Šokējoši: Siguldā mācītājs aizvilina bērnu; mātei atņem aprūpes tiesības

(29)
2012. gada 10. augusts, 11:58

Nav vajadzīga pat minūte, lai māte, kura līdz šim nav bijusi bērnu tiesību aizstāvju redzeslokā, zaudētu meitas aprūpes tiesības, pārliecinājusies siguldiete Žanna Pilsētniece.

"To, ka pie mums notiek šausmu lietas, es jau zināju, taču nekad nebūtu domājusi, ka ar mani un manu bērnu kas tāds varētu atgadīties," ar asarām acīs stāsta Žanna. Septiņus ar pusi gadus vecās Alīnas mātei liegta iespēja meitiņu no rītiem modināt, izķemmēt viņai matus un vakarā nolikt gulēt.


Žannai, tāpat kā viņas vīram, atņemtas aprūpes tiesības. Viņi vairs nav mazās Alīnas juridiskie vecāki, tikai – bioloģiskie. Pilsētnieku ģimene, pēc pašu teiktā, nesirgst no atkarībām, nedzīvo graustā un bērnus badā nemērdē. Žannai ir sava versija, kāpēc tas tā noticis. Turklāt, tā ir pilnīgi pretēja vietējās bāriņtiesas apgalvotajam.

Pievērš ticībai pret mātes gribu

"12. jūlijā pēc pusdienām mana meita izgāja ārā paspēlēties smilškastē mājas pagalmā. Meita zināja, ka drīkst uzturēties tikai mājas priekšā, kur viņu redzu," stāsta mamma. Kādu brīdi Žanna no loga novērsusi skatienu, un Alīnas vairs tuvākajā apkārtnē nebija. Sieviete sākusi meitu meklēt, aptaujājusi kaimiņus, zvanījusi uz policiju. Likumsargi Žannai teikuši, ka jāraksta iesniegums par pazudušu bērnu.

Sieviete turpinājusi meitu meklēt pati saviem spēkiem. Vispirms apstaigājusi kaimiņus. Kāds no viņiem redzējis, kā meitene kopā ar vietējās reliģiskās organizācijas "Žēlastības upe" mācītāju Kasparu Gulbi esot devusies uz viņa dzīvokli, kas atrodas divas mājas tālāk.

"Tas cilvēks mums ir zināms, jo ne tikai manai ģimenei, bet arī citiem mājas iedzīvotājiem piedāvāja iesaistīties viņa vadītājā draudzē. Es gan mācītājam vairākkārt skaidroju, ka neesam ticīgi. Tas viņu netraucēja uzrunāt Alīnu un aicināt viņu uz lūgšanām," stāsta izmisusī māte, piebilstot, ka uzreiz devusies pie šā vīrieša. Mācītājs no sākuma nav atbildējis, bet pēc brīža devis ziņu un stingri norādījis, ka pašlaik notiekot dievkalpojums, lai viņa neuztraucoties.

"Tā ir mana meita, un jūs nevarat tā vienkārši viņu paņemt. Tas nekas, ka jūs mani mazliet pazīstat. Tas nedod tiesības manu meitu vest pie sevis uz mājām. Teicu, ka saukšu policiju," tās dienas notikumus atminas Žanna. Pēc viņas teiktā, līdz ar policijas ierašanos mācītājs kopā ar Alīnu esot iznākuši no viņa mājas. Taču meiteni pie mātes nelaidis. Teicis, ka jāsauc bāriņtiesa, kas, kā atminas Žanna, esot ieradusies neticamā ātrumā.

Māte stāsta, ka klātesošais "Žēlastības upes" līderis policijai un bāriņtiesai esot paziņojis, ka ir mācītājs, kurš meiteni ņēmis pie sevis, jo viņai esot interesanti. Pilsētniekiem, redz, esot vienistabas dzīvoklis, bet viņam – divas istabas. "Protams, ka bērns ies pie svešiem cilvēkiem, ja viņam piedāvās, piemēram, paspēlēt datorspēles, kuru mums mājās nav, jo neesam tik bagāti," tā Žanna.

Bāriņtiesas pārstāve, pēc sievietes teiktā, esot kaut ko klusi pajautājusi mācītājam, tad pagriezusies pret māti un teikusi, ka aprūpes tiesības ir atņemtas. Savukārt meitenei pavēlošā tonī norādīts, lai kāpj mašīnā.

"Man aprūpes tiesības atņēma 40 sekunžu laikā. Pat nepazīstot. Tas nekas, ka es nekad līdz šim nebiju viņu redzeslokā," raudot stāsta Alīnas māte.

Nelabvēlīga vide eiroremonta dzīvoklī?

Tad tiesībsargājošo institūciju "kompānija", pēc mātes teiktā, esot atminējusies, ka jāapmeklē arī bērna dzīvesvieta. Mājās bijis Žannas vīrs un jaunākā meita Elīna.

Pirmais jautājums no neaicināto ciemiņu puses esot bijis par to, kāpēc meitenes guļot vienā gultā. To vajagot mainīt. Uz norādījumu, ka jāmeklē plašākas telpas, sieviete atbildējusi, ka esošo mitekli jaunajā projektā esot ņēmuši kredītā, tādēļ tā vienkārši nevarot to samainīt uz labāku. Turklāt arī rocība to neļaujot. Izskanējusi piebilde, ka ģimene pārāk pieticīgi dzīvojot. Tas nekas, ka ir eiroremonts. Taču neesot gultas pietiekamā skaitā, katrai meitenei vajagot savu.


"Mēs varbūt esam trūcīgi, taču bērnus mīlam. Viņi ir paēduši, apģērbti. Labi, mēs dzīvojam viesistabas dzīvoklī, taču ir karstais ūdens, elektrība un viss pārējais," teic izmisusī māte. Viņa norāda, ka uz mudinājumiem aprunāties ar kaimiņiem policisti un bāriņtiesa neesot reaģējuši, sakot, ka esot jau parunājušies ar mācītāju. Tikmēr Alīna nonākusi krīzes centrā Valmierā.

Pie krīzes centra kliedz, ka mīl meitu

Sieviete nav bijusi mierā ar šādu bērnu tiesību aizsargu lēmumu, tādēļ jau nākamajā dienā devusies uz Sociālo dienestu, pēcāk – policiju un krīzes centru Valmierā.

"Biju tur četras reizes. Pēdējā centra darbiniece man norādīja, ka ar mani laikam viss nav kārtībā, ja visu laiku braucot. Atbildēju, ka tā ir mana meita un es tā vienkārši nevaru aizmirst," stāsta sieviete.

Viņa uz turieni bija devusies kopā ar jaunāko meitu: "Mēs ar Elīnu izskrējām ārā un sākām mājas priekšā kliegt, cik bija spēka: "Alīna, es tevi mīlu. Es, tava mamma!" Mēs kliedzām tik ilgi, cik bija spēks, lai dzird visa Valmiera. Cilvēki, kas gāja, apstājās, un mašīnas, kas brauca, apstājās. Pat Elīna kliedzot raudāja: "Māsa... Alīna!"

Glābšana no varmākas?

Tikai vēlāk Žanna uzzinājusi, ka ierosināta krimināllieta par vardarbību. To apliecina arī Siguldas bāriņtiesas vadītāja Daina Reizenberga. Lūgta komentēt situāciju, viņa jautāja, kādēļ šī lieta esot tik nozīmīga un diez vai bērnam nākšot par labu, ja par to rakstīs presē. Pēcāk gan piekrita atbildēt rakstiski caur Siguldas novada domes Sabiedrisko attiecību departamentu.

"Siguldas novada bāriņtiesa 12. jūlijā, atsaucoties uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas policijas iecirkņa zvanu, ieradās notikuma vietā, kur nepilngadīga meitene kategoriski atteicās atgriezties pie saviem vecākiem un apgalvoja, ka viņu fiziski ir iespaidojis tēvs, rādot zilumus uz kājām. Notikuma vietā bija klāt arī meitenes māte, kura šajā laikā ar meitu nekontaktējās," rakstīts atsūtītajā atbildē.

Atsūtītajā dokumentā arī teikts, ka Siguldas novada bāriņtiesa, pamatojoties uz Bāriņtiesas likuma 23. panta pirmo daļu, kurā ir noteikts – ja dzīves apstākļu pārbaudē vai kā citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa pilnvērtīgu attīstību, bāriņtiesas priekšsēdētājs vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem un bērna nogādāšanu drošos apstākļos. Bāriņtiesu likuma 22. panta piektajā daļā ir teikts, ka bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem, ja konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu.

Žannai par to gan ir cits skaidrojums: "Kad man atņēma aprūpes tiesības, viņi vēl nebija pie mums atnākuši, nebija runājuši ar manu vīru. Ja tiešām būtu bijusi vardarbība, kāpēc policija un bāriņtiesa mūs uzreiz nenopratināja?"

Par spīti mātes centieniem, Alīnu iekārtoja "Valdardzes" krīzes centrā. Taču Žanna padoties negrasās. Viņai ir savs skaidrojums, kāpēc tas tā noticis.

"Mēs dzīvojam noslēgti, ienaidnieku nav. Bagāti neesam. Vienīgais iemesls varētu būt vēlme adoptēt manu bērnu. Varbūt kādi ārzemnieki to grib," spriež Žanna. Par to liecinot arī tas, ka tikai viena kaimiņiene esot parakstījusi dokumentus, apliecinot vardarbību šajā ģimenē. Tā, pēc viņas teiktā, esot vietējā Ģimenes atbalsta centra vadītāja Kristīne Freiberga.

Sazvanīta darbā, K. Freiberga gan teic, ka kā kaimiņiene nekādus dokumentus neesot parakstījusi. Arī viņa aicina sazināties ar novada Sabiedrisko attiecību nodaļu un uzsver, ka "šis jautājums esot ļoti sensitīvs, jo iesaistīta maza meitene".

Pārdeklarē dzīvesvietu

Daudz runātīgāka ir Cēsu bāriņtiesas priekšsēdētāja Velga Keviņa, pie kuras vērsusies izmisusī māte. Žanna, neticot Siguldas bāriņtiesas objektivitātei, nolēmusi meitu deklarēt Cēsīs. Sieviete cer uz taisnīgumu.

"Es saprotu, ka cilvēks ir izmisis un meklē jebkurus veidus, kā atgūt meitu. Pašlaik mamma ir pārsūdzējusi Siguldas bāriņtiesas lēmumu Administratīvajā tiesā, kura vēlreiz izvērtēs šo gadījumu. Tas, ka viņa tagad deklarēsies Cēsīs, nebūt nenozīmē, ka mūsu pašvaldības institūcijas var atcelt Siguldas bāriņtiesas lēmumu," teic V. Keviņa.

Par otru meitu aizmirsās...

Uz jautājumu, vai viņu nemulsina fakts, ka šajā it kā "varmācīgajā" ģimenē ir palicis otrs bērns, Cēsu bāriņtiesas vadītāja tieši neatbild, tikai norāda, ka agresija, iespējams, varētu būt vērsta tikai pret vienu meitu. Kāpēc ģimenē atstāja jaunāko, tas ir tikai viens no neskaidrajiem jautājumiem.

Iespējams, miglu izklīdināt palīdzētu iesaistītais draudzes "Žēlastības upe" mācītājs, taču internetā norādītie tālruņa numuri saziņai vairākas dienas klusēja, bet uz nosūtītajām e-pasta vēstulēm atbildes nebija.

Māte ilgi cenšas runāt lietišķi, taču, stāstot par to, kā netika laista pie meitas Valmieras krīzes centrā, emocijas ņem virsroku un sieviete izplūst asarās.Māte ilgi cenšas runāt lietišķi, taču, stāstot par to, kā netika laista pie meitas Valmieras krīzes centrā, emocijas ņem virsroku un sieviete izplūst asarās.
Māte ilgi cenšas runāt lietišķi, taču, stāstot par to, kā netika laista pie meitas Valmieras krīzes centrā, emocijas ņem virsroku un sieviete izplūst asarās.

 

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Pierīgas florbola klubi @FSMasters @KekavasBulldogs @FBK_SAC izslēgšanas turnīrus sāk ar trim uzvarām sešās spēlēs… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Ulbrokas @UlbrokasSK un Salaspils @Spils_handbols handbolisti zaudē mājās, Stopiņu handbolistes neuzvar viesos… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Pa Garkalnes novada mežiem, ezeriem un rakstnieka Jaunsudrabiņa takām aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/8nCeSmQtYW

Twitter Citi raksta

sigulda_lv
Sirsnīgā pasākumā „Esmu dzimis Siguldas novadā” sveikti 2017.gada otrajā pusgadā dzimušie mazuļi:… twitter.com/i/web/status/9…
ugunsdzeseji
Piedeguša ēdiena izraisītos ugunsgrēkos vakar cieta viens cilvēks un viens tika izglābts. Arī šodien piesviluša ēdi… twitter.com/i/web/status/9…
Sigulda_Thrills
Šonedēļ izstādes apmeklētājus Minhenē, Vācijā iepazīstina ar Gaujas Nacionālā parka un Siguldas tūrisma piedāvājumu… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018