves līmeni. Vai iespējams pagriezt situāciju sev par labu? Jā, un pieejamais risinājums ir maksātnespēja – lasi par to vairāk šajā rakstā!
Maksātnespēja VS parādu piedziņa
Privātpersonām-parādniekiem ir divi varianti, kā tikt galā ar parādiem: gaidīt parādu piedziņu vai uzsākt maksātnespējas procedūru. Šie jēdzieni nav sinonīmi un nozīmē divus ļoti atšķirīgus procesus.
Parādu piedziņas gadījumā piedziņu uzsāk kreditors. Viņš var izvēlēties rīkoties tiesas vai ārpustiesas ceļā, piesaistot darbam privāto parādu piedziņas uzņēmumu. Parādniekam tas nozīmē nepatīkamas sarunas ar trešajām pusēm, nepieciešamību apmaksāt parādu piedziņas izmaksas un ļoti neizdevīgus piedziņas nosacījumus. Parādu piedziņu parasti uzsāk pēc tam, kad parādnieks jau ir uzkrājis ļoti lielus parādus, un piedziņas mērķis ir atgūt visu šo summu atpakaļ. Savukārt maksātnespēja ļauj parādniekam pašam lemt par savu parādu tālāko likteni.
Kāpēc maksātnespēja privātpersonām ir draudzīgāka?
Maksātnespējas procesu uzsāk pats parādnieks, un tas uzreiz nostāda viņu labākā situācijā. Pieteikt maksātnespēju iespējams jebkurā brīdī, ja izpildās vismaz pamatnosacījumi:
- parādnieks ir Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs;
- pēdējos sešus mēnešus parādnieks bija deklarējies Latvijā;
- parādsaistību apjoms ir vismaz 5000 EUR vai vismaz 10 000 EUR, ko nevar atmaksāt viena gada laikā.
Maksātnespējas pasludināšana ļauj parādniekam izvairīties no bankas kontu bloķēšanas un sensitīvas informācijas izpaušanas trešajām pusēm. Piesakot maksātnespēju, varēsi būt drošs, ka par parādiem neuzzinās darba devējs, radinieki un citas kredītsaistībās neiesaistītās personas. Tā kā maksātnespēju piesaka pats parādnieks, visa komunikācija notiek starp parādnieku un kreditoru/-iem, ar maksātnespējas administratora starpniecību. Parādu piedziņas uzņēmumi procedūrā netiek iesaistīti.
Cik izmaksās parādu norakstīšana?
Maksātnespējas process nav vienas dienas darbs un nav arī bezmaksas pakalpojums. Ņem vērā, ka pats jēdziens “maksātnespēja” paredz fiziskas personas nespēju atmaksāt uzkrātos aizdevumus, procentus un soda naudas, nevis pilnu finanšu bankrotu. Līdz ar to, uzsākot maksātnespējas procedūru, parādniekam jārēķinās ar šādiem izdevumiem:
- obligātās izmaksas: depozīts 860 EUR (divas minimālās algas) + valsts tiesas nodeva 70 EUR;
- administratīvās izmaksas: pieteikums tiesai par maksātnespējas procedūras pasludināšanu, +/- 400 EUR + komunikācija ar administratoru, +/- 200 EUR + saistību dzēšanas plāna izstrāde, +/- 400 EUR + pieteikums tiesai par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu, +/- 200 EUR + pieteikums tiesai par atbrīvošanu no saistībām, +/- 300 EUR.
Papildu izdevumu aile ir tēriņu saistību daļējai dzēšanai. Pasludinot maksātnespēju, parādi netiek norakstīti pilnībā, un saistību dzēšana turpinās vēl vismaz 6 mēnešus. Šajā laika period parādniekiem jāatmaksā kreditoriem vismaz 144 EUR mēnesī, bet precīzākais aprēķins ir atkarīgs no parādnieka maksātspējas un atlikušo parādu summu apjoma.
Minimālie izdevumi maksātnespējas procesa uzsākšanai, novadīšanai un atlikušo saistību dzēšanai ir no 4 158 EUR līdz pat 7 614 EUR. Kopējās maksātnespējas izmaksas var būt arī lielākas, tāpēc katrs maksātnespējas process ir individuāls.
Maksātnespēja ir sarežģīta juridiskā procedūra, tāpēc vislabāk doties šajā ceļojumā kvalificēta jurista pavadībā. Palīdzību maksātnespējas jautājumos sniedz aizdevumu salīdzināšanas platforma NetCredit – ienāc, uzzini vairāk un piesakies konsultācijai!