Pierīgas novadi grib sportot kopā. Vai tomēr nē? ^{Apriņķis.lv}

Bet par savdabīgu sezonas kulmināciju varēja uzskatīt Pierīgas pašvaldību darbinieku sporta spēles, kuras pārmaiņus notika dažādos novados un ļāva rīkotājiem sacensties izdomā, līdztekus tradicionāliem sporta veidiem izgudrojot jaunas, oriģinālas disciplīnas (tostarp domes priekšsēdētāju sacensības), kā arī pēc sportiskām norisēm sarīkot pamatīgas svinības, kas nereti ieilga līdz rīta gaismai.

Gadiem koptās tradīcijas pazudināja vispirms Covid-19, bet pēc tam arī administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā darbību pārtrauca sporta spēļu galvenā rīkotājganizācija – Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvalde.

Ar kādām atmiņām šie pasākumi saistās pašvaldībās šobrīd, un vai būtu ir apsverama doma par sporta spēļu atjaunošanu?

Pašvaldību darbinieki būtu par

“Šādas sporta spēles ir lieliska iespēja sava kolektīva saliedēšanai, kopā būšanai, labai laika pavadīšanai un, ņemot vērā to, ka darba kolektīvi kļūst skaitliski aizvien lielāki, kolēģu iepazīšanai. Tāpat ir būtiski, ka tās sniedz iespēju sastapt un iepazīt citu novadu kolēģus.  Protams, svarīga, nenoliedzami, ir arī sacensību gara izbaudīšana,” to, ka Olaines novada domē ideju par Pierīgas novadu pašvaldību sporta spēļu atjaunošanu būtu ieinteresēti izskatīt, apliecināja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina.

Olainē uzskata, ka ar iniciatīvu spēļu rīkošanā būtu jānāk klajā Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībai “Rīgas metropole” kopā ar pašvaldību sporta centriem un sporta organizatoriem. Paši olainieši tuvāko triju gadu laikā neesot gatavi aktīvi piedalīties sporta spēļu organizēšanā, jo novadā ir plānoti būtiski sporta infrastruktūras uzlabojumi, taču būtu gatavi maksāt dalības maksu. “Jāatzīmē, ka novada sporta klubu dalībnieki jau šobrīd ir ļoti noslogoti, notiek daudz dažādu gan vietēja, gan starpnovadu, gan starptautiska mēroga pasākumu Olaines novadā un citur,” piebilda Nataļja Tropkina.

Arī Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone ir pārliecināta, ka ar vairākuma kopīgu atbalstu Pierīgas novadu pašvaldību darbinieku sporta spēļu tradīciju būtu vērts turpināt, jo pasākums uzlaboja neformālo komunikāciju starp pašvaldību darbiniekiem, kā arī popularizēja veselīgu, sportiski aktīvu dzīvesveidu. Viņa domā, ka organizatoriskā ziņā tas būtu Rīgas plānošanas reģiona jautājums. “Šogad budžetā neesam to iekļāvuši, kopīgi ar citām pašvaldībām un Rīgas plānošanas reģionu būtu jāvērtē forma un pieejamais finansējums,” saka Karīna Miķelsone.

“Ja šāda iniciatīva rastos, Siguldas novada pašvaldība izvērtētu piedāvājumu, taču šobrīd Siguldas novads vairāk cenšas attīstīt savstarpējas spēles starp pagastiem – kādreizējiem novadiem –, tādējādi arī veicinot iepazīšanos un mijiedarbību. Ja rastos iespēja, būtiskākais būtu, cik lielu finansējumu tas prasītu no pašvaldības un kādi būtu nosacījumi, lai tajās piedalītos vai tās organizētu,” domes viedokli pauda novada pašvaldības pārstāve Regīna Grosa.

“Ķekavas novads noteikti atbalstītu ideju par šāda pasākuma atjaunošanu. Tā bija laba tradīcija, kas ļāva dažādu novadu ļaudīm sanākt kopā, iepazīt citam citu un izveidot neformālus kontaktus arī darba jautājumu veiksmīgākai risināšanai vēlāk. Pierīgas novadu pašvaldības saskaras ar līdzīgām problēmām, un plašāks kontaktu loks citās pašvaldībās veicināja vienotu izpratni, tostarp darba jautājumos. Nav nemaz tik daudz neformālu pasākumu, kas savestu kopā pašvaldībās nodarbinātos,” arī Ķekavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Andris Vītols apliecina, ka pašvaldība būtu gatava atbalstīt ideju par pašvaldību sporta spēļu atjaunošanu. Viņaprāt, organizējošo pašvaldību varētu izvēlēt rotācijas kārtībā. Ķekavas novads ir šādas spēles jau rīkojis un noteikti arī tagad būtu gatavs piedalīties to organizēšanā.

To, ka izšķirošais, lemjot par sporta spēļu atdzīvināšanu, būtu pašvaldību vadības viedoklis, atzīst Ķekavas novada pašvaldības Sporta aģentūras direktore Dace Cīrule. Pēc viņas domām, organizatoriskā ziņā optimāls varētu būt variants, kad katra pašvaldība maksā dalības maksu rīkotājam novadam, turklāt varētu apsvērt domu ne tikai par Pierīgas novadu, bet visu Latvijas pašvaldību darbinieku sporta spēlēm.

Sporta klubiem sacensību jau pietiek

Ieinteresētību piedalīties Pierīgas sporta spēļu atjaunošanas gadījumā pauda Saulkrastu Sporta un ģimeņu centra vadītāja Aiva Aparjode. Vienīgi ar piebildi, ka pasākumam nepieciešamās finanses būtu laikus jāplāno kopā ar budžetu, kā arī, iespējams, reformas rezultātā sarukušā novadu skaita dēļ varētu apsvērt piedalīšanos ar pagastu komandām. “No sporta spēlēm palikušas tikai labas atmiņas. Ar kaimiņiem sacensties un kopā pasportot ir ļoti labi,” rezumēja Aparjode.

“Par lietderību grūti spriest, jo patlaban jau ir pieejamas arī alternatīvas pašvaldību sporta spēles. Atsevišķi sporta veidi būtu ieinteresēti, taču to nevaru teikt par visiem,” skeptiskāka ir Salaspils Sporta nama sporta organizatore Linda Sviklāne. “Tā kā mums ir ļoti daudz savu iekšējo novada pasākumu, organizatoriski daudz neko nevaram solīt. Tomēr, ja sporta spēles tiks atjaunotas, mēs noteikti varētu plānot dalību, kā to darījām iepriekš.” Jāatzīmē, ka Salaspils novada sportisti iepriekš bija vieni no aktīvākajiem Pierīgas novadu sporta spēļu dalībniekiem, kaut arī formāli neietilpa Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes sastāvā.

Noslogotību kā galveno iemeslu šaubām par Pierīgas sporta spēļu atjaunošanu minēja arī Ādažu novada Sporta daļas vadītājs un deputāts Arnis Rozītis: “Novada sporta klubiem un biedrībām sacensību kalendārs jau tā ir ļoti blīvs, jo katra sporta veida pārstāvji piedalās konkrēto federāciju rīkotajos sporta pasākumos. Arī pašvaldība rīko sacensības dažādos sporta veidos – 3x3 basketbolā, krosā, pludmales volejbolā, basketbolā,  MTB riteņbraukšanā, BMX riteņbraukšanā, zolītē, nūjošanā un tā tālāk –, līdz ar to vēl mākslīgi veidot kādas Pierīgas sacensības nav īsti lietderīgi. Pieredze rāda, ka pašvaldību sporta spēļu sacensības, ko līdz šim rīkoja Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvalde, tika apmeklētas ļoti maz, jo dublējās ar citām sacensībām,” uzskata Arnis Rozītis.

Ropažu novada pašvaldības Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta sporta speciālists Daniels Balodis pauda, ka tuvāko triju gadu laikā kapacitātes trūkuma dēļ neredz iespēju atjaunot Pierīgas novadu sporta spēles: “Izskatīt šādu iniciatīvu varētu, bet piedāvājumu pašvaldībām jau arī tagad ir gana daudz. Ropažu novada sporta klubi paši ir gana aktīvi, un vēl papildu sacensības šobrīd nav nepieciešamas.”