Krītošās lapas noslēpumi Apriņķis.lv
- Autors: "Rīgas Apriņķa Avīze"
Foto - arhīvs
Rudens ir laiks, kad lapukoki pamazām nomet krāsaino tērpu un sāk gaidīt ziemu. Pilnīgi pretēji ir cilvēkiem un arī lielai daļai dzīvnieku, kuri šajā periodā sāk ietērpties siltāk. Kādēļ tā? Šis nav vienīgais jautājums, uz kuru grūti sameklēt ātru atbildi. Ir vairāki citi, arī gluži praktiskais – kā tikt galā ar krītošo lapu klājumu, jo īpaši apdzīvotās vietās?
Ja mazliet zinātniski, tad lapu krāsas maiņa rudenī ir saistīta galvenokārt ar hlorofila daudzuma samazināšanos un karotinoīdu (dzelteni, oranži pigmenti) un antocianīnu (sarkani, purpura krāsas pigmenti) klātbūtni lapās. Citām sugām lapu krāsošanās nenotiek, jo tās uzreiz nomet zaļas lapas.
Vēl joprojām tiek diskutēts par lapu krāsas maiņas nozīmi. Jau trīs desmitgades ir zināms, ka tas nenotiek tikai hlorofila noārdīšanās dēļ. Kaut gan karotinoīdi ir lapās visu gadu, tie kļūst redzami tikai pēc hlorofila noārdīšanās. Savukārt antocianīni tiek ražoti tikai rudenī, kas prasa auga resursus, tāpēc rodas jautājums par adaptīvo vērtību, ražojot šos pigmentus lapās, kas drīz vien nokritīs.
Pielāgotības izskaidrojumus var dalīt divās grupās – aizsardzība pret abiotiskajiem faktoriem un mijiedarbība starp augiem un dzīvniekiem. Daudzas iespējamās papildu funkcijas saistās ar augu un dzīvnieku mijiedarbību – tiešu aizsardzību, maskēšanos un antimaskēšanos.
No visām versijām ir izvirzīti divi galvenie evolucionārie izskaidrojumi lapu krāsas maiņai rudenī. Pirmais – lai pasargātu augus no fizikālā kaitējuma, ko izraisa intensīva gaisma zemā temperatūrā (fotoaizsardzības hipotēze). Otrais – lai izvairītos no parazītiem, signalizējot uz auga aizsardzību.
Arī citi jautājumi par lapu krāsas maiņu rudenī un par krītošām lapām nav īsti skaidri. Piemēram, cik sver vidēji liela koka nobirušo lapu apjoms? Meža zinātājs un īpašnieks no Cēsu puses Raimonds Mežaks vērtē, ka vidēji liels ozols klajā laukā varētu radīt līdz pat tonnai nobirušo lapu. Klajā laukā audzis bērzs varētu saražot aptuveni 200 kilogramu krāsainās masas. Mežaudzēs katram atsevišķam kokam būs mazāka lapu masa un apjoms.
Speciālists gan piebilst, ka tie ir tikai aptuveni vērtējumi un viņš pats labprāt saņemtu precīzākas ziņas. Kompostā labi derēs, piemēram, bērza vai melnalkšņa lapas. Savukārt ozolam vai kļavai lapas būs ar lielāku skābuma saturu, tādēļ tās jājauc kopā ar citu koku lapām. Mežaka kungs piebilst, ka kritušo lapu izmantošana vēl arvien ir maz apgūta.
Lūk, cik daudz nezināmā glabā vienkārša koka lapa! Viens gan ir skaidrs – rudenīga pastaiga parkā vai mežā dod mums katram lielu klēpi pozitīvu, nomierinošu emociju. Tās jāsteidzas gūt, kamēr vien iespējams.