LDDK aicina ieviest jaunus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus izglītības jomā

LDDK un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piektdien piedalījās Finanšu ministrijas (FM) rīkotā sanāksmē, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem izglītības jomā.

LDDK norāda, ka esot izdevies gūt FM atbalstu palielināt IIN atvieglojumu par darba devēja izmaksātu stipendiju audzēknim, kas pie darba devēja iesaistīts darba vidē balstītās mācībās profesionālās izglītības programmas ietvaros. Savukārt priekšlikumam palielināt stipendijas augstskolu studentiem līdz pusotras minimālās algas apmēram mēnesī nepiekrītot par nodokļiem atbildīgo ministriju ierēdņi.

LDDK uzsver, ka īpaša uzmanība Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādē būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Reizē LDDK un IZM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) pauž gandarījumu, ka ar FM nav domstarpību, vai atvieglojumi vispār būtu ieviešami - par to visas puses ir vienisprātis, tomēr nesakrītot izpratne par to, kā šīs izmaiņas administrēt, nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs pauž, ka FM būtu jāsāk nevis ar disciplinējošiem ieviešamās normas uzraudzības kritērijiem, bet gan motivējošiem un veicinošiem pasākumiem šī mērķa sasniegšanā. 

Pēc Gorkša vārdiem, LDDK un IZM rosinātās darbaspēka nodokļu izmaiņas izglītības jomā (atbilstoši arī OECD rekomendācijām) no FM puses pēc būtības tiek atbalstītas, tomēr normatīvā regulējuma izstrādes procesā tiek piedāvāti uzraudzības kritēriji, kas paredz birokrātiskā sloga palielināšanās riskus. 

''LDDK nepiekrīt ierobežojumiem, kas paredzētu obligātu darbinieka līdzmaksājumu un stingri regulētu minimālo gadu skaitu, kas pēc absolvēšanas būtu jānostrādā darba vietā, kas segusi augstākās izglītības izdevumus. LDDK iestājas par regulējuma vienkāršību un uzskata, ka darba devējam nepieciešamā aizsardzība jau ir paredzēta Darba likumā, kas paredz, ka darba devējs var slēgt vienošanos ar darbinieku, kuram darba devējs ir sedzis mācību izdevumus,'' norāda Gorkšs.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders norāda, ka augsti kvalificēts un profesionāls darbaspēks ir atslēga Latvijas konkurētspējai un ekonomiskajai izaugsmei, līdz ar to, šādi atvieglojumi ļautu darba devējiem atvieglot iespēju ieguldīt savu darbinieku kvalifikāciju un prasmju celšanā. 

''Augstākajai izglītībai Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, ko skaidri parāda tas, ka pēc absolventu monitoringa datiem - absolventu saņemtais atalgojums strauji aug pēc absolvēšanas un būtiski pārsniedz valsts vidējo. Mēs arī labi redzam, īpaši saistībā ar daudz tautsaimniecības nozaru zinātnisko, tehnoloģiju vai inovāciju attīstību to, cik aktuāli ir esošajiem darba ņēmējiem atjaunot, pilnveidot vai iegūt jaunas prasmes, kompetences vai kvalifikāciju, kur šādi darbaspēka nodokļu izmaiņu atvieglojumi ir ļoti gaidīti,'' saka Paiders.

Savukārt RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps uzsver, ka jaunu tehnoloģiju radītās darba tirgus izmaiņas pieprasa pastāvīgu jaunu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā. 

Pēc Zepa vārdiem, ņemot vērā kritisko augstas kvalifikācijas STEM jomu speciālistu trūkumu Latvijā, valstij ir jāmotivē darba devējus ieguldīt savu darbinieku izglītības pilnveidošanā. 

''RTU veiktās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka 30% respondentu būtu gatavi studēt augstākā līmenī vai tālākizglītības kursos, ja darba devējs viņus atbalstītu. Tas apliecina darba ņēmēju izpratni par nepieciešamību pilnveidot savas zināšanas atbilstoši darba tirgus un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, taču viņiem ir nepieciešams pamudinājums,'' apgalvo Zeps.