CSP: Šāgada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem
- Autors: Apriņķis.lv
Bezdarba līmenis pēc dzimuma pa ceturtkšņiem (procentos). Grafika – CSP
2023.gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.
Šī gada 1. ceturksnī bija 59,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2022.gada 4.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1 %). 1. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (5,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,7 %).
2023.gada 1.ceturksnī 33,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,8 tūkstoši bija bez darba 6-11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,8 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 tūkstošiem.
Pirmajā ceturksnī bija 17,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku – par 1,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 28,5 % – par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un arī pirms gada.
2023.gada 1.ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 14,4 % bija jaunieši (15-24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 4,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājies par 1,9 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 13,4 %, kas ir par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, bet par 2,7 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,7 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājies par 1,7 tūkstošiem, liecina CSP informācija.
35,6 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,4 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Šā gada 1.ceturksnī gandrīz trešdaļa (32,0 %) jeb 441,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 3,3 tūkstošiem jeb 0,8 %, bet gada laikā – par 3,4 tūkstošiem jeb 0,8 %.
Pēc CSP datiem, 3,0 tūkstoši jeb 0,7 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,2 %, bet 2022. gada 4. ceturksnī – 1,6 %.