LPS vadītājs kritiski vērtē FM piedāvājumu pārdalīt IIN ieņēmumus par labu valstij

Viņš skaidroja, ka ieņēmumi no IIN ir lielākie nodokļu ieņēmumi, kas nonāk pašvaldību budžetā, "tāpēc tas pašvaldībām ir vēl jo sāpīgāk". "Tik liels samazinājums viena gada ietvaros noteikti ir nesamērīgs," pauda LPS vadītājs. Vienlaikus viņš piebilda, ka, piemēram, Igaunijā notiek diskusijas par pretēju ieceri - kā IIN pārveidot par pašvaldību nodokli, bet tikmēr Latvijas valdība grasās iet uz pretējo pusi.

Kaminskis uzsvēra, ka nākamgad pašvaldībām savos budžetos papildus jārod kopumā ap 50 miljoniem eiro, kas nepieciešami saistībā ar garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanu, dzīvokļa pabalstiem, minimālās darba algas palielināšanos pašvaldību iestādēs, pirmsskolas pedagogu algu celšanu, administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un tamlīdzīgi.

LPS vadītājs arī atzīmēja, ka pašvaldību ieņēmumu samazinājumu nevarēs kompensēt ar īstermiņa finanšu instrumentiem, piemēram, ar Eiropas Savienības (ES) fonda naudu, jo tā ir jātērē konkrētiem mērķiem, bet pašvaldībām finansējums būs nepieciešams faktiski savu tiešo funkciju pildīšanai.

Arī tad, ja par IIN neiegūtos ieņēmumus valsts pašvaldībām kompensētu dotāciju veidā, tas nebūtu labs risinājums, jo dotācija būtu jāprasa katru gadu, kas liegtu pašvaldībām plānot savus izdevumus ilgtermiņā, norādīja Kaminskis.

Viņš sacīja, ka LPS līdz šim vispār nav tikusi iesaistīta diskusijā par iespējamo IIN ieņēmumu pārdali, un "tas absolūti nav pareizi".

Kaminskis aģentūrai LETA teica, ka pašlaik vienīgais, ko pašvaldības var darīt, ir censties pārliecināt valdību un sabiedrību, radot izpratni, ka šāds lēmums atstās būtisku negatīvu ietekmi ilgtermiņā.

Arī sabiedrībai ir jāsaprot, ka šie līdzekļi nav tikai domes priekšsēdētāja alga, bet gan pabalsti mazturīgajiem, jaundzimušajiem, atbalsts pensionāriem, algas bērnudārzu darbiniekiem, dažādas atlaides pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai un citi izdevumi, teica Kaminskis, piebilstot, ka tas skar visas Latvijas pašvaldības, tostarp arī Rīgu, kura saņem vairāk nekā 40% no IIN kopsummas.

Jau šobrīd esot pašvaldības, kurām ir problēmas īstenot attīstības projektus, jo trūkst līdzfinansējuma. Arī valdības piedāvātās kompensācijas nebūs iespējams izmantot pašvaldības funkciju veikšanai, bet gan tikai atsevišķiem projektiem, turklāt arī tiem būs nepieciešams 30% pašvaldības līdzfinansējums, atzīmēja Kaminskis.

8.septembrī LPS rīkos valdes sēdi, kurā lems par savu nostāju attiecībā uz IIN pārdali. Savukārt 9.septembrī paredzēta LPS valdes un Finanšu ministrijas tikšanās, kurā plānots runāt par šo ieceri.

LETA jau ziņoja, ka FM piedāvā mainīt IIN pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju. Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% IIN, bet valsts budžetā - atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.

Mainot IIN ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (V) skaidroja, ka tas palīdzētu rast līdzekļus mediķu, pedagogu algu jautājuma risināšanai, kā arī GMI celšanai.

Premjers arī pauda, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro.

"Šīs lielā mērā ir naudas, kas nogulsnēsies tieši pašvaldībās. Un ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus, pildīt visus lēmumus un solījumus, kas attiecas uz mediķiem, skolotājiem un GMI, un vēl nodrošināt pašvaldībām investīcijas, jo mums nāk šī papildu nauda no ES," uzsvēra premjers.