Visvairāk 9.klašu skolēnu izkrituši matemātikas eksāmenā

Tāpat vissliktākos rezultātus uzrādījuši skolēni, kas pamatizglītību apguva tālmācībā - zem 20% eksāmenu nokārtoja 44,77% skolēnu, no kuriem 18,29% nesasniedza 10% vērtējumu. Pēc Voroņenko teiktā, šis ir "bīstams signāls" tam, ka tālmācība nav pietiekami atbilstoša mācību forma skolēniem pamatskolas posmā.

Visaugstāko sniegumu uzrādījušas valsts ģimnāzijas - skolēni visbiežāk ieguva 90-99%. Pamatskolās skolēni eksāmenā visbiežāk ieguva 20-29% vērtējumu, bet vidusskolās - 30-39%. Vienlaikus izglītības iestādes tipu nevar uzskatīt par izšķirošo faktoru, lai skolēns 9.klases matemātikas eksāmenā iegūtu ļoti augstu rezultātu, atzīmēja VISC vadītāja. Liela nozīme ir skolotāja sniegtajā atbalstā.

Voroņenko uzsvēra, ka sliktākais sniegums bijis uzdevumos par tēmām, kas apgūtas 7.klasē - laikā, kad "Covid-19" pandēmijas dēļ skolēni lielākoties vielu apguva attālināti. Grūtāk skolēniem veicies ar kompleksu problēmu risināšanu - vidējais vērtējums šajā daļā bijis 37,1%. Savukārt zināšanu, izpratnes un prasmju pārbaudē skolēni vidēji guvuši 54,6%.

Latviešu valodas eksāmenā vismaz 10% ieguva 18002 skolēni, bet eksāmenu nenokārtoja 90 skolēni. Katrs piektdaļa skolēnu jeb 20,5% latviešu valodas eksāmenā ieguva 60-69%, 19,8% skolēnu ieguva 50-59%, bet 17,3% skolēnu - 70-79% vērtējumu.

Vislabāk skolēniem veicies mutvārdu runā, kur vidējais vērtējums bija 77,6%. Šajā eksāmena daļā skolēni iepriekš varēja sagatavot runu par sev aktuālu tematu, tomēr tika novēroti atsevišķi gadījumi, kad skolēns ne līdz galam izprata būtību runai, ko bija iemācījies no galvas. Voroņenko atzīmēja, ka ar eksāmena daļas izpildi sliktāk esot veicies skolēniem no mazākumtautību programmām. Detalizēta snieguma analīze gan gaidāma augustā.

Teksta satura un valodas līdzekļu analīzē skolēnu vidējais vērtējums bija 54,6% - galvenokārt pieļautas neuzmanības kļūdas. Savukārt tekstveidē skolēni visvairāk rakstījuši par saviem nākotnes nodomiem, savukārt tie, kuri izvēlējās tematu "Darbs - panākumu atslēga", visbiežāk aprakstījuši Latvijas hokeja izlases panākumus. Šajā eksāmena daļā vidējais skolēnu sniegums bija 51,6%.

Skolēniem vislabāk veicies ar angļu valodas eksāmenu - vidējais vērtējums starp pamatskolas beidzējiem bijis 67%. Angļu valodas eksāmenu virs 10% sliekšņa nokārtoja 17 817 skolēni, no tiem piektdaļa skolēnu jeb 20,41% ieguva vērtējumu 80-89%. Augstākos rezultātus skolēni uzrādījuši runāšanas daļā.

Angļu valodas eksāmenu pietiekamā līmenī nav spējuši nokārtot 0,8% jeb 143 skolēni. Galvenie iemesli tam esot bijuši, ka skolēns neapmeklēja kādu no eksāmena daļām, skolēnam bijis nepietiekams valodas lietojums runāšanas daļā vai arī rakstīšanas daļa nav atbildusi tematam.

9.klašu eksāmenu vērtēšana centralizēti tika ieviesta, jo šogad noslēdzās jaunā izglītības standarta ieviešanas process, līdz ar ko bijis svarīgi novērtēt, kā izglītojamie to ir apguvuši, atzīmēja Voroņenko. Tāpat tika apzināts, cik liela ietekme bijusi Covid-19 pandēmijai uz bērnu zināšanām un kādas rekomendācijas varēs sniegt skolām.

Šis ir pirmais gads, kad 9.klašu absolventiem visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiks izteikts procentos. Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%. Ja skolēns kādā no eksāmeniem nav ieguvis vismaz 10%, tad skolēns šajā mācību gadā saņems liecību un atkārtoti kārtos noslēguma pārbaudījumus nākamā mācību gada noslēgumā.

Voroņenko cer, ka arī skolas veiks plašāku izvērtējumu gadījumā, ja ir bijuši skolēni, kuri šogad nenokārtoja kādu no eksāmeniem, jo, iespējams, šiem skolēniem varēja palīdzēt apgūt mācību vielu. VISC plāno stiprināt metodisko atbalstu skolām, lai tās spētu apzināties, kādos aspektos bija nepieciešama lielāka iesaiste. Līdz 2024./2025.mācību gadam šo vērtējuma slieksni plānots palielināt līdz 20%.

Labus sasniegumus šajā eksāmenu sesijā uzrādījuši arī bērni no Ukrainas. Detalizēta analīze par šo bērnu sniegumu gaidāma jaunnedēļ.